Paplašinātā meklēšana

àizklimstêt, àizklimst, erschallen, erdröhnen: viss mežs aizklimst, vilki dze̦nas pakaļ LP. I, 120; K.

Avots: ME I, 32

atklimst, auch atklimstêt, wiederhallen, erschallen: lācis krākt, lai viss mežs atklimst LP. V, 97; VII, 774. visa apkārtne atklimst, cik jauki šis spēlē LP. VI, 460. atklimstēja meži aiz sievu, bē̦rnu vaimanām VII, 1086.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen

Avots: ME I, 167

[ìeklimstêt, = ieklejuot: gājējs ieklimstēja mūsu mājā Nigr.]

Avots: ME II, 27

[ìeklimstêtiês, dann und wann ein Geräusch od. Laute von sich geben: dzirdēja medniekus ieklimstamies mežā Nigr.]

Avots: ME II, 27

‡ izklimstêt, umherschwarmen Stender Deutsch-lett. Wrtb. Refl. -tiês,

1) = izlūgtiês 2: velti i. (mit im̂ ) Golg.;

2) zur Genüge sich (über Geringfügiges) aussprechen
(mit im̂ ² ) Schibbenhof.

Avots: EH I, 456

izklim̂stiês ² Grühn., umherlaufen, umherirren, sich abquälen: e̦smu diezgan izklimtusies pa pasauli Alm. izklimties un izte̦kājies pa dienu Alm., Burtn.

Avots: ME I, 753

klimst (unter klim̂stêt ² ),

3): "ermattet, mit heraushangender Zunge gehen"
(mit ìm ² ) Lettg.

Avots: EH I, 617

klimstêt,

1) : suns klimst visu vakaru Frauenb. meža zuosis visu rītu dzird klimstam (schreien;
der Inf. dazu könnte auch klimst oder klimt lauten) A. Brigadere Dievs, daba, darbs 85;

2): wiederholt bitten
Golg.;

8): auch Laidsen; visu dienu klimstē̦dams pa pilsē̦tu Jauns. Neskaties saulē 184, viņš klim̂st ² (angeblich zum Inf. klimt) nuo vienas vietas uz uotru Schujen. kāpēc jūs apkārt klimstat (oder zu klimst resp. klimt?)? Kādas izlasītas gar. dziesmas v. J. 1742, S. 10; "ciemuos nākt" (?) Seyershof: kad nu tu klimstēsi ² atkal?

4): kuo klimsti un nestrādā? NB.; müssig und schlaftrunken sitzen
(mit im̃ ) Grarnsden. Zur Etymologie von klimstêt 3 s. auch Scheftelowitz KZ. LLV, 226.

Avots: EH I, 617

klim̂stêt ² od. klim̃stêt Gr. - Sessau, klim̂st, ² prs. klim̂stu, ² prt. klimstēju, klimsu U. od. klimtu, auch klimt Nigr., intr.,

1) (vom Hundegebell, Geschwätz) laut schallen, lärmen:
nu medī, lai klimst LP. V, 211. [pa kaimiņiem rājas, ka klim̂st ² vien Stenden.] nu iet pa istabu, ka klimst vien Kand. klausījās zvaniņa klimstuošās skaņās Duomas I, 392. nu esi atkal sasaldējies, visu nakti klimst vienā klimstēšanā Naud.; [ rauschen (von der Mühle) Opek. n. U.; unnütz bellen (klimst und klimstêt) Spiess n. U.; klistêt, winseln (von Hunden) Seew. n. U.]; munkeln (wie ein ungewisses Gerücht) L.;

2) laut schwatzen, plärren Matkuln:
kuo jūs te klimstat Elv. kuo klimstat, tukšenieki GL. ej, kad tu tâ melsies un klimsti MWM. X, 487;

3) [prs. klim̃stu Tr.] (mit Geschrei) sich umhertreiben:
gani klimst pa mežu. mednieki klimta pa tīreli Nigr., Lind.; schwärmen, schweifel, umherwandern [prs. klìmstu ² ] Erlaa n. U.;

4) [klim̂st ² um Mitau], müssig dastehen, vergeblich warten, quienen:
kuŗi tâ ne klimta, ne bija Deglavs MWM. 1896, 670. muižā man bij jāklimst visu dienu Grünh., Gr. - Sessau, Lub.;

[5) sich quälen, nach Vermögen arbeiten
Bergm. n. U.: viņa klimstēja, kâ jaudāja;]

6) krähen, leben:
ja nu arī ilgāki par kādi pieci gadi klimstēšuot, varuot jau ieduot žurku zāles JU. [Zu klamstêt, klemst III, klemšât I, klimeris, sowie ae. hlemm "Schall", an. hlymia "lärmen", ahd. hlamōn "rauschen, brausen".]

Avots: ME II, 227, 228

klìmsts ² , ‡

2) ein fauler oder kranker (siecher) Hund oder Mensch
(mit im̂ ) Bers.

Avots: EH I, 617

klìmsts ² , ein Herumtreiber Lub.

Avots: ME II, 228

nùoklimstêt,

1) wiederhallen:
dārzs uz reizi nuoklimst, it kâ tūkstuošiem putniņu tur iedziedātuos;

2) sich abquälen:
dienām vajadzēja nuoklimstêt, kamē̦r visus tuos caurumus aizlāpīja Alm.

Avots: ME II, 798

sklim̃stê̦ns, ein Stück: gaļas sklimstē̦ns Rutzau. Vgl. klimšķis und li. sklimstai "Stücke geronnenen Blutes" Geitler Lit. Stud. 109.

Avots: ME II, 883

‡ uzklimst, sich hinaufbegeben (wie?): smagi nuorausies nuo augstā ... sēdekļa (im Erdgeschoss), viņš uzklimta zālē bāls Līg. medn. 265.

Avots: EH II, 725

glimst, (prs. glimstu), bellen Samiten. [Reimwort zu klimst; wenn alt, wohl zu čech. hlomoz, an. glam, "Lärm", dän. glamme "dellen" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 306.]

Avots: ME I, 626

[ìeklimt, hineingeraten: kad tik viņš neieklimst kādā nelaimē Ruj.]

Avots: ME II, 27

klamstêt [Bers.], - u, - ẽju, räsonnieren, schwatzen; unaufhörlich schimpfen, fluchen Dobl. [Vgl. klimstêt.]

Avots: ME II, 212

klem̃beris [Ruj.], der Bummler: kalpa klemberīši BW. 988. vai varu vienaldzīgi nuoskatīties, ka tas klemberis aizve̦d Aiju Jauns. [Vgl. klambât I, klimeris, klimstêt 5 und zur Form auch klenderis.]

Avots: ME II, 221

I klẽmêt, ‡

2) (mit ē) "schlummern; ermattet stehen"
NB.; = kver̂nêt, klimst%C3%AAt">klimstêt 4 Renzen: kuo te klēmi, ka neej darbā?

Avots: EH I, 616

klemšņas, das Geschwätz, Gerede: ej, klemša, kuo nu klimsti klemšņas Naud. [Mit dem Suffix von blèņas.]

Avots: ME II, 222

III klem̂st ² [Bauske], - šu, - su,

1) grundlos bellen;

2) [klem̂st Neu-Rahden], schwatzen, ausplappern:
citas klemšas sakle̦msušas, ka es rupju dziju vērpju; kaut tās klemšas nekle̦msušas, man[i] izve̦stu šuorudien BW. 8402. niekus vien tas klemš Lautb. [Vgl. klimstêt, klamsts I und glemzt ² .]

Avots: ME II, 222

kliemstêt [?], einen frenen, undeutlichen Laut machen; kliemst [?], es geht eine Sage L. Vgl. klimstêt.

Avots: ME II, 232

I klimt, ‡

2) = klim̂stêt ² 4 Renzen: kuo tu te par velti klimsti? ‡

3) monoton, unablässig und sinnlos sprechen
Schibbenhof: kuo nu klimsti ² ?

Avots: EH I, 617, 618

lukstêt, -u, -ẽju, springen Wid.: neklimsti, neluksti, nepuksti Tr. IV, 13.

Avots: ME II, 511

I ņir̂ba,

1) ["jem., der flink und mit kleinen Schritten geht"
Bers.]: tā ve̦cā ņirba jau klimst kâ tāda bada dze̦guze Degl.;

[2) ņir̂ba ² Schwitten "ein Kleinigkeitskrämer";

3) ņirbas, der Schau(d)er:
čūsku ierauguot pāriet pa visu miesu ņirbas Jürg. ņirbas iet pa kauliem bailēs, aukstumā, slimībā N.-Peb.] caur sāpju durstuošām ņirbām Duomas III, 398.

Avots: ME II, 902