Paplašinātā meklēšana

[glĩme Stenden, die glitschige, porenlose untere Schicht eines schlecht gebackenen Brotlaibs; davon ein Adj. glĩmains: līmaina maize, Brot mit glīme. Vgl. li. glìmti "превращаться в слизь", glieme u. a.]

Avots: ME I, 627

lĩme: aucn BW. 20587.

Avots: EH I, 750

lĩme, lĩma, lĩms BW. 12796; 12868, [l`īms ² Kl. ], der Leim. [Nebst estn. līm aus mnd. lîm. ]

Avots: ME II, 488

‡ līmenât PV., langsam vollgiessen.

Avots: EH I, 750

lĩmenis, ‡

3) das Niveau, die Stufe:
izglītības l.

Avots: EH I, 750

lĩmenis,

1) die Wasserfläche, der Wasserspiegel:
e̦ze̦ra līmenis laistījās kâ ze̦lta gabals A. XII, 151. ilgi skatījās uz upes gluduo līmeni Janš. kalnu virsuotnēs gaiss spiež mazāk nekâ virs jūŗas līmeņa A. XII, 72;

2) die Menge:
tur ve̦se̦ls lĩmenis [Ruj. ] uogu, sēņu Burtn. [Aus * lĩgmenis in der Bed. 1? Vgl. li. saikas be kaupos yra lygminas Viltis v. J. 1908, № 144 und lygmuo "Ebenbild", sowie (lautlich) le. līmeš. ]

Avots: ME II, 488, 489

lĩmenisks,

2): nuo stipri līmeniskās apkārtnes, kas necieš paaugstinājumus Janš. Augšz. 12.

Kļūdu labojums:
Janš. Jālabo par (zu verbessern in) Jauns.

Avots: EH I, 750

lĩmenisks,

1) übervoll (mit einer Flüssigkeit)
Wid.;

[2) horizontal*].

Avots: ME II, 489

lĩme̦ns, [lĩmans N. - Peb., lìmans ² (mit hochle. a aus e̦?) Sessw., Kalz., Laud., Tirs., lìmins ² Bers., Kl.], voll (bis zum Rande): spainis ir gluži līme̦ns [Lös.], Druw. Etn. II, 129. dīķi līme̦ni Mat., [Lis.]; voll - auch von einem Betrunkenen: tas ir atkal līme̦ns Stockm. n. Etn. II, 34, IV, 130.

Avots: ME II, 489

lìmeš ² Mar., zur Seite, neben: viņš gāja man [od. ar mani] līmeš. [ūdens ir līmeš ar spaiņa malām. - Vgl. lĩmenis.]

Avots: ME II, 489

līmetnis Egl. JR. IV, 35, = lĩmenis.

Avots: ME II, 489

sklīme̦sts,

2): auch (mit ĩ ) Luttr.

Avots: EH II, 505

sklīme̦sts,

1) "?": svārki ar sklīme̦stu pakaļā A. XI, 104 ;

2) = slĩme̦sts (ein Böttcherwerkzeug) Wirginalen (mit ĩ);

3) "ein Faulpelz"
(mit ì ²⁾ Selb., Prl., Kalz., Erlaa.

Avots: ME II, 883

‡ slĩme AP., die Wamme einer Kuh.

Avots: EH II, 527

šIīme,

1) Schleim
Mag. IV, 2, 143;

2) auch šļīme, der männliche Same
(mit ĩ) Stenden; aus nd. slīm mit dem hochd. sch-.

Avots: ME IV, 59

‡ slĩmeĩsts Seyershof "= slĩme̦sts."

Avots: EH II, 527

slīmesis: auch (mit ĩ ) Strasden.

Avots: EH II, 527

slīmesis, s. slīme̦sts.

Avots: ME III, 936

slĩme̦sts,

1): "slìmasts ² Aknīste" ME. III, 936 zu streichen und "slīmastivs" ebenda durch "slime̦stuvis ² " zu ersetzen;

2): stūrgalvīgs kā īsts s. Laidsen.

Avots: EH II, 527

slĩme̦sts C., N.-Peb., slìmasts ² Prl., slīmestis Dunika,

1) slīme̦sts U., V., Bielenstein Holzb. 320, Vank., slĩmests, -s Karls., slĩmeste PS., Karls., slīmeste U., Bielenstein
Holzb. 320, Ronneb., Smilt., slìmasts ² Aknīste, slīmasts Üxküll, slīmasts A.-Schwanb., slĩmesis Ahs., slīmesis Wid., slīmestevs, stīmastivs Aknīste, das Schneidemesser des Böttchers (Abb. s. bei Bielenstein Holzb. 320): apaļus kuokus mē̦dz drāzt ar slīmesi Ahs. n. RKr. XVII, 53. viņš ar slīme̦stu drāza stīpas un līkstis Janš. Dzimtene IV, 103;

2) slĩme̦sts Drosth., Nötk., slīme̦sts Wid., Bers., Fehteln, slīmesis Wid., ein Faulpelz;
slīmasts Lubn., Zaravič, Schimpfwort: slaistās kâ slīme̦sts Fehteln, Drosth., (mit ì ² ) Saikava, trödelt, geht ohne Arbeit umher. neme̦luo, slīme̦st, tuo tu esi nuopļē̦guruojis! Austriņš Daugava I, 988; slīme̦sts "ein grosser, ungewandter Mensch" Meiran. Wenigstens in der Bed. 1 aus nd. snīd(e)mest (woher auch estn. nīnmeìster od. līmeister), s. Bielenstein Holzb. 320.

Avots: ME III, 936

àizvizêt, intr.,

1) anfangen zu schimmern, erglänzend, schimmernd sich entfernen:
jūŗas līmenis... pamirdzēja, nuozalguoja, aizvizēja MWM. VI, 15;

2) zufrieren:
luogs aizvizējis Etn. aizvizējuse Daugaviņa BW. 15458, 5.

Avots: ME I, 60

atẽ̦nuôt, tr., wiederspiegeln: portreja atē̦nuoja gle̦znuotāja īpašības Stari I, 368. Refl. -tiês, Schatten werfen, sich wiederspiegeln: ūdens līmenis, kur atē̦nuojās stāvie klinšu krasti JR. V, 7.

Kļūdu labojums:
wiederspiegeln = widerspiegeln

Avots: ME I, 157

grum̃buôt, grumbât, -ãju, tr., runzeln, runzelig, uneben, harsch machen: saimniece ne̦rvōzi grumbuoja un gludināja savu priekšautu A. XX, 482. rauguls sirdi grūtu sejā sāpēm grumbuotā Treum. drūmas duomas tavu pieri grumbuo Rainis. grumbuots ceļš, holperiger Weg. Refl. -tiês, sich runzeln, uneben werden: piere satumst un grumbuojas Stari II, 115. viļņi grumbuodamies devās uz leju A. XVI, 1081. līmenis sāka grumbāties Seif. III, 3, 197.

Avots: ME I, 665

ìedùobt, vertiefen: ieduobtais šķidrumu līmeņa veids Konv. ² 2726. ieduobts, konkav Karls.

Avots: ME II, 12

[kaltavas "maigles, spiestavas" Wessen; kal˜tavas N. - Peb., kàltavas ² Kreuzb. "galdnieku spailes, kuŗās ar vadžiem sadze̦n cieši kuopā līmējamus dēļus un patur tâ, kamē̦r līme sakaltusi" Fiaden. - Zu kalst?]

Avots: ME II, 145

kliñtaine, kliñtãjs, eine felsige Gegend, ein felsicher Erdboden, eine Felsenmasse, eine Felsenschicht, eine Felsenkette: baltā klintaine, kas diže̦ni pacēlās pār ziluo jūŗas līmeni... A. nuosēduos uz klintāja Rainis. kâ snieguots klintājs me̦lnā naktī es mierīgs stāvu Egl. pār šejienes klintājiem tumsa Vēr. II, 9.

Avots: ME II, 229

kūlîtiês "?": kad pa strauta līmeni nuo taviem ple̦ciem apaļi gre̦dze̦ni plakdami, kūlīdamies [= kūleņuodamies?] uz krasta bēdza... stari II, 488.

Avots: ME II, 335

laiksne [Liewenhof], laiksnis [Skaista], N. - Peb.], die See -, Teichrose (nymphaea nuphar) Lub., Druw.: e̦ze̦ruos un upēs baltas un dze̦ltānas puķes - laiksnes Druw., Wid. bālgana gaisma... kâ skautin skāvās ap niedrēm un laiksnēm A. XI, 21. un cik plakani gulēja uz līmeņa zaļās laikšņu lapas un starp tām balti ziedi Poruk, AP. [Mit laiksn - aus * laiksn. -; nebst laiska I, laišķi zu li. laĩšķas, slav. listъ "Blatt", apr. lāiskas "Buch". Vgl. dazu Petersson Ar. und arm. Stud. 91.]

Avots: ME II, 407

lāsumaîns Duomas I, 785, = lāsains I: ūdens līmenis laistās lāsumainā spuožumā Saul. lāsumaini sivē̦ni Mat.

Avots: ME II, 442

iìcenis:

1): "līks slīme̦sts" (mit î ² ) AP.; ein gekrümmtes Schneidemesser mit éinem Griff
(mit î ² ) Ramkau: ar līceni izkasa izcirstu sili; "nazis ar apaļiem zuobiem trauku galdu griêšanai" Kegeln n. Latv. Saule 1927, S. 616; "līks nazis" BW. V, S. 331.

Avots: EH I, 745

lĩma (unter līme): auch Dunika; ruopalnieki lĩmas (Var.: glīzda) šūbas BW. 12796.

Avots: EH I, 750

‡ lime̦ns (?), = līme̦ns: pielējuši ... puodiņu lime̦nu Kaudz. lzjurieši 260. Druckfehler?

Avots: EH I, 742

lĩmê̦tns, [lìme̦tns Lis.], = lĩme̦ns: [divi līme̦tnas glāzes Lis.] līme̦tnā e̦ze̦rmalā Egl. A. XV, 257. šiem sapņiem trūks līme̦tnās laimes spārnu un tvīkuma Stari I, 299. In Ost - Livl. besond. gebrächlich das Adverb līmetni, līmeten Spr.: tad ielēja uz buteles vienu mē̦ru. līmetni pilnu, glāzītē Aps. sirds mana - līmetni pārpildīts trauks Egl.

Avots: ME II, 489

lĩns Spr., = līme, Leim.

Avots: ME II, 489

neaptveŗams, unfassbar: viņš raudzījās uz neaptveŗamuo, miegainuo e̦ze̦ra līmeni Vēr. II, 157.

Avots: ME II, 707

nùozalguôt, refl. -tiês, intr., erglänzen, dahinblitzen: vai Inga aizripuoja, kâ rati nuozalguoja? MWM. VIII, 483. jūŗas līmenis stāvēja rāms, šur tur pamirdzēja, nuozalguojās MWM. VI, 15.

Avots: ME II, 889

pãrkar̂sêt, tr.,

[1) übermässig erhitzen (und dadurch verderben)]:
pārkarsē̦tais ūdens MWM. VIII, 499. [pārkarsē̦ta līme nede̦r. pãrkarsêt (übermässig antreibend erhitzen) zirgu Jürg.;

2) von neuem erhitzen:
dzelzi vajadzēja vēl reiz pārkarsēt Jürg. Refl. -tiês, sich zu sehr erhitzen: nevajag pirtī pārkarsēties.]

Avots: ME III, 159

pãrņirbêt,

1) [durchschaudern]:
dre̦buļi pārņirbēja pār ple̦ciem Vēr. II, 907. [man tâ pārnir̂bēja (= pārgāja vieglas, patīkamas trīsas) pa visu miesu Pabbasch. aultstums man pārņirbēja visu miesu Selsau;

2) "= nuozibêt": zaķis aizskrēja pa tīrumu, pārņirbēja vien Selsau;

3) "hinübertrippeln":
bē̦rns pārņirbēja pirmuo reizi viens pats par istabu N.-Peb.;

4) sich flimmernd trüben:
man acis tâ kâ pārņirbēja, un es vairs ne˙kā nemanīju Vīt.;

5) sich wellenfärmig hinüberbewegen:
sīki vilnīši pārņir̂bēja pār ūdens līmeni Bers. čūska pārņirbēja pār ceļu N.- Peb.]

Avots: ME III, 169

plun̂kšêt C., PS., Wolmarshof, pluñkšķêt Gr.-Essern, -u, -ẽju, intr., plätschern, vom Schall, der vom Fallen ins Wasser entsteht U.: plikšēja, plakšēja un plunkšēja (Wessen), kad mazā pilīte nuonāca lejā Avuots II, 146. nuo rīta zivis iet pa e̦ze̦ru, ka plunkšķ vien Etn. IV, 74. agrāk mēs dzīvuojām pa atte̦ku, ka plunkšķ vien Jaun. mežk. 6. leja, kur plunkš vietvietām ūdens līmenis A. XX, 861. divas grūtsirdīgas acis ieveļas lē̦ni plunkšķē̦damas manas dvēseles sudraba vilnīšuos Latv.

Avots: ME III, 357

savirmuôts, Part. praet. pass., in Bewegung geraten, bewegt: pa savirmuotuo dīķa līmeni Plūd.

Avots: ME III, 788

skal˜be(s) Jürg., skàlbes ² (nom. pl.) Lub., Bers., Warkl., Selšau, skalbes U., Mag. IV, 2, 81; RKr. II, 64; Etn. III, 7, acc. s. skàlbi ² Kr., skalbji Etn. I, 65, Alswig, skalbi U., Sing. skàlbis ² Kl. Laitzen, gen. pl. skalpju JR. IV, 31, Kalmus (acorus calamus L.): e̦ze̦ra līmenis spīdēja . . . aiz skalbēm un niedrām Apsk. v. J. 1905, S. 307. brien pa mīkstajām skalbēm se̦klajā upītē A. XV, 248. skalbju sakņu sulā Etn. IV, 115 (aus Erlaa). - puķu skalbes U., Mag. IV, 2, 75; RKr. II, 72, die Schwertlilie (iris L.); zilā skalbe Wid., RKr. III, 70 (aus Lös.), iris sibirica L. Zu mnd. schelp "Schilf" u, a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 595)? Vgl. skaldes.

Avots: ME III, 867

skal˜be(s) Jürg., skàlbes ² (nom. pl.) Lub., Bers., Warkl., Selšau, skalbes U., Mag. IV, 2, 81; RKr. II, 64; Etn. III, 7, acc. s. skàlbi ² Kr., skalbji Etn. I, 65, Alswig, skalbi U., Sing. skàlbis ² Kl. Laitzen, gen. pl. skalpju JR. IV, 31, Kalmus (acorus calamus L.): e̦ze̦ra līmenis spīdēja . . . aiz skalbēm un niedrām Apsk. v. J. 1905, S. 307. brien pa mīkstajām skalbēm se̦klajā upītē A. XV, 248. skalbju sakņu sulā Etn. IV, 115 (aus Erlaa). - puķu skalbes U., Mag. IV, 2, 75; RKr. II, 72, die Schwertlilie (iris L.); zilā skalbe Wid., RKr. III, 70 (aus Lös.), iris sibirica L. Zu mnd. schelp "Schilf" u, a. (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 595)? Vgl. skaldes.

Avots: ME III, 867

šļīme: s. ME. IV, 59 unter šlīme 2.

Avots: EH II, 646

slīpme̦sts A. XXI, 440, = slīme̦sts.

Avots: ME III, 937

‡ spuogulîgs, widerspiegelnd (?): spuogulīgajā e̦ze̦ra līmenī Jauns. Raksti V, 330.

Avots: EH II, 566

stĩpradzis, die Böttcherbank: ar ruokām ķe̦rdamies pie skrūvgalda un stīpradža Janš. Dzimtene ² Il, 310. stīpradzī sē̦dēdams viņš ar slīme̦stu drāza stīpas Dzimtene IV, 103.

Avots: ME IV, 1076

svĩmasts Dond., svīme̦sts Felixberg, = slīme̦sts: amatnieks drāž kuoku ar svīmastu Dond. n. RKr. XVII, 55.

Avots: ME III, 1163

‡ vãguôt Iw. "ar līmeņrādi nuoteikt horizontālu virzienu". Auf d. Waage beruhend.

Avots: EH II, 761

vẽjpūta, vẽja pūta, das Wehen (des Windes): pār laukiem lē̦ni līguoja pāri maija vējpūta Daugava I, 991. vēja pūtas uz ūdeņa līmeņa Seifert Chrest. III, 3, 197.

Avots: ME IV, 552

virmaîns "?": virmainajā (gekräuselt?) līmenī zalguoja mēnesis Apsk. v. J. 1903, S. 611. virmainas ("virmuojuošas"), tvaņainas cietēju e̦lpas Domas III, 958.

Avots: ME IV, 608

I vir̂t (li. vìrti "kochen") Wolm. u. a., vìrt Neuenb., (mit ìr ² ) Kl., Prl., (mit ir̂ ² ) Karls., Līn., Praes. ve̦r̂du Wolm. u. a. od. virstu (Altenwoga, Bers., Borchow, Ruj.) und (?) viru, Praet. viru (unbek˙in Adiamünde, Erlaa, Heidenfeld, KatrE., Mahlup, Meiran, Ruj., Schnehpein, Schwanb., Sessw., Siuxt, Wandsen, Widdrisch, Zögenhof, wo dafür vārît resp. vārîtiês),

1) intr., kochen, sieden
U., Altenwoga, AP., (mit ir̃ ) Ruj., Serben: putra virst Peb. (wo daneben angeblich ūdens ve̦rd nuo avuota), Altenwoga. ūdens sāka virt MWM. v. J. 1896, S. 928. katls sāka virt Vēr. II, 661. ēdiens jau uzgāja virt Mar. tur ve̦rd gaļa kāpuostuos BW. 31096. kazas gaļa nevirusi 26397. kundziņš virs trumulī 31264, 1. tai virumā vira . . . meitu miesas Pas. IV, 12 (aus Schrunden). guns vien ve̦rd ap čuokstu 403 (aus Welonen). ka tie elles peklē virtu! möchten sie in der Hölle... kochen! Mag. XX, 3, 42. tu dzelze vēl nav gan virusi Mag. III, 1, 133. ķēniņš ielīda virušā (vgl. viruots) pienā un savira Pas. VII, 42;

2) tr., kochen
Kaltenbrunn, Oknist, Rutzau, Warkh.: viršu putru BW. 19326. kunkuļiem putru viru 10446. kam mums nevira rāceņu putru 26189. kam taukus laizīja putriņu virdama 20I68. uolas viru 32209, 3 (ähnlich 35307 var.). griķu putra, pienā virta JK. Il, 152. kuo ragana tur ve̦rd LP. IV, 92. nezinu, kuo tev būs virt ēst Pas. III, 120 (aus Kapiņi). katli, kur ve̦lni cilvē̦kus ve̦rd V, 265 (aus Asūne). meitas vira dzīpariņus BW. 7131. nebūšu ne ce̦pts, ne virts Juris Brasa 134;

3) intr., quellen
U., sprudeln: aizbē̦rtie avuoti atkal virs Stari IlI, 243. (asinis) ve̦rd aumaļām LP. II, 74. silta rasa iz . . . brūcēm ve̦rd JR. IV, 66. (fig.) ve̦rd dzīvības spē̦ki kauluos 77. viņam rūg tums vira iz dvēseles B. Vēstn. dziesma, kas tam pār lūpām vira MWM. VllI, 327;

4) tr., hervorsprudeln:
(kalni) uguni ve̦rd Kārstenis Gäju putni 26. - Part. praes. act. ve̦rduošs, ve̦rduots, kochend, siedend, quellend, sprudelnd: ve̦rduošs ūdens Ahs. gâzt kâ ve̦rduošu virsū (wie heisses Wasser) Austr. iz ve̦rduoša avuotiņa BW. 29678, 2. mūžam ve̦rduoša dzelme Vēr. II, 388. ruozes, pilnas ve̦rduošas dzīvības 389. ve̦rduošās dzīvības spē̦ks R. Sk. Il, 109. - Subst. viršana, das Kochen (tr. und intr.); das Quellen, Sprudeln: asiņu viršanu Br. 306; virums,

1) Gekochtes
U., Gebräu Altenwoga; ein Gericht U.; eine flüssig gekochte Speise Frauenb.: vārījās virumi puoduos J. Veselis. rīkuojās ar... ce̦pumiem un virumiem A. v. J. 1899, S. 29. garšīgs virums LP. III, 98, aizlej karuoti viruma aiz piedurknes IV, 175. pieviris virums V, 135. lai vāruot, bet lai virumu nebauduot VI, 477. kundziņš ēda . . . manu gardu virumiņu BW. 30459, 1. savāra nuo maizes ķe̦zu, virumu Etn. III, 159. mēs taisām nuo briežu ragiem virumu, biezu kâ līme Vēr. I, 847. augļu virumuos Konv. ² 752. lē̦cu virums, das Linsengericht: tu viņu... pārduotu par lē̦cu virumu Blaum. Pazud. dēls 13;

2) "?": kâ stīgas kuokļu virumā Asp. VII, 10; virẽjs (li. virė˜jas), wer kocht, der Koch:
azaidiņā virējiņa BW. 13278 var. šķidras putras virējiņu (Var.: vārītāju) 18659, 3 var. vīri pamete Pieteri pie sevis par virēji Rositten n. Pas. VII, 479. laba virēja - putru piededzinājuse! Gr.-Buschh. Nebst versme 1, vira I, virags, verdêt, *verst, virst II u. a. Zu li. varùs "kochbar", apr. auwerus "Metallschlacke", slav. vьrěti, variti "sieden, kochen", serb. izvor "Quelle", vâr "Glut", alb. vorbε "irdener Kochtopf" u. a., s. Trautmann Wrtb. 361, Jokl. alb. Stud. 97, Walde Vrgl. Wrtb. I, 269. das prs. virstu hierher, oder zu virst II gehört, kann nicht sicher entschieden werden. Ursprünglich wohl nur prs. ve̦rdu, prt. viru; prs. virstu zum Inf. virt wohl nach prs. irstu: Inf. irt u. a. Nach dem Muster von prs. vè̦lku: prt. vilku u. a. kann zum prs. ve̦rdu ein prt. virdu gebildet sein, woneben auch ein prt. verdu nach dem Muster von prs. tre̦ncu: prt. trencu n. a. Und wie z. B. pirku in vielen Mundarten zugleich prt. und prs. ist, so kann darnach auch das prt. virdu zugleich die Bed. eines prs. erlangt haben.

Avots: ME IV, 616, 617

I vizulis V., gew. der Plur. vizuli L., vizuļi, auch gen. pl. vizulu BW. 23126, 4, Demin. vizulīte, gen. s. vizuliņa BW. 33889, Flitter, Goldlahn U., Dunika, Salis, Stenden, Wandsen, Widdr. u. a.; vizulis, der Glanz, Schimmer: vizuļu vainadziņš BW. 5954. bez vizuļa villainītes 7674. villainīte vizulītes nepanesa 5682, 1. nevar galvas pagruozīt aiz lieliem vizuļiem 5696. māsiņas dancuoja, vizuļi bira BW. 24153. pa kuoku zariem birst uz leju mēnesnīcas vizuļi Saul. Vēr. 1, 1166. e̦ze̦ra līmenis sniedza savus vizuļus līdz sē̦tai MWM. VI, 785. saules staru vizuļi Seifert Chrest. 111, 320. kâ tīrs saules vizulis šai tumšajā kaktā ir Miniņa Doku A. ābele sniega vizuļiem piebārkstīta A. Brigader Vizb. 70. lazda vara pakariem, ieva ze̦lta vizuļiem BW. 2776. sapņu vizuļi Stari III, 97. raibi savē̦rti vārdu vizuļi Rainis Tie, kas neaizmirst 7. Zu vizêt I.

Avots: ME IV, 632

zeminât (li. žẽminti ) Wid., Vīt., niedriger machen; erniedrigen: ūdens līmeni zemināt Vīt.

Avots: ME IV, 710

zvìļuôt ² Prl.,

1) glänzen, leuchten, funkeln, flimmern
Burtn., Lennew., (mit ì ) AP., C., (mit ĩ ) A. - Ottenhof, Bauske, Frauenb., Jürg., Ruj., Salisb., Schibbenhof, Wolmarshof, (mit ì ² ) Bers., Golg., Sonnaxt, (mit î ² ) Karls.; (vielfarbig) schillern (mit ĩ ) Nötk.; glimmen U., Bauenhof, Dickeln, Lappier, Matthäi, Podsem, Puikeln: uogles zvīļuo Burtn., Wolmarshof u. a. tauki zupas virsū zvīļuo Karls. tāda putra, ka zvīļuo vien (vor lauter Fett) Schibbenhof. čūskas gludā āda saulē drausmīgi zvīļuoja Lennew. izkapts zvīļuo Frauenb. ragavu slieces zvīļuo Burtn. rāmais e̦ze̦ra līmenis spuožajā mēness gaismā burvīgi zvīļuoja Lennew. starp kalniem, kur e̦ze̦ri zvīļuo Akuraters Astras 28. zils e̦ze̦rs tālumā kâ zvīļuo! Latv. tāltālā krastā sudraba pilsē̦ts zvīļuo ebenda. caur gaisu, kas saules staruos zvīļuo Kasparsons Starp zvaigznēm. zvīļuos mēnesnīcas bālas Zalktis Nr. 3, S. 86. zvaigznēm zvīļuojuot Stari II, 981. rīta blāzma nezvīļuo kâ ugunsgrē̦ks Bešina pļava 1. liekas, gar apvārsni zvīļuotu liesmas Vēr. II, 1068. tuorņa krusts... maigi zvīļuo Stari I, 138. zuobens mirdz un zvīļuo Krūza Zelta laipa 12. izdzisa dakts, kas tumsā zvīļuoja A. Brigader. acis mums zvīļuo MWM. X, 68. (acis) zvīļuo ar savādu... spuožumu Veselis Saules kapsēta 18. zvīļuojuoša jūŗa Stari II, 200. linu aude̦kls zvīļuot zvīļuo Heidenfeld. zvīļuojuošu zīdu MWM. VI, 481. kas tai bija mugurā, zvīļuoja un laistījās 662;

2) klaffen:
it kâ... jūŗas ūdeņu vidū zvīļuotu divi dziļi tumši atvari Veselis Saules kapsēta 18. sūneklī bija izkuosts... ruobs. viņš zvīļuoja kâ me̦lna nejauka mute 119. Refl. -tiês, = zvīļuôt 1: juostu gali zvīļuojās (Var.: zvīguļuo, spīguļuoja) BW. 5726, 2 var. stikla spaļi matuos... zvīļuojas Stari I, 149. skaidra un zila zvīļuojas debess Pūrs II, 61. baltā bārda... zvīļuojas bluķī Pas. II, 164 (aus Kalleten). Zu zvīls I; s. Wood Postconson. w in Indo-europ. 79.

Avots: ME IV, 780

zvīņât: kâ upes līmen[i]s asfalts zvīņā ("?") Skalbe Raksti II (1938), 14.

Avots: EH II, 816