Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'kopu' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'kopu' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
kopums
kopums
kùopums, die Pflege, Wartung: ši ir tā atmaksa par kuopumu Kaudz. M. tuo tev dara tīras auzas, mans labais kuopumiņš BW. 29972, 1.
Avots: ME II, 347
Avots: ME II, 347
kopus
kuõpus, zusammen, kuõpâ, kuõpu: izdzīvuojis naudu kuopus ar pagasta ve̦cākuo cauri Sil. mākuoņi saplūst kuopus ar ziedu dvašu Stari II, 122. ē̦duot vedējus apdzied visus kuopus BW. III, 2, 60.
Avots: ME II, 347
Avots: ME II, 347
nekopus
‡ nekuõpus Siuxt, nicht zusammen, einzeln: maz iznāca, kad n. ganīja; ar˙vienu ganīja četru māju luopus kuopā.
Avots: EH II, 14
Avots: EH II, 14
saskopuļot
skopulis
skopulis
skuôpulis 2 Karls., Ahs., f. skuopule, Demin. skuopuliņa BW. 32586, der Geizhals, die Geizige: reiz bijis bagāts skuopulis LP. IV, 165. ve̦cais kungs ir liels skuopulis Ahs, saimniece, skuopule, ne˙maz nepielējusi putrai pienu LP. V, 103. skuopulis tuo atraida cietsirdīgi VII, 923.
Avots: ME III, 910
Avots: ME III, 910
skopuļot
skopuļot
skuopuļuôt Wid., auch refl. -tiês, geizig sein: viņas pūlējās, skrēja, skuopuļuoja Druva II, 273. . . .zābakus, pie kuŗiem vecis nebij skuopuluojies ar smēri Jaun. mežk. 183.
Avots: ME III, 910
Avots: ME III, 910
vienkopu
viênkuõpu, viênkuõpus, viênkuõpū, Adv., = viênkuõp: vienkuopu turēties Kaudz. M. 8. vienkuopus sakrāt Etn. I, 35. priedes aug vienkuopu Apsk. v. J. 1903, S. 173. lai atzīmē̦tu kustuoņus un augus vienkuopus Konv.2 702. nauda atkal bijuse visa vienkuopu LP. VII, 1118. e̦ze̦ri senāk bijuši vienkuopū 1312.
Avots: ME IV, 660
Avots: ME IV, 660
Šķirkļa skaidrojumā (5)
arī
arî C., ari [eine Erweiterung von ar, s. dieses und arīg], Konj., auch, gew. nach dem angeknüpften Satzteil, z. B.: dzer, puisīti, duod man arī; häufig jedoch auch vor demselben, in diesem Falle unbetont: arī šis kuoks taisījās krist. arī verbindet sich, wie das deutsche auch, mit kopulativen, adversativen und kausalen Konjunktionen: un arī, und auch, bet arī, aber auch, juo arī, denn auch, ne tikai - bet arī, nicht nur, sondern auch. arī hebt, wie das deutsche auch, einen Satzteil hervor, der an einen anderen angeschlossen und von diesem nicht verschieden ist: tuo ikviens sapruot, arī bē̦rns. In dieser Bedeutung tritt zur Verstärkung von arī nicht selten pat, sogar arī pat tad, sogar, selbst dann. In Konzessivsätzen: kad arī, lai arī, jebšu arī, wennauch, arī kad, auch wenn. In Vorwürfen: bet tu arī vienmē̦r aplam rīkuojies, du handelst aberauch immer unvernünftig.
Kļūdu labojums:
wennauch = wenn auch
Avots: ME I, 141
Kļūdu labojums:
wennauch = wenn auch
Avots: ME I, 141
ir
II ir, [ir̂ Kl.] (li. yrà), ist, sind, die III Pers. Sing. u. Plur.;
1) als Kopula wird ir ausgelassen, wenn kein Missverständnis zu befürchten ist: akmens smags. Statt des negierten ir (neir) wird nav gebraucht: viņš nav laimīgs, er ist nicht glücklich.
Der Debitiv heisst jābūt statt jāir; letzteres kommt jedoch in der Schriftsprache zuweilen vor: jums jāir (= jābūt) muodrīgiem;
2) es gibt, ist, existiert;
in dieser Bedeutung kann ir nie weggelassen werden: ir dievs, kas par visiem valda. tur ir gan kuo redzēt;
3) ir wird gern wiederholt in der Sätzen, wie:
vīrs tuomē̦r gulējis, kas ir, ir. der Mann habe dennoch geschlafen, dem sei, wie ihm wolle LP. VI, 254. puisis lē̦tāki nede̦r kâ uz vienu ķēniņa muižu, kas ir, ir IV, 108. kas tad ir, lai ir VII, 976. Zuweilen wird dem positiven Satz ein negativer angeschlossen: meita nevarējuse saprast, kas ir, kas nav LP. IV, 74. [S. Le. Gr. 551 und 556.]
Avots: ME I, 708
1) als Kopula wird ir ausgelassen, wenn kein Missverständnis zu befürchten ist: akmens smags. Statt des negierten ir (neir) wird nav gebraucht: viņš nav laimīgs, er ist nicht glücklich.
Der Debitiv heisst jābūt statt jāir; letzteres kommt jedoch in der Schriftsprache zuweilen vor: jums jāir (= jābūt) muodrīgiem;
2) es gibt, ist, existiert;
in dieser Bedeutung kann ir nie weggelassen werden: ir dievs, kas par visiem valda. tur ir gan kuo redzēt;
3) ir wird gern wiederholt in der Sätzen, wie:
vīrs tuomē̦r gulējis, kas ir, ir. der Mann habe dennoch geschlafen, dem sei, wie ihm wolle LP. VI, 254. puisis lē̦tāki nede̦r kâ uz vienu ķēniņa muižu, kas ir, ir IV, 108. kas tad ir, lai ir VII, 976. Zuweilen wird dem positiven Satz ein negativer angeschlossen: meita nevarējuse saprast, kas ir, kas nav LP. IV, 74. [S. Le. Gr. 551 und 556.]
Avots: ME I, 708
kopars
laulāt
laũlât, ‡
2) kopulieren (auf eine gewisse Art und Weise pfropfen)
Saikava (mit àu 2 ), Stobe 1798 I, 105, 166, Cīgra Āboļu dārzn. 47; ‡
3) "beidzamuo kārtu tīklam apkārt aužuot, ik˙katras divi tīkla acis salaist kuopā" Kaugurciems.
Avots: EH I, 723
2) kopulieren (auf eine gewisse Art und Weise pfropfen)
Saikava (mit àu 2 ), Stobe 1798 I, 105, 166, Cīgra Āboļu dārzn. 47; ‡
3) "beidzamuo kārtu tīklam apkārt aužuot, ik˙katras divi tīkla acis salaist kuopā" Kaugurciems.
Avots: EH I, 723
saknābināt
saknābinât, verbinden, kopulieren: baznīcas kungam, kas mūs kuopā saknābina (Var.: kas man draudziņu pielaulā) BW. 15881, l.
Avots: ME II, 652
Avots: ME II, 652