Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kūns' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kūns' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)
kūns
pērkūns
pḕ̦rkûns 2 ,
1): auch (mit ū) Baltinow n. FBR. XI, 125, Fest. n. FBR. XVII, 81, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63, Stockm. n. FBR. VIII, 84, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen n. FBR. XIII, 81, Bers., Borchow, Lubn., Sonnaxt, Višķi; ‡
2) pê̦rkũns 2 Ramkau, = pḕ̦rkuone.
Avots: EH XIII, 228
1): auch (mit ū) Baltinow n. FBR. XI, 125, Fest. n. FBR. XVII, 81, Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63, Stockm. n. FBR. VIII, 84, Sussei n. FBR. VII, 131, Wessen n. FBR. XIII, 81, Bers., Borchow, Lubn., Sonnaxt, Višķi; ‡
2) pê̦rkũns 2 Ramkau, = pḕ̦rkuone.
Avots: EH XIII, 228
pērkūns
piekūns
piekūns Neik. n. U., Naturf. XXXVII, 3, der Wanderfalke (falco peregrinus). Vielleicht (wenn mit ie aus en) zu got. figgrs "Finger" und fāhan "fangen".
Avots: ME III, 262
Avots: ME III, 262
Šķirkļa skaidrojumā (11)
dindināt
dindinât,
1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau; ‡
2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).
Avots: EH I, 320
1): pē̦rkūns diñde̦na Ramkau; ‡
2) jem. in den Ohren liegen:
šī nu vienmē̦r vīram dindinā[ju]si, lai ve̦d bē̦[r]nus uz mežu Pas. III, 463 (aus Serbigal).
Avots: EH I, 320
ducinēt
ducinêt (unter ducinât),
1) auch Bērzgale, Kaltenbr.: pē̦rkūns tāļumā ducinēt Bērzgale.
Avots: EH I, 338
1) auch Bērzgale, Kaltenbr.: pē̦rkūns tāļumā ducinēt Bērzgale.
Avots: EH I, 338
dudināt
dudinât,
1): auch A.-Schwanb., Naud., Pampeln;
3): aiziet kâ pē̦rkūns dude̦nādams Ramkau; ‡
4) vor Kälte zittern
Lettg.
Avots: EH I, 339
1): auch A.-Schwanb., Naud., Pampeln;
3): aiziet kâ pē̦rkūns dude̦nādams Ramkau; ‡
4) vor Kälte zittern
Lettg.
Avots: EH I, 339
grudināt
‡ grudinât, rollen (vom Donner) Borchow, Lubn., Zvirgzdine: pe̦rkūns... saka g. Pas. VII, 174 (aus Rēzna). Zu graûst 2
Avots: EH I, 410
Avots: EH I, 410
kulcinēties
kulcinêtiês, ‡
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
2) "sich aufregen·:
kad nāce pē̦rkūns virsā. siena vedēji kulcinējās un dristāja Bērzgale.
Avots: EH I, 670
pamale
pamale,
1): der Horizont:
visa p. pietūkuse - būs lietus AP. p. (die Wolken am Horizont) cēlās kâ me̦lna jūŗa Jauns. Raksti VI, 187. vakaruos, kad saulei nuoejuot nuoze̦ltuo p. AP.;
2): atce̦rē̦damās ... Ilzes aizbraucienu svešā pamalē Sieva 180. suns piekauca pilnu visu pamali Druw. visa p. dre̦b, kad pē̦rkūns gràuž Oknist.
Avots: EH II, 154
1): der Horizont:
visa p. pietūkuse - būs lietus AP. p. (die Wolken am Horizont) cēlās kâ me̦lna jūŗa Jauns. Raksti VI, 187. vakaruos, kad saulei nuoejuot nuoze̦ltuo p. AP.;
2): atce̦rē̦damās ... Ilzes aizbraucienu svešā pamalē Sieva 180. suns piekauca pilnu visu pamali Druw. visa p. dre̦b, kad pē̦rkūns gràuž Oknist.
Avots: EH II, 154
peikuns
pekuns
‡ pekuns (?), = piekūns (?): augstu gaisā liduo viens uotrs p. Janš. Mežv. ļ. I. 153.
Avots: EH XIII, 219
Avots: EH XIII, 219
pērkons
pḕ̦rkuôns Jūrg., C., Wolm., Serbigal, PS., Neuenb., pê̦rkuons 2 Līn., Dunika, Bauske, pḕ̦rkuõns AP., pḕ̦rkuonis N.-Peb., Schwanb., pê̦rkuonis 2 Dond., Wandsen,
1) der Donner, auch personifiziert, der Donnergott:
pē̦rkuons rūc, dūc, rīb, es donnert; p. speŗ, iespeŗ, der Blitz schlägt ein. tālienē dunēja pē̦rkuons MWM. 1896, S. 803. pē̦rkuons kājās Ronneb. n. RKr. XVI, 52. pērkuons rājas, es donnert Aus. I, 6. Sprw.: pē̦rkuons tavās (skauģa) ausīs! pē̦rkuoniņš rūcināja BW. 28826. pē̦rkuoņi, zibiņi dē̦la māti saspārdīja BW. 23177, 9, līguo dievs ar pē̦rkuoni BW. 32955, 1. dieva dē̦li sarājās ar pē̦rkuona vagarīti BW. 33756. pē̦rkuoniņš, aiziedams, saspeŗ ze̦lta uozuoliņu 34047, 4; pē̦rkuona lietus, Gewitterregen; pē̦rkuona mākuoņi, Gewitterwolken; pē̦rkuoņa dē̦li Aus. I, 3, die Söhne des Donnergottes; pē̦rkuoņa turnis, eine turmförmige Wolke Dond.;
2) in Redensarten:
ka(d) tevi pē̦rkuons, deviņi, trejdeviņi pē̦rkuoni! Mag. XX, 3, 55, ka tevi simti pē̦rkuoni! dass dich hundert Donner! Mag. XX, 3, 32;
3) pē̦rkuona od. pē̦r kuoņa kaza, auch pē̦rkuoņkaza Tals., die Bekassine (scolopax gallinago);
4) zirgam pē̦rkuoņi, das Pferd kreppt
U. Nebst pḕ̦rkūns, apr. percunis "Donner" und vielleicht an. Fjo,rgyn, die Mutter des Donnergottes, wohl als "der Schtagende" zu einer Wurzelform perq- "schlagen" neben per- (in le. pḕrt) und perg- (in arm. harkanem und air. orgim "schlage"), vgl. slav. perunъ "Donnerkeil, Donnergott" (mit dem Suffix von le. pē̦rkauns) zu aksl. pero, "schlage", (so nach Lidén Arm. Stud. 88 ff., Wiedemann BB. XXVIII, 6 ff., von Grienberger Afsl. Phil. XVIII, 12, Meillet Esquisse 100 f., Petersson IF. XXIII 403, Trautmann Wrtb. 215, Walde Vrgi Wrtb. II, 43, vgi auch die Literatur bei Feist got. etym. Wrtb z 102 f.). Zu derselben Wurzelform perq- gehören vielleicht auch slav. *porkъ "Mauerbrecher"; Schleuder" und (?) *pьrčь "Ziegenbock", sowie (?) li. pirkià "изба, хата" , wenn es ursprünglich ein "Waschhaus" war.
Avots: ME III, 209
1) der Donner, auch personifiziert, der Donnergott:
pē̦rkuons rūc, dūc, rīb, es donnert; p. speŗ, iespeŗ, der Blitz schlägt ein. tālienē dunēja pē̦rkuons MWM. 1896, S. 803. pē̦rkuons kājās Ronneb. n. RKr. XVI, 52. pērkuons rājas, es donnert Aus. I, 6. Sprw.: pē̦rkuons tavās (skauģa) ausīs! pē̦rkuoniņš rūcināja BW. 28826. pē̦rkuoņi, zibiņi dē̦la māti saspārdīja BW. 23177, 9, līguo dievs ar pē̦rkuoni BW. 32955, 1. dieva dē̦li sarājās ar pē̦rkuona vagarīti BW. 33756. pē̦rkuoniņš, aiziedams, saspeŗ ze̦lta uozuoliņu 34047, 4; pē̦rkuona lietus, Gewitterregen; pē̦rkuona mākuoņi, Gewitterwolken; pē̦rkuoņa dē̦li Aus. I, 3, die Söhne des Donnergottes; pē̦rkuoņa turnis, eine turmförmige Wolke Dond.;
2) in Redensarten:
ka(d) tevi pē̦rkuons, deviņi, trejdeviņi pē̦rkuoni! Mag. XX, 3, 55, ka tevi simti pē̦rkuoni! dass dich hundert Donner! Mag. XX, 3, 32;
3) pē̦rkuona od. pē̦r kuoņa kaza, auch pē̦rkuoņkaza Tals., die Bekassine (scolopax gallinago);
4) zirgam pē̦rkuoņi, das Pferd kreppt
U. Nebst pḕ̦rkūns, apr. percunis "Donner" und vielleicht an. Fjo,rgyn, die Mutter des Donnergottes, wohl als "der Schtagende" zu einer Wurzelform perq- "schlagen" neben per- (in le. pḕrt) und perg- (in arm. harkanem und air. orgim "schlage"), vgl. slav. perunъ "Donnerkeil, Donnergott" (mit dem Suffix von le. pē̦rkauns) zu aksl. pero, "schlage", (so nach Lidén Arm. Stud. 88 ff., Wiedemann BB. XXVIII, 6 ff., von Grienberger Afsl. Phil. XVIII, 12, Meillet Esquisse 100 f., Petersson IF. XXIII 403, Trautmann Wrtb. 215, Walde Vrgi Wrtb. II, 43, vgi auch die Literatur bei Feist got. etym. Wrtb z 102 f.). Zu derselben Wurzelform perq- gehören vielleicht auch slav. *porkъ "Mauerbrecher"; Schleuder" und (?) *pьrčь "Ziegenbock", sowie (?) li. pirkià "изба, хата" , wenn es ursprünglich ein "Waschhaus" war.
Avots: ME III, 209
rucināt
II rucinât: pē̦rkūns ... rucināja (donnerte) Tdz. 54882 (ähnlich auch A.-Schwanb.).
Avots: EH II, 381
Avots: EH II, 381