Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'kurnēt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'kurnēt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

iekurnēties

ìekurnêtiês, anfangen zu murren, einen murrenden Ton von sich geben: dažs par skuoluotājiem iekurnējās Aps.

Avots: ME II, 32

izkurnēt

izkur̃nêt, = izkur̃cêt, auch izkurst; bes. gebräuchlich das Part. Praet izkurtis: mūsu rāceņi izkurtuši (izkurtējuši) Bers., Adsel, Lös., Dond.

Avots: ME I, 757

izkurnēties

izkurnêtiês, gehörig, zur Genüge murren, eifern: dūjas bij izkurnējušās viena uz uotru Aps.

Avots: ME I, 757

kurnēt

‡ kur̂nêt (li. kurnė´ti "murren, brummen"),

1): auch Schwanb., (mit ur̃ ) Behnen, Kegeln, Pankelhof, Selg., Zögenhof, (mit ùr 2 ) Bērzgale, Linden in Kurl.; ‡

2) "nīk(uļuo)t" (mit ur̃ ) Seyershof: vistiņa kurnēja vien, kamē̦r nuobeidzās Seyershof, Wessen. es ratuos kur̃nu Seyershof; ‡

3) "kārīgi skatīties, kur viesis ē̦d" Seyershof.

Avots: EH I, 679

kurnēt

kur̂nêt C., [Serbigal, PS., Trik., kur̃nêt Līn., Salis, Ruj., AP., N. - Peb., Bl., Jürg., Arrasch, Schujen, Bauske, Wolm., Wandsen, Dunika, Lautb., kùrnêt 2 Kl., Nerft], -u, -êju, intr., murren, hadern, brummen: viņš sāk kurnēt pret savu likteni, uz dievu. rakstu mācītāji kurnēja Luk. 15, 2. nav par kuo uz pasauli kurnēt JR. V, 110. Refl. -tiês, [kur̃nêtiês Ruj.], traurig sein: cilvē̦ks kurnas U. ; cālis kurnas = stāv nuoskumis, nuolaidies Ruj. n. U. [Nach Būga KZ. LII, 288 identisch mit li. kurnéti "mit Lärm hinfallen", was aber wegen der abweichenden Bedeutung fraglich ist ; es darf jedenfalls nicht von liv. kurn und finn. kurnuta "murren" getrennt werden und dürfte eher daraus entlehnt sein, als umgekehrt].

Avots: ME II, 324

kurnēt

‡ *II kurnêt, zu erschliessen aus uzkurnêtiês.

Avots: EH I, 679

pakurnēt

[pakurnêt, eine Weile murren: pakurnēja un palika mierā.]

Avots: ME III, 51

piekurnēt

I piekurnêt, viel murren; murrend heraufbeschwören: kuo nu piekurnēsi? piekurnēsi vēl bē̦das! Salis.

Avots: ME III, 261

piekurnēt

II piekurnēt Spr., sich hinhocken, Zuflucht nehmen. Auf r. прикорнýть dass. beruhend, oder damit verwandt?

Avots: ME III, 261

sakurnēt

sakurnêt, ‡

2) "pierūkt, [r.] наворчать" M. 259.

Avots: EH XVI, 421

sakurnēt

sakurnêt, welk sein, krank sein Ruj. n. U. Refl. sakur̃nêtiês, mürrisch werden Ruj.

Avots: ME II, 659

sakurnēties

sakurnêtiês "sich gebückt auf die Ofenbank hinsetzen, um sich zu erwärmen" (?) N. -Peb.

Avots: ME II, 659

uzkurnēties

uzkurnêtiês, eine Bockspositur machen U., (mit ņ) L.

Avots: ME IV, 347