Paplašinātā meklēšana

‡ apkucis (Parl. praet. act.), struppig: a. krūms Bauske. S. auch ‡ apkukt.

Avots: EH I, 94

ikucis,

1): auch Lubn.; ikuci rādīt auch Schwanb.; ‡

3) der Vogelmagen
Aahof.

Avots: EH I, 429

ikucis,

1) der Daumen
Mar.: melderis tam iegrūda ar ikuci pažuodē Dok. A. ikuci rādīt, jem. höhnend den zwischen Zeige- und Mittelfinger durchgesteckten Daumen zeigen, die Feige zeigen, weisen, bieten Fest., Stelp.: Kārlis parādīja ikuci Saul. šie nāk, izē̦das izdzeŗas un beigās vēl parāda ikuci MWM. VIII, 565. duodams esi labs, bet prasīdams dabūsi ikuci Rahmelshof. ikuci ķešā parādīt, seine Verachtung, seinen Groll nicht offen zeigen Etn. IV, 34;

2) ein kleines Stück, ein wenig:
ikucis maizes, ikucītis gaļas Plm.

Avots: ME I, 704

‡ kākucis,

1) "eine kleine, harte Erhöhung an der Oberfläche eines grösseren, harten Gegenstandes oder z. B. der am Baum gebliebene Rest eines abgebrochenen Astes"
(mit à ² ) Auleja;

2) iet kâ k. ("?") A.-Schwanb. "geht langsam, nach vorne gebückt".
līks kai k. Auleja.

Avots: EH I, 600

‡ ķikucis Bērzgale, Warkl., = ķikuzis II.

Avots: EH I, 701

‡ klikucis Auleja, Wessen, = klikuči.

Avots: EH I, 617

klukucis: auch Kaltenbr., Oknist; plur. klukuči auch Bers., Saikaya: kâ labi sapīpējas, tad tūliņ klukuči raun P. W. Šis ar mani tiesāties? 3.

Avots: EH I, 622

klukucis, [klukuči Fest., Stelp.], das Schnucken: viņu rauj od. raun klukucis, er hat das Schnucken Mag. IV, 2, 121, Etn. I, 34; oft der Pl.: klukuči raun, nuostājas Etn. I, 113. [Vgl. li. klukšė´ti "Aufstossen haben", russ. мнѣ клýкается und sloven. kółca se mi "ich habe den Schlucken" bei Berneker Wrtb. I, 525.]

Avots: ME II, 234

‡ I klunkucis PV. "klunkuris".

Avots: EH I, 623

‡ II klun̂kucis Lubn. "ein Sttickchen Quark in süsser Milch".

Avots: EH I, 623

‡ knikucis "ein grosses Stück (Fleisch od. Brot)" Frauenb.

Avots: EH I, 630

kucis, Demin. auch [kuciņš Pas. I, 210], kučiņš, der Hund: kucis rēja BW. 14355, kaķam ciskas, kučam kauli 2186. tev, puisīti, tāda daba, kā manam kučiņam 12398, 5 var. [aus Alschw.] Vgl. kuce.

Avots: ME II, 298

‡ I kukucis rauj Rodenpois "= žagas rauj (von kleinen Kindern)".

Avots: EH I, 668

‡ II kukucis,

1) ein Klumpen
Druw., Schwanb., Selsau, Sessw.; ein kleiner cinis Lös.;

2) "ein Holzklötzchen (zum Spielen)"
Prl.;

3) "ein Buckliger, ein gebückt Gehender von kleinem Wuchs"
Schujen;

4) kukuci rādīt Meselau "die Faust zeigen".

Avots: EH I, 668, 669

kūkucis, der Bucklige, Gekrümmte: kūkucis krūmā, plikpauris debesīs Tr. III, 375 (Rätsel: Schatten und Mond). kūkucis (Var.: kūkuma) tē̦vs (der buckelige Vater), gar,aste māte Tr. III, 668. Zu kukt.

Avots: ME II, 333

kuñkucis, ein Erdklumpen C., Serb.

Avots: ME II, 315

‡ kvukucis "?": iet kâ k. burbinādams A.- Schwanb.

Avots: EH I, 691

‡ ļe̦kucis Stelph., ein weicher, klebriger Erdklumpen.

Avots: EH I, 770

lìkucis, die Krümmung, Biegung: upes līkucī Zalkt.

Avots: ME II, 487

makucis, ‡

2) ein rundliches, dickes Kind
Kurmene.

Avots: EH I, 780

makucis, ein grosses Stück Ramkau. Vgl. makãns.

Avots: ME II, 555

me̦kucis,

1): auch Libau; ‡

3) Fund, Fang, Beute
Zögenhof: mums bij labs m. zvejuvjuot.

Avots: EH I, 797

me̦kucis,

1) etwas Weiches, Schleimiges,
z. B. ein abgemästetes Huhn oder Ferkel;

2) der König im Kartenspiel
Kaw.

Avots: ME II, 594

mikucis, = mudžeklis, der Wirrwarr MWM. XI, 200. [Zu la. micāre "zappeln", osorb. mikać "zwinkern", mikot "Wedeln"?]

Avots: ME II, 626

[nikucis C., Bauske, ein Strück Brot; s. auch ņikutis.]

Avots: ME II, 744

nukucis,

1) ein Stück:
še tev dēliņ nukucītis gaļas, maizes Lub.;

2) [ņucukis], die Faust, Feige
Lös. n. Etn. IV, 161. Vgl. nuka.

Avots: ME II, 753

[ņukucis,

1) ein grösseres, rundliches Stück (Brot od. Käse)
N.- Peb., Serben, Segewold AP., Lös., Sessw., Selsau, Smilt., Nitau, Wolm., C., Druw., Nötk.: maizes ņukucis Autz. saimniece iedeva ganam lielu ņukuci siera Mitau, Nötk., Kalzenau, Peb.;

2) als Kosename:
kaķītis - ņukucītis N.-Peb.]

Avots: ME II, 905

pikucis Spr., = piks: sviesta pikucis Mar. sasējis vārnas vienā pikucī LP. VI, 792. kaķis e̦suot apēdis tauku pikuci A. XI, 100. pienu je̦m pa lielam pikučam BW. 19188.

Avots: ME III, 213

I pikucis: auch Linden in Kurl., Sonnaxt.

Avots: EH XIII, 231

‡ II pikucis Auleja, Kartoffelbrei mit hinzugemischten Erbsen od. Bohnen.

Avots: EH XIII, 231

piñkucis: zemes, gaļas, maizes, sviesta p. Grünw.

Avots: EH XIII, 234

piñkucis, = piñkulis 2 C., Notk., Peb., Serben, Lemburg, Alt-Rahden, Adleenen: slapjākie se̦ra pinkuči labi jāpacilā Vīt. 19.; "kaut kas apviļāts (piem. maizes gabals)" Trik.; auch von kleinen Kindern und Tierjungen Bers.: tāds mazs, mījš pinkucis! N.-Peb., Seppkull.

Kļūdu labojums:
Notk. = Nötk.

Avots: ME III, 220

plikucis, ein Habenichts Bauske.

Avots: ME III, 345

‡ puĩkucis A.-Ottenhof n. FBR. XVI, 87, Deminutivform zu puĩka, der Knabe.

Avots: EH II, 321

sakuci(e)s, s. sakukt.

Avots: ME II, 657

ukucis: vgl. dazu P. Schmidt RKr. XVII, 22.

Avots: EH II, 712

ukucis "?": nava eržu ukučuos BW. 14548, 2.

Avots: ME IV, 297

uzkucis, Part. praet.,

1) auch refl. uzkuciês, s. *uzkukt;

2) "?": kuo tu nu esi tâ uzkucis kâ uz evaņģēlija? was bist du so eifrig (versessen) wie beim Evangelium?
Mag. XIII, 2, 61.

Avots: ME IV, 345

ve̦n̂kucis ² (so zu lesen!): tāds kâ v. ("?") Lemb., (mit è̦n) Trik., Wolmarshof.

Avots: EH II, 771

ve̦n̂kucis, ein eingewickelter länglicher Gegenstand, z. B. ein in Kleider gewickeltes Kind: kas par ve̦nkuci, un kâ spirinās... Domas III, 460.

Avots: ME IV, 537

apiet [li. apeĩti],

1) um etwas ringsherum gehen, umgehen, einkreisen
mit dem Acc. oder ap: salīcis, sakucis apiet visu tīrumu RKr. VII, 108; apeji ar trauku ap visām ē̦kām LP. VII, 310; man neizbēga sen apieta vāverīte BW. 13389, 8; es apgāju lielu riņķi BW. 20796, 2;

2) kreuz und quer durchwandern, durchstreifen:
mežsargs apgājis šuodien visu savu mežu. netiklītis apiet visu nuovadiņu BW. 12409; apgāju kā sē̦tu pīdams, umsonst streifte ich überall umher Serb.;

3) finden, antreffen, einkreisen:
ķēniņš gribēja zināt, kur tādus brīnuma akmeņus apgājis LP. VI, 730. es nebiju apgājuse tik bagāta tē̦va dē̦la BW. 25961, 4. tā e̦suot lielu uogulāju apgājuse, sie habe eine beerenreiche Gegend gefunden Mag. XIII, 3, 52. visi mācīti cilvē̦ki tuo apgājuši (Biel. nach U.), alle gebildeten Menschen haben das gefunden, in Erfahrung gebracht. viņi pruot vilkus un lāčus apiet A. XXI, 596;

4) (von dem Kreislauf der Zeit) verstreichen, vergehen:
šuovasar apgāja divdesmit divi gadi, kad pē̦rkuonis bij iespēris mājā Kaudz. Refl. -tiês,

1) sich belaufen, vom Vieh, von Hasen:
mūsu guovis visas jau apgājušās;

2) apieties ar kuo, umgehen, verfahren mit jem., behandeln:
apieties kā ar bē̦rnu, wie ein Kind behandeln; apieties bargi, mīļi, laipni, streng, freundlich behandeln: visi apgājušies ar viņu laipni Lp. VII, 680. tas mācījis apieties ar dieviņiem LP. VI, 35. apiešanās,

1) die Begattung von Tieren,

2) der Umgang, die Behandlung:
nuostāsti par lielu vīru apiešanuos ar vienkāršiem ļautiņiem Vēr. 1; 1180.

Avots: ME I, 90, 91

apņemt, auch apnemt, apjemt, tr.,

1) umnehmen:
drānu ap ple̦ciem; apņemi zirgam pinekli divreiz ap kāju;

2) umfassen, umschliessen, umgeben, umhüllen:
salīcis, sakucis apņe̦m visu tīrumu RKr. VII, 108. ieleja bij apņe̦mta ar kuplu mežu Kaudz. M. elles saitas mani apņēma II Sam. 22, 6; it kā migla apnē̦muse acis un prātu Aps. silta vakara krē̦sla apnē̦muse pilsē̦tu Vēr. I, 1155;

3) umfassend ergreifen, umstellen:
svelme šuo jau apņē̦muse LP. VI, 286; ļaudis apņē̦muši manu skaistu augumiņu BW. 8900;

4) umfassend die Besinnung rauben, berauschen, betäuben:
stiprs alus, dvinga apņe̦m galvu Etn. II, 56;

5) ein Weib nehmen, heiraten:
apņems mani ciema puiši BW. 9915; häufig mit dem Zusatz par sievu: kungs baltvaidzīti apņe̦m par sievu LP. IV, 31. Refl. -tiês,

1) sich etw. umnehmen:
apņemies vaŗa ķēdes BW. 15227;

2) einen Plan fassen, beabsichtigen, sich vornehmen, sich anheischig machen:
lācis ieraudzīja arāju un apņēmās tuo ar visu zirgu apēst Etn. III, 14. druosenieks apņēmās aitas vaktēt LP. VI, 291;

3) sich vornehmend geloben:
priekš dieviņa apņēmuos, nuoskumuši nedzīvuot BW. 96. es nupat tuo sevī e̦smu apņē̦musēs Vēr. I, 1092;

4) die Rolle jem. übernehmen, sich verdingen als
(par): Sprw. kad par zirgu esi apņēmies, tad ej, kamē̦r sprāgsti;

5) sich verheiraten;
apņemšanās, apņē̦mums, der Vorsatz, der Entschluss: neatlaisties nuo savas apņemšanās; viņa pie sava apņē̦muma cieti turas Etn. III, 16; apņē̦mumuos neizpildīt Etn. III, 96.

Avots: ME I, 110

‡ atkukt, sich (auf den Ellbogen) aufstützen Bērzgale: jis atkucis uz galda snaude.

Avots: EH I, 150

ikustiņš, ikustītis, ein bischen, ein Stückchen, mazs gabaliņš, kumuosiņš, kuo sakuot rāda pie pirksta gala (vgl. ikucis), cik liels: bē̦rnam es iedevu mazu ikustīti maizes Druw. n. A. XIV,1,409.

Avots: ME I, 704

‡ ķepste Warkl., = kucis">ikucis 1, piga.

Avots: EH I, 696

[klukutis Selb., = kucis">klukucis.]

Avots: ME II, 234

kučiņš, s. kucis.

Avots: ME II, 298

ņikutis, kucis">ņikucis,

1) ein kleines Stückchen:
[siera ņikucis Plm.] man pašam neatstāja ne mazākuo nikucīti Etn. IV, 161. [ņikucis "ein Stück Brot (Grünh., Drobbusch, Serbigal) od. Fleisch"; "= kucis">ikucis" Nötk., Serbigal (dissimilatorisctt aus ņukucis?);

2) "ein Schlag, Rippenstoss (mit der Faust)"
Serben, Smilt., N.-Peb., AP.;

3) ņikucis "ein verheetes, nicht anzufassendes Bündel"
Ellei.]

Avots: ME II, 902

[nùokukt,

1) sich niederbeugen, sich krümmen:
re̦snvēderis iet nuokucis Vīt. rudzi nuokukuši Warkl.;

2) nuokucis miets Bauske "ein Pfahl mit abgestumpftem Ende"(?).]

Avots: ME II, 803

‡ ņucis C., N.-Peb., Sessw., = ņukucis 1: paņemšu ņuci maizes Kaudz. Izjurieši 260.

Avots: EH II, 115

[*pakukt(iês), sich ein wenig beugen od. krümmen: pakucis od. pakucies uz priekšu C.]

Avots: ME III, 50

[*pakukt(iês), sich ein wenig beugen od. krümmen: pakucis od. pakucies uz priekšu C.]

Avots: ME III, 50

piduks, = kucis">ikucis, piga, dūre Etn. IV, 34: piduku zuobuos grūst Poruk. šis... tikai piduku parādīja Pas. III, 397 aus Druw. Dissimilatorisch aus *piguks?

Avots: ME III, 212

pikulis Mar., Stomersee, = kucis">pikucis; pikuls, ein Erdenkloss; ein fetter Mensch Oppek. n. U.; pikulis, ein Hundename Stenden; pikulītis, ein Klümpchen C., N.-Peb., Bauske; zu pika.

Avots: ME III, 213

sakacis Bauske "= kucis">sakucis".

Avots: ME II, 643

sakukt Wid., Golg., refl. sakuktiês, sich krümmen, bücken, ducken, zusammenkauern (besonders häufig das Part. praet. sakuci(e)s gebraucht): He̦rta uz priekšu sakuca, kâ... triekas ķe̦rta MWM. VIII, 165. Vīcupu tē̦vs sakukst aizvien mazāks Ezeriņš Leijerk. I, 65. Andža sarāvās, sakuka II, 27. ... kas nāca nuo sevī sakukušās sievietes lūpām A. v. J. 1896, S. 650. pati sakukusies pa˙visam uz zemi ebenda 731. sakucis uz spieķīša, staigāja... ve̦cais Kristaps Ezeriņš Leijerk. l, 168. es sēdēju... mierīgs, smagi sakucis U. b. 110, 26. stipri uz priekšu sakucies sēdēja ve̦cais vīrs Druva III, 1. viņš sēd sakucies pār ceļiem Stari III, 18. ābele drusku uz priekšu sakukusēs A. Upītis. tiem cāļiem aukst, visi sakukuši Für. I. vista stāv sakukusi U.

Avots: ME II, 657, 658

saver̂kšt, -kš(ķ)u, Refl. -tiês: pastalas saverkšušās Meselau. drūms un saverkšķies kā verkšķis PV. tur saverkšķies un sakucis pleknē ... puszābaks Saul. Vecā meistera tiesības 22.

Avots: EH XVI, 465

*uzkukt (zu erschliessen aus der Partizipform uzkucis [z. B. in Grünw., IV.-Peb., Ronneb.]), refl. uzkuktiês Kalzenau, Lub., Lubn., Meiran, Meselau, N.-Peb., Saikava, Sehren, Serben, Sessw. (prs. -kukstuos od. -kūkstuos Lubn., Bers., Meiran, prt. -kukuos Lubn., -kucuos Meiran), uzkūktiês Odsen, sich (mit den Ellbogen auf etw.) auflehnen, aufstützen; sich bücken: uzkūkstas nuolaidīgi uz galda Blaum. Pazud. dēls 19. kuo tu uzkucies uz galda! Golg., KatrE., Serben u. a. viņš ē̦d uzkucies uz spainīšā, ka putra te̦k atpakaļ spainītī Saikava. ruokas..., uz kurūm viņā bija uzkukusies A. v. J. 1900, S. 365. uzkucis ar ruokām uz krē̦sla Liev. R. 12. Augusts uzkucies uz sē̦tas A. v. J. 1899, S. 254. Jānītis nuosēdies savā vietā, uzkucis pār grāmatām MWM. X, 436. viņš bija liels, uzkūcies (mit gebückter Haltung) 204. viņš stāv uzkucis oder uzkucies (gebeugt, gebückt) Bers., Fest. uzkucies (gebeugt) viņš sēdēja cauru dienu KatrE. viņš iet drusku uzkucis Turg. Muižn. per. 161.

Avots: ME IV, 346

uzkupis (part. prt.) Bers., = kucis">uzkucis 1. Vgl. auch uzkupt.

Avots: ME IV, 347