Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'klaigāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'klaigāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

aizklaigāt

‡ àizklaĩgât,

1) schreiend betäuben, vollschreien:
zuosis man aizklaigāja ausis;

2) schreiend verscheuchen:
gani aizklaigājuši vilku;

3) schreiend sich entfernen:
dzērves jau aizklaigāja.

Avots: EH I, 30

atklaigāt

‡ atklaî~gât Trik., wiederholt oder vielen entgegenrufen, -schreien: visiem ne˙maz nevar a. pretī.

Avots: EH I, 148

ieklaigāties

ìeklaigâtiês, aufschreien: kaut kur uz jūŗas ieklaigājas kaija Apsk. v. J. 1905, S. 220.

Avots: ME II, 27

izklaigāt

izklaĩgât, tr.,

1) ausposaunen:
nuoslē̦pumu;

2) erschallen lassen:
mežu Spr. [Refl. - tiês, zur Genüge schreien.]

Avots: ME I, 751

klaigāt

klaĩgât: auch (von Gänsen und Kranichen) Siuxt.

Avots: EH I, 608

klaigāt

klaĩgât, - ãju, intr., freqn. zu klìegt, wiederholt schreien: zuosis, gani, pieguļnieki klaigā. eglēs klaigā purvu strazdi Vēr. I, 1157.

Avots: ME II, 209

noklaigāt

‡ nùoklaĩgât, wiederholt mit erhobener Stimme (eig.: schreiend) sagen, behaupten: taî jis nuošacīja, nuobāra, nuoklaigāva uz jās Auleja.

Avots: EH II, 53

saklaigāt

saklaigât, ‡ Refl. -tiês, einander laut zurufen: mazu cilvēciņu saimīte tur saklaigājās kuopus ar pavasaŗa putniem Sārts Druvas san 272.

Avots: EH XVI, 417

saklaigāt

saklaigât, tr., zusammenschreien, (wiederholt) schreiend zusammenrufen Spr.

Avots: ME II, 648

uzklaigāt

uzklaigât, wiederholt aufschreien: puika priekā uzklaigāja.

Avots: ME IV, 341

Šķirkļa skaidrojumā (6)

gaigalēt

‡ gaĩgalêt,

1) "klaigāt" (mit aĩ) Degunen, Mesoten, Rajen, (mit aî 2 ) Ruhental: bē̦rni gaigalē;

2) frohlocken; vor Freude hüpfen
Grünh.: viņš aizgāja gaĩgalē̦dams. Zur Wurzel von gaĩgala?

Avots: EH I, 376

klaiga

klaĩga,

1) das Geschrei
Mar.: jau ceļas nežēlīga klaiga Rainis. skan caur tumsu medinieku klaiga Vēr. II, 238. Häufiger der Pl.: slimnieču klaigas, das Jammern der Kranken; aizbēgt nuo visa truokšņa un prieku klaigāt, Jubelgeschrei A. XII, 819. tiem zē̦ni klaigas starpā jauc MWM. VII, 401;

2) der Schreihals
Mar. n. RKr. XV, 118: kuo tu tâ klaigā kâ klaiga Dond.

Avots: ME II, 209

urrāt

urrât, -ãju,

1) urr! urr! rufend Vieh nach Hause treiben
Wid.;

2) "hurrah" rufen; laut schreien
(klaigāt) Bers.: tad dzēra brundvīnu un urrāja BW. III, 1, 60. vis˙pirms urrāja (liessen hoch lebeu) Kārli Apsk. 1903, S. 500. urrātājus stedeles galā kāds pārkliedza Zeif. III, 2, 290;

3) schnurren (von Katzen gesagt)
V., (mit ùr 2 ) Adsel.

Avots: ME IV, 307

vācelēt

I vâcelêt Gr.-Buschh., Vīt,. -ẽju laut sprechen Vīt.; "klaigāt" Gr.-buschh.: kuo tu te vācelē kâ vācelis! Vīt. bē̦rni vācelēja visu dienu, - ni˙kur glābties! Gr.-Buschh. še spēlēs! Paliec mierīgs, nevācelē! ebenda.

Avots: ME IV, 491

vākstēt

vàkstêt 2 Saikava, -u, -ẽju, schreien, weinen (von Kindern gesagt). Refl. -tiês "smieties, klaigāt, ālēties": kuo tu vāksties, runā prātīgi! Saikava. Vgl. vācelis II 1.

Avots: ME IV, 494

zvaikstīties

IV zvaîkstîtiês 2 Schnehpeln, -uôs, -ĩjuôs "klaigāt" (von Kindern gesagt): bẽ̦rni zvaikstās. Wohl mit -ks- aus -gs- und zu zvaigât.

Avots: ME IV, 763