Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'krākt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'krākt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (25)

aizkrākt

‡ àizkràkt, schnarchend betäuben: a. kam ausis. Refl. -tiês, einen röchelnden Laut von sich geben: čūska aizkrācēs un salima Pas. VII, 112.

Avots: EH I, 32, 33

aizkrākt

‡ aîzkŗâkt 2 balsu Kal., Rutzau, (vom Schreien) heiser werden.

Avots: EH I, 33

atkrākt

‡ atkŗâkt 2 Frauenb., Kal., = atkãsêt: vecītis ne˙kuo nevar a. Kal. Refl. -tiês,

1) sterbend zum letzten Mal aufröcheln
Frauenb,;

2) bis zum eigenen Überdruss singen
(verächtlich): vai talcinieki vēl nav atdzē̦rušies un atkŗākušies? Dunika.

Avots: EH I, 150

iekrākt

‡ iekrākt, hineinschnarchen: ie. uotram ausī.

Avots: EH I, 522

iekrākties

ìekrāktiês, aufschnarchen: mežs iekrācies LP. VII, 127. "tu neģēli", iekrācas Andrejs MWM. VII, 188. zirgi iekrācas LP. V, 124.

Avots: ME II, 29

izkrākt

izkràkt: pēdīguo dvašu izkrākdams Dünsb. Vecie grieķi II, 68.

Avots: EH I, 458

izkrākt

izkràkt, intr., ausschnarchen; izkrācis, verfallen, verschmachtet Manz., Oppek., Peb., Refl. - tiês, ausschnarchen: nu viņš diezgan izkrācies.

Avots: ME I, 754

krākt

kŗàkt: mit â 2 auch Behnen n. FBR. XVI, 142, Frauenb., Siuxt, Strasden, ‡

4) "husten"
(mit â 2 ) Kal.

Avots: EH I, 665

krākt

kràkt, kŗâkt 2 - cu (li. krõkti od. kriõkti "röcheln, grenzen"),

1) schnarchen, röcheln, schnauben:
viņš aizgāja šņākdams, krākdams. kas piektvakaru vij auklas, tas pa nakti krācuot Wid. krāc kâ zāģeris krāc;

2) krächzen:
vārnas krāca uozuolā BW. 32123, 5;

3) schnauben, tosen, brausen:
jūŗa, vē̦tra, kŗāce kŗāc. zeija krāja krācama BW. 30321; mit dem Gen.: jūŗa kŗāca zvejnieciņu, schnaubte (verlangend) nach Fischern BW. 17456. [Nebst slav. krakati "krächzen" zu ahd. hruoh "Krähe" und vielleicht ir. cráin "Sau", s. Stokes Wrtb. 96.]

Avots: ME II, 266

krākt

kŗàkt Neuenb., kŗâkt 2 [Nikrazen, Nigr., Selg., Dunika, Wandsen, Lautb., Luttr., Gr.-Essern], s. kràkt.

Avots: ME II, 297

nokrākt

nùokrākt, abschnarchen, abschlafen: nuokrāca līdz palaunadzim Seibolt. Refl. -tiês, einen krächzenden, röhelden, schnaubenden Laut von sich geben, sich abkrächzen: me̦lnais tikai nuokrācies vien LP. VII, 1050.

Avots: ME II, 801

nokrākt

nùokŗākt(iês), s. nùokrākt(tiês).

Avots: ME II, 803

pakrākt

pakrākt(iês), pakŗāktiês, ein wenig schnarchen: gulē̦tājs labu brīdi pakŗāca Nigr. lai nu viņš vēl pakrācas!]

Avots: ME III, 48

pakrākties

pakrākt(iês), pakŗāktiês, ein wenig schnarchen: gulē̦tājs labu brīdi pakŗāca Nigr. lai nu viņš vēl pakrācas!]

Avots: ME III, 48

pārkrākt

pãrkràkt, pãrkŗàkt, tr., im Schnarchen, Brausen übertreffen: negaisi pārkŗāca viņa balsi U. b.

Avots: ME III, 161

piekrākt

‡ piekŗâkt 2 Dunika, = pìebļaût 2 (līdz kurlumam): p. pilnas ausis.

Avots: EH II, 256

sakrākt

sakràkt, ‡ Refl. -tiês Auleja, gegen (mit) einander krākt: zirgi sauošņājas, sakrācas.

Avots: EH II, 419

sakrākt

sakràkt, eine gewisse Zeit hindurch schnarchen: s. visu nakti.

Avots: ME III, 654

sakrākt

sakŗâkt 2 ,

1) schnarchend sich (etwas) zuziehen, erlangen:
s. savu nelaimi Dunika;

2) = sakrākt Kurslten, Frauenb., Gr. -Essern, Wandsen.

Avots: ME III, 657

uzkrākt

uzkràkt, uzkŗâkt 2 ,

1) schnarchen,
(perfektiv): gulē̦tājs šad un tad uzkrāca;

2) schnarchend aufwecken:
uzkrāca mani nuo miega.

Avots: ME IV, 344

Šķirkļa skaidrojumā (3)

atklimst

atklimst, auch atklimstêt, wiederhallen, erschallen: lācis krākt, lai viss mežs atklimst LP. V, 97; VII, 774. visa apkārtne atklimst, cik jauki šis spēlē LP. VI, 460. atklimstēja meži aiz sievu, bē̦rnu vaimanām VII, 1086.

Kļūdu labojums:
wiederhallen = widerhallen

Avots: ME I, 167

krāce

kràce C., [Wolm., Jürg., N. - Peb., Arrasch], krãce [Lautb.], Kand.,

1) [kŗãce Dunika], der Rummel, Wasserfall:
lejā krācē putuoja un šļāca ūdens Blaum. viņi nuolaiž pluostus par krācēm A. XVI, 1057. tâ izputi kâ dzirnavu krāces putas Etn. III, 55;

2) eine Stromschnelle Lennewarden,
U.;

3) kŗãce, Benennung einer von einem Bächlein durchschnittenen Schlucht
Kand. Zu krākt.

Avots: ME II, 265

kurcēt

II kurcêt, zu erschiliessen aus dem wahrscheinlich tahmischen kuorcēt U., = krākt ; vgl. kurkt

I und kurkstēt.]

Avots: ME II, 321