Paplašinātā meklēšana

àizlĩguôt, intr.,

1) hinter etwas schweben:
jau saulīte aizlīguoja aiz e̦ze̦riem;

2) dahinschweben, wegfliegen, davonziehen:
cilvē̦ka dvēsele aizlīguo citā pasaulē Etn. I, 25. par trīs gadi ce̦turtajā ir es pati aizlīguošu BW. 6345. gaŗām aizl. vorüberschweben, vorüberziehen: tādi zē̦ni mums aizlīguo gaŗām Jan.

Avots: ME I, 37

aplĩguôt, tr.,

1) in Johannisliedern besingen:
aplīguot saimnieci, māju, druvas, pļavas, luopus un citu mantu;

2) das Besingen beendigen:
viss, kas līguojams, bij aplīguots. Refl. -tiês, sich gegenseitig zu Johanni besingen. aplīguošana, das Besingen zu Jahanni; aplīguošanâs, der Wechselgesang der neckischen Johannislieder: apdziedāšanuos Jāņuos nuosauc par aplīguošanuos Etn. IV, 71.

Avots: ME I, 102

atlĩguôt,

1): langsam, wackelnd herkommen
Frauenb.

Avots: EH I, 154

atlĩguôt,

1) intr., herschweben, schwebend ankommen:
tautu dē̦la kumeliņš kā ūdens atlīguoja BW. 1022; 12461;

2) tr., singend herbeilocken:
brāļam sievu atlīguot BW. 343, 4.

Kļūdu labojums:
jāizmet (zu streichen ist): tautu dē̦la kumeliņš kā ūdens atlīguoja BW. 1022

Avots: ME I, 173, 174

ìelĩguôt, Refl. -tiês, ‡

2) (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu singen, jauchzen anfangen:
gans ielīguojās, bet drīz apklusa Jürg.

Avots: EH I, 527

ìelĩguôt,

1) tr., in Schwung bringen:
šūpuoles Kand.

2) die Johannisfeier beginnen:
kas tuos Jāņus ielīguoja? BW. 32353;

3) [līguo - Lieder singend hereinbekommen, erlangen:
ielīguoju brāļam sievu, sev diženu arājiņu BW. 343. manu vainadziņu kaimiņuos ielīguot 5907;

4) intr.,, herein -, hineinschweben, herein -, hineinschwanken:
ielīguoja tē̦va māsa kâ saulīte istabā. brangas, pienīgas guovis lē̦nām ielīguoja sē̦tā R. Sk. II, 58. Refl. - tiês, in Schwung geraten.

Avots: ME II, 39

izlĩguôt, ‡

2) "?": dažus līdze̦numus viņš lē̦nā gaitā ar savu luosīti izlīguos, dažus kalnus izkapinās Janš. Līgava II, 307; ‡

3) "?": voi ūdins [mani] izlīgava? Tdz. 38169. Refl. -tiês, ‡

2) zur Genüge singen:
talkū var izlīgāties Kaltenbr.

Avots: EH I, 463

izlĩguôt (li. išlingúoti), intr., heraus -, hinausschweben: meita izlīguoja nuo klēts. Refl. - tiês, zur Genüge Johannislieder singen, Johannisfest feiern: vai tad vēl nee̦sat diezgan izlīguojušies. diezgan izlīguojušies, sanāk Jāņu bē̦rni nuo visām pusēm BW. V, S. 4.

Kļūdu labojums:
S. 4 = S. 14

Avots: ME I, 764

lĩguõ C., lĩgõ PS., auch lĩgã! Mat., der Jubelruf in den Johannisliedern, wohl der Inperativ von lĩguot: sit, Jānīti, vaŗa bungas, līguo, līguo! [Vgl. dazu die Literatur bei Doebner Mag. XX, 4, 75 ff., sowie ligo, ligo! (als Ausruf) bērniņš! in Elgers Cantiones S. 23 und li. lingo! Niemi 71, bitutė, lingo! (öfters) Лит. нар. пѣсни И. А. Юшкевича (СП. 1867) № 10 und auch Потебня РФВ. VII, 226 und Wolter AfslPh. VII, 629 ff.]

Avots: ME II, 484

lĩguoņa,

1) das Schaukeln, Schwanken:
meža, ūdens, jūŗas līguoņa N. - Schwanb.;

2) com., ein Schwankender, Wankender
C.

Avots: ME II, 484

lĩguôt,

1): līguoja grīda, bet ... nelūza Jauns. Raksti VIII, 325;

2): kājām l., zu Fuss gehen
VL. n. BielU.;

4): kūlēju līguotās dziesmas Janš. Mežv. ļ. I, 214;

8): vēl ne˙maz nesāk pļavu l. (= pļaut) Wallhof. l. (mähen)
spaili pēc spailes ar izkapti ruokā Janš. Dzimtene II ² , 271. Refl. -tiês: pa tuo ceļu visi līguojas iekšā (strömt alles in die Stadt) Segew. Zur Etymologie s. auch Scheftelowitz KZ. LVI, 181 und 186.

Avots: EH I, 748

lĩguôt [li. lingúoti "schwanken"], lĩgât, -ãju Mag. XIII, 41;

1) intr., schwanken, sich schaukeln:
līguojuošu (Var.: līguotāju) laipu metu BW. 13445. līguodams miedziņš nāca. līguo, laiva, uz ūdeņa!

2) sich schaukelnd bewegen:
parādies tu, saulīte, kuŗu vidu tu līguoji Ltd. 1786. sietiņš līguoja launaga laikā BW. 3019. līguo saule launagā, nuo launaga vakarā 17500; 26640. redzēju kalpa līgaviņu sudrabā līguojam Ltd. 1838;

3) sich schaukeln, sanft wogen:
upe nesa līguodama baltu linu ē̦rkulīti Ltd. 807. es redzēju nuo tālenes ezeriņu līguojuot (Var.: viļņuojuot) BW. 27975;

4) jubeln, namentl. Johannislieder singen, Johannisfest feiern,
Līgo - Lieder singen;

5) singen (von der Nachtigall)
St.;

6) tr., schaukeln, schaukelnd hin un her bewegen:
līguo vilnis baltu puķi ezeriņa maliņā; tâ līguoja (so schwärmten, schwebten) sveši ļaudis ap tuo manu augumiņu BW. 15697. puķes lē̦ni galvu līguo Vēr. II, 428. līguo saule meža galus BW. 32443;

7) singen:
tautas dziesmas Aus.;

8) eine Arbeit saumselig betreiben:
pieci gadi vienu zeķi kâ līguot nuolīguoju BW. 7276. Refl. -tiês, schwanken, sich schaukeln, vibrieren, watscheln: līguoties līguojas balta puķe e̦ze̦rā BW. 6462. līguojies, āra liepa! 12020. kad es gāju tautiņās, visa zeme līguojās 16697. līka liepa, līks uozuols, tur bij labi līguoties. vaigi vien līguojas, kad iet Latv. Subst. lĩguõjums, das Geschaukelt-, Gesungenhaben: bruokastiņu, māmuliņa, par šā rīta līguojumu! BWp. 972. Subst. lĩguôšana, das Schaukeln, Singen; lĩguôtãjs, der Schaukelnde, Jubelnde: dziedāšanu Jāņuos sauc par līguošanu un dziedātājus par līguotājiem, līguotājām Etn. IV, 71. [Vgl. auch die Belege bei Doebner Mag. XX, 4. 87 ff. - Die Bed. 4 (woraus weiterhin die Bed. 5 und 7) wohl aus dem Refrain lĩguo entwickelt. - Wohl zu le. ļuodzîties, li. lingė "Stange, an der man die Wiege aufhängt"und (s. Būga KZ. LI, 129) liñgė "Milan", r. dial. лягáться "schaukeln, schwanken" u. a., vgl. Osthoff Parerga 342, Mikkola BB. XXV, 75 f., Solmsen KZ. XXXVII, 581 f., Lidén Stud. 46.]

Avots: ME II, 484

līguotne, ‡

6) (od. *līguotnis?)

"?": tã (scil.: kastīte), kad līguotni (eine Springfeder?)
paspiež, izplēšas ... liela Pas. VI, 346.

Avots: EH I, 748

lĩguotne,

1) eine verwachsene, noch nicht ganz fest gewordene, sich schaukelnde Stelle am Seeufer und im Morast
Dobl. [n. U. līguotnis; Līguotne(s) Lvv. I, 44, 53, 64, 102, II, 76 od. Līguotnis, Namen von Wiesen, Līguotnes, ein Sumpf Lvv. II, 71];

2) der Plur. līguotnes, die Osterschaukel
Alt - Rahden, Plūd.;

3) die Johannislieder:
līguotnes dziedāt Etn. IV, 67; III, 87;

4) die Schwungstange, daran eine Wiege gehängt wird:
nuosalieču līguotnīti sav' āriņa maliņā BW. 32291; bei L. līguotnis, so auch A. XXI, 591: līguotnis - līksta, kur piekaŗ šūpuli;

[5) līguotnes od. līguotņi, ein Korbwagen auf langen, federnden Stangen
Bielenstein Holzb. 540].

Avots: ME II, 484

nùolĩguôt,

1): piektdien agri nuolīgavu vaiņagam ruožu pirkt Tdz. 55804, 4;

3): nuolīguojām (nuopļāvām) gan vienreiz pļavu Frauenb.; ‡

5) = līguojuot nùodziêdât 1: nuolīguojušas šuo teicienu Janš. Līgava II, 395; ‡

6) "?"; Vidzemīte, nabadzīte, asarām nuolīguoja: daža māte dē̦la raud, daža māsa bālēniņa Tdz. 53057 (echt?).

Avots: EH II, 63

nùolĩguôt, intr.,

1) dahinschweben, schwebend wohin sich begeben:
gaŗām sē̦tu nuolīguoja man audzē̦ta līgaviņa BW. 15338. dievs, duod man nuolīguot tai e̦ze̦ra maliņā! Ltd. 1063. saule nuolīguoja, die Sonne ging schwebend unter. te manim saule lēca, te manim nuolīguoja BW. 14684;

2) tr., mit Johannisliedern das Johannisfest zu Ende feiern:
visai vēl dzīvi runās par Jāņa dienu, kâ tā nuolīguota Etn. II, 89;

3) fertig bringen, verrichten:
pieci gadi vienu zeķi kâ līguot nuolīguoji BW. 7276;

4) līguo singend verschaffen:
brāļam sievu nuolīguoju, sev dižanu arājiņ[u] BW. 33118. Refl. -tiês, sich bewegen, schwanken, wanken: viss mežs nuolīguojas nuo viņa kliegšanas Blaum. aizsit āra durvis ar tādu sparu, ka viss nams nuolīguojas AU.

Avots: ME II, 811

palĩguôt,

2): palīguodama viņa nuoskrēja līdz ratiem Ciema spīg. 15.

Avots: EH II, 151

palĩguôt,

1) tr., ein wenig schaukeln:
pašūpuoju, palīguoju savu ze̦lta bāleliņu BW. 1881;

2) intr., ein wenig schweben, schwanken:
gaŗām sē̦tai palīguoja man[a] audzē̦ta līgaviņa BW. 15838;

3) ein wenig Johannis-lieder singen, sich an der Johannis-prozession beteiligen:
iesim visi Jāņa bē̦rni uz avuotu palīguot! BW. 32887. Refl. -tiês, ein wenig schaukeln, schweben, Johannislieder singen: atkal palīguojas zemes pamati MWM. XI, 288. zirgs... nespēcībā arvien uz priekšu palīguojies LP. V, 102.

Avots: ME III, 61

pā`rlĩguôt: beidzuot nu ... pārlīguojis Bruģu muižā (von einem Invaliden gesagt) Janš. Līgava II, 341.

Avots: EH XIII, 205

pā`rlĩguôt, nach Hause schweben, (līguojuot) kommen: pārdze̦ngani, pārlīguo, es tecēju vārtu vērt BW. 28896,10.

Avots: ME III, 164

pãrlĩguôt, intr., hinüberschweben, schwebend sich hinüberbegeben: gan tu, liepa, pārlīguosi uz tuo kuplu uozuoliņu BW. 12461. abi pārlīguojā pār mīkstuo tīrumu Druva II, 6.

Avots: ME III, 164

pìelĩguôt,

1) līguojuot verschaffen:
pielīguoju (Var.: piedziedāju, salīguoju) brāļam sievu BW. 33118 var.;

2) viel
līguôt: kuo nu pielīguosi tukšā dūšā? Lennew., N.-Peb.;

3) mit dem Gesang von Johannisliedern füllen:
Jāņu bē̦rni pielīguoja visas mājas;

4) schwankend nahen
MSil.; schwerfällig, mühsam nahen und schwanken: siena ve̦zumi pielīguoja pie šķūņa Golg. ar laivu pielīguot pie krasta Libau.

Avots: ME III, 268

salĩguôt,

1): vajag labi stipri s., - tad nokri[tī]s Saikava.

Avots: EH XVI, 426

salĩguôt, salĩgât, tr.,

1) schwanken machen, schaukeln
(perfektiv): cielaviņa savu astīti salīguo Krišs Laksts 11;

2) eine bestimmte resp. eine längere Zeit jubeln, Johannislieder singen:
līguot vien salīguoju (Var.: līguodama vien staigāju) šuo gaŗuo vasariņu BW. piel. ² 343, 2;

3) jubelnd resp. Johannislieder singend erreichen, er langen:
salīguoju (Var.: nuolīguoju) brāļam sievu, sev dižanu arajiņu BW. 343. Refl. -tiês, plötzlich zu schaukeln (intr.) anfangen, ins Schwanken geraten: migla salīguojas R. Sk. II, 141. vaguons salīguojās un sāka iet Birzn. Sof. meitas spanni iegrūž ūdenī un tas šļakstē̦dams salīguojas Vēr. II, 54. Ješka uzkrita uz skrāģīša, un tas sa līguojās vien Krišs Laksts 60.

Avots: ME II, 673

uzlĩguôt, ‡

3) hinaufschallen (von Liedern):
airē̦tāja dziesma uzlīguoja līdz luodziņam A. Upītis Kailā dzīvība 41.

Avots: EH II, 728

uzlĩguôt,

1) hinaufschwanken, -schaukeln:
ve̦zums uzlīguoja kalnā;

2) kurze Zeit jubeln, Johannislieder singen:
uzlīguojiet nu!

Avots: ME IV, 353

šļakšķît, spritzen (tr.): Pruone šļakšķīja puisim ūdeni acīs Līgotnis Stāsti II, 11.

Avots: ME IV, 62

I tèce ² Prl., Kr. (li. tėkė˜ "eine tiefe, von der Stromung nicht bewegte Stelle im Fluss"), das Rinnsal (tecīte) Dr.; ein morastiger Bach (tēce und tēcis) U.; ein Wiesenbach N.-Platonen, (mit ê ² ) Dunika; "ein kurzes Flüsschen" (mit è ² ) Warkl.; ein altes, ausgetrocknetes Flussbett (mit è ² ) Sessw.; "ze̦ma vieta, pa kuo sūcas ūdens, kas var izsikt" (mit ê ² ) Bauske, (mit è ² ) Gr.-Buschh.; eine nasse Niederung im Felde (tēce und tēcis) U.; eine feuchte Niederung, wo Laubbäume wachsen Saikava; ein Morast Lvv. II, 125 (aus Santen); "eine Stelle zwischen Feldern, wo Gras wächst" (mit ē) Drosth.; eine Wiese Lvv. II, 108 (aus Ahs.); ein Wald 1, 111 (aus Wolmarshof); ein Feld I, 98 (aus Mojahn); eine überschwemmte Stelle ohne Stromung (tècis ² ) Nerft; eine Weide II, 141 (aus Schlampen): piens mazās tēcītēs un ezeriņuos izplūda pa plānu Līgotnis Stästi II 58. upes tēce Celm. ūdens vēl turas tēcē N.-Platonen. uz šiem puduriem re̦dz pļavu tēcītes Aps. V, 7. viņš atradīs ceļus un tēces Vēr. II, 882. (fig.) kad kultūras tēce sāk aizsērēt R. Sk. II, 8. - Vgl. auch die Gesindenamen tēces ² Lvv. 11, 74 (aus Dobl.), tēči I, 67 (aus Serbigal) und tēcupe ² I, 78 (aus Aahof). Zu tecêt.

Avots: ME IV, 169, 170

tḕ̦rps, tē̦rpa Wid., Vīt., die Tracht, Kleidung, das Gewand: latvietis valkā ve̦claiku tē̦rpu, pastalās un jērenīcu Vēr. I, 1437. tā mūku tē̦rpā gāja Rainis MWM. v. J. 1898, S. 81. pļavas maija svē̦tku tē̦rpā Līgotnis. ar savu vārdu skaistuo ārējuo tē̦rpu A. v. J. 1899, S. 235. saturam... lielāks svars nekâ tē̦rpai MWM. v. J. 1899, S. 516.

Avots: ME IV, 174

tīsteklis

1) tīsteklis Aahof, Fehsen, Gr.-Salwen, Meselau, N.-Schwanb., (mit î) AP., Domopol, Erlaa, (mit î ² ) Rönnen, (mit ĩ) Wain., tîstuôklis Adl., Selsau, tīstuoklis Ar., W id., etwas Zusammengebundenes, Zusammengerolltes, ein Bündel, Wickel, eine Rolle:
viņš paņēma tīstekli padusē Meselau. rakstu tīstuokļi Rainis Uguns un nakts 35. mākuoņu tīsteklis Apsk. v. J. 1903, S. 615;

2) der Wirrwarr (von verworrenem Garn u. dergl.) Kalzenau, Ramkau (mit î);

3) einer, der sich warm ankleidet
(mit î) Meiran; "kas ilgi tīstās" (mit î) Kalzenau; ein Tölpel Schönberg, (mit î) Adsel, Wrangclshof; ein Trödler (mit î) Meiran, Ramkau; "glē̦vs cilvē̦ks" (tĩstẽklis) N.-Bartau: tas tīstēklis šuo darbu nepadarīs N.-Bartau;

4) ein Teil des Webstuhls
(mit ĩ) Schibbenhof;

5) "?": rugāji pārvilkli sīkiem, bieziem tīstekļiem (= tīmekļiem 1?) Līgotnis Stāsti II, 32.

Avots: ME IV, 204

trekšinât, trekšķinât, singen (von Vogeln): strazdi trekšina MWM. VII, 59; Seifert Chrest. III, 3, 194. (lakstīgala) dziedāja, puoguoja, trekšķināja Pas. I, 364 (aus Lennewarden). spārnainuos trekškinātājus (Singvögel) Līgotnis Daugava I, 1477.

Avots: ME IV, 230

tūtinât, tuten, pfeifen: ne̦rvōzi tūtināja pašskrējēji Līgotnis Daugava I, 1106.

Avots: ME IV, 283

tuvinât U., tivinât Mag. XX, 3, 187; 207, nähern: ja netuvināsim . . . rakstu valuodu mūsu tē̦vu valuodai RKr. VIII, 66. juo vairāk viņš mani tuvināja savādajam līdumam Skalbe Kâ es 12. Refl. -tiês, sich nähern: bads klāt tuvinājās Līgotnis. neuzdrīksti man tuvināties!

Avots: ME IV, 276

ũvinât Bauske, Funkenhof, Gemauerthof, Mitau, Peb., Ruhental, Schibbenhof, Schwitten, Wain., ùvinât ² Bers., Druw., Fest., Geistershof, Kerstenbehm, Kortenhof, N.-Schwanb., Vīt., ūvināt Erlaa, Ogershof, Segewold, Setzen, = ũjinât: ganus mājā saucuot ūvina Nötk. (mit ù ), Grünw. ūvina gani Līgotnis Daugava I, 1487; "ein Kind auf den Knien schaukeln und singen" (mit ù ² ) N.-Laitzen. Refl. -tiês Grünw., einander ū-ū zurufen, um den Kontakt mit einander nicht zu verlieren (z. B. im Walde beim Beerensammeln).

Avots: ME IV, 410

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stāsti II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

uzplikš(ķ)inât, aufklatschen; klatschende Schläge versetzen: Malinieks uzplikšķina ar pātagu Līgotnis Stästi II, 14. uzplikšķinādams... zirgam ar pātagu A. XXI, 563.

Avots: ME IV, 367

uzsitiêns, der Aufschlag: lielā veseŗa sitieni mainās rakstā ar kalēja paša uzsitieniem Līgotnis Stāsti I, 13.

Avots: ME IV, 377

valgns Kreuzb.; Nötk., Setzen, Vīt., (mit àl ) AP., (mit àl ² ) Golg., Linden (in Livl.), Schwanb., Selsau, feucht Bers., Fehteln, Kalnemois, Stomersee, Wirgin., betaut Wirgin.: zeme pēc lietus nav ne˙cik mitra, ir tik drusciņ valgna Vīt. vakar pļautais siens vēl valgns Wirgin. acis valgni spīdēja ebenda, Ascheraden, Līgotnis Stāsti I, 66. skats...valgni mirdzuošs MWM. VIII, 74. Subst. valgnums U., Feuchtigkeit.

Avots: ME IV, 453

vè̦sma ² (li. vėsma "die Kühle" Miežinis) Kl., Prl., ein Lufthauch (mit ẽ̦ ) C., Dond., Dunika, (mit ê̦ ² ) Salis, (vẽsmiņa) Widdrisch, (vḕsmiņa ² ) Oknist; ein leichter Windhauch am Abend Frauenb,; eine kühle Luft, Luftströmung, Kühlung U., (mit ẽ̦ ) Arrasch, Jürg., Salis, (mit è̦ ² ) Golg., Sessw.; der Atem (mit è̦ ² ) Golg., Lös., Sessw.: vēja vē̦smas Līgotnis. siltas zieduoņa vē̦smas JR. IV, 2. lē̦na vēsmiņa LP. IV, 20. drebi, apšu lapa, ... vēsmiņā (Var.: vējiņā)! BW. 12709 var. ne vēsmiņas nenuopūtu 4118 var. neuzlaid putniņiem vē̦smu! Golg., Kl. vē̦sma nāk pa durīm iekšā, vēsmu vēdināt Kundziņš Vecais Stenders I 14. (fig.) sludināt jaunās ticības vē̦smas MWM. VIII, 429, viņš man uzpūta vē̦smu Sessw. viņš izlaida vē̦smu (er starb) Golg. - vē̦smas rīkle AP. (mit ẽ̦ ), Golg., KL, Ogershof, Saikava, Sessw. (mit è̦ ² ), die Luftröhre: mirst pēc vē̦smas rīkles iegriezuma Ārstn. kal. II, 67. - vè̦smas ² ķe̦rts, vöm Schlag getroffen Mar.

Avots: ME IV, 570

vẽ̦truôts PlKur., = vẽ̦traîns: vē̦truots laiks, stürmisch Wetter LA. n. U. vẽ̦tuve,

1) der Kornkastew an der Windigungsmaschine
(mit è̦ ² ) Alswig;

2) der Raum zum Windigen
(mit ẽ̦): te pūš vējš kâ vẽ̦tuvē A. Brigader Daugava I, 1518;

3) "?": jūs spēcīgie ruocīgām vē̦tuvēm Līgotnis 60;

4) ein (grosses) Windsieb
Nötk. (mit ẽ̦ ), Fehteln, Kokn. ("mit ê̦" ), Bers.

Avots: ME IV, 572

*viešus = viežus: skali de̦g sveču viešu (Var.: vīz[i]; wie ein Licht, nach Art eines Lichtes) BW. 3441 var. tāds šelķins nav ne sūkalu viešu Līgotnis Stāsti I, 8. ja visi tie tādu viešu Alm. nuostāda bāleliņus vienu viešu (auf die gleiche Stufe) ar tē̦vu un māti Latv. apģē̦rbu cilvē̦ku viešū Alm. Aus *viedtjus? Oder (zu vieta ) aus vietjus?

Avots: ME IV, 672

vîtuolãjs, vîtuoliêns, ein Ort, wo Weiden wachsen: saule pār vītuolāju mīt Vensku Edv. Jaunas dzejas 11. līdz laidara vītuolieniem Līgotnis Stāsti II, 11.

Avots: ME IV, 648

žẽ̦labaîns, kläglich, wehmütig: lai nedzirdē̦tu žē̦labaiņuo šņukstēšanu Domas II, 1028. žē̦labaini ste̦n Līgotnis. žē̦labainā balsī Pūrs I, 154. žē̦labaina sirsniņa Dr. vēja kuokle žē̦labaina U. b. 85, 50. žē̦labainas dzejas MWM. VII, 903.

Avots: ME IV, 805

žil˜ba Karls., comm.,

1) "wer einem andern nicht gerade in die Augen sehen kann"
Bauske;

2) "?": "putras lacēji, žilbas" Līgotnis Stāsti I, 14.

Avots: ME IV, 809