Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'laidīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'laidīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (15)
ielaidīt
izsklaidīt
klaidīt
klaidīt
I klaîdît [Nigr.], - u, - ĩju, zerstreuen; spenden, vergeuden: kuo nu tik daudz vārdu klaidīt par tīrām blēņām! Grünh. dievs savu svētību kviešiem pie augšanas klaidījis U. Wohl identisch mit klaidît II.]
Avots: ME II, 208
Avots: ME II, 208
klaidīt
klaidīt
II klaîdît [PS., Kr., klaîdît 2 Nigr., Lautb.], - u, - ĩju, intr., freqn. zu klîst, umherirren, sich umhertreiben: tikai bē̦rnus redzēja apkārt skraidām un klaidām Lautb. cik sūri ir svešuos ļaudīs klaidīt Rainis. tâ bailīgi mans skatiens klaida pa laukiem, mežiem malduoties Rainis. Refl. - tiês, sich umhertreiben: ar citiem puikām klaidījuos drīz pa vienu istabu, drīz pa uotru Lautb. kuo tu klaidies apkārt Selg., [Ruj., Weinsch.].
Avots: ME II, 208
Avots: ME II, 208
laidīt
laîdît, ‡ Refl. -tiês Warkl., weich (und feucht) werden: siens, dzelzs sāk l. - Zur Bed. vgl. auch ielaidît, palaidît und salaidît.
Avots: EH I, 712
Avots: EH I, 712
laidīt
laîdît, -ĩju, tr., freqn. zu laîst, wiederholt werfen: laidīt akmeņiem C. S. auch laîdinât.
Avots: ME II, 403
Avots: ME II, 403
palaidīt
palaidīt
salaidīt
salaidît, ‡ Refl. -tiês, = sataisîtiês 1: sazalaideja i[r] nuogāja Pas. X, 414 (aus Welonen).
Avots: EH XVI, 423
Avots: EH XVI, 423
salaidīt
salaidît,
1) umwandeln, machen zu:
salaidīja (tē̦vu) par zirgu Pas, IV, 404 (aus Welonen); vgl. laidinât 3;
2) "verbinden"
(mit aî) Warkl.; "zusammennähen": salaîdît 2 ielāpus Bauske; zusammenfügen: s. dēļus Ar.
Avots: ME III, 665
1) umwandeln, machen zu:
salaidīja (tē̦vu) par zirgu Pas, IV, 404 (aus Welonen); vgl. laidinât 3;
2) "verbinden"
(mit aî) Warkl.; "zusammennähen": salaîdît 2 ielāpus Bauske; zusammenfügen: s. dēļus Ar.
Avots: ME III, 665
sklaidīt
I sklaĩdît (li. sklaidýti "hin und her blättern"),
1) blättern,
"šķir(uo)t": s. grāmatas lapas Dunika (ein Lituanismus?);
2) dünn ausbreiten, ausstreuen:
s. salmus Gramsden; s. (izklā[stī]t) linus um Libau, Gramsden, Kalleten. Zu skliest.
Avots: ME II, 881
1) blättern,
"šķir(uo)t": s. grāmatas lapas Dunika (ein Lituanismus?);
2) dünn ausbreiten, ausstreuen:
s. salmus Gramsden; s. (izklā[stī]t) linus um Libau, Gramsden, Kalleten. Zu skliest.
Avots: ME II, 881
sklaidīt
II sklaîdît 2 "?": vanags sklaida (fliegt?) apkārt (šurp, turp) Kur. Nerung. Wohl zu sklidêt, sklīdêt.
Avots: ME II, 881
Avots: ME II, 881
Šķirkļa skaidrojumā (3)
iekārstināt
‡ ìekārstinât, = sakar̂sêt (?): luops, kas nuo iekārstinata ābuoliņu sē̦ka . . . būtu ēdis, nuosprāgtu Klēfelda Padoms 1789, S. 35. Refl. -tiês, = sakaist (?): kad . . . ābuoliņu sēka tuop sē̦tā ievesta,... nevajag tuo čupuos ... likt, bet ... izklaidīt, ka viņa neiekārstinājas Klēfelda Padoms 1789, S. 35.
Avots: EH I, 519
Avots: EH I, 519
izklaidēt
izklaîdêt, izklaîdinât [li. išklaidìnti], izklaîdît, tr.,
1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;
2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,
1) das Zerstreute;
2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.
Avots: ME I, 751
1) zerstreuen, vertreiben:
palaidnīgi bē̦rni dažkārt izklaidē savas drēbes Ahs. it kā pilienu ruožu eļļas izklaidē pa ve̦se̦lu jūŗu... Asp. vējš izklaidē un aizdze̦n miglu MWM. XI, 305. izglītuotās šķiras tik re̦tas un izklaidē̦tas A. XX, 625. izklaidēt skumjas MWM. IX, 907. lugas gaita tuop izklaidināta A. XII, 322. pa visām galerijām izklaidīgi viņa darbi Vēr. II, 617. izklaidīt, aussperren (Buchdr.) Dr.;
2) (als Neologismus) zerstreuen, konfus machen:
šādi lieki skati izklaidē uzmanību A. XIII, 382. duomas bij izklaidē̦tas A. XII, 618. ne˙maz nee̦smu izklaidē̦ts Vēr. II, 141. Refl. izklaidētiês, - îtiês, - uôtiês, sich zerstreuen, konfus werden: viņš gribēja atstāt savu saimniecību, lai varē̦tu izklaidēties B. Vēstn. pats viņš itkâ izklaidījās Fall. tas bij sajucis un gluži izklaidējies B. Vēst. vēl nebija izklaiduojies tumšais gara stāvuoklis Druva II, 14. Subst. izklaidējums,
1) das Zerstreute;
2) * die Zerstreuung:
tas būs īsti labs izklaidējums B. Vēstn.
Avots: ME I, 751
izkliedēt
izkliêdêt, izkliêdinât, izkliêst, tr.,
1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;
2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.
Avots: ME I, 753
1) ausbrieten, ausstreuen:
salmi, kuŗus izkliedē pa visu istabu BW. III, 1, 81. ziedlapiņas savītušas un vējā izkliedē̦tas Vēr. II, 689. linus izkliest = izklāt N. - Bartau. granti izkliest uz lielceļa Naud. salmus nesaslaucīja, bet izklieda tuos pār visu plānu BW. III, 3, 871. kaņepes bija izkliestas, lai til Dünsb.;
2) fig., zerstreuen, vertreiben, aufheben:
nesaskaņas Stari I, 117. manu miglu ķē̦mu barus spēcīgi viņš izkliedē Jan. salmu izkliedums, ausgebreitenes Storh. Vgl. izklaidīt, izklīst.
Avots: ME I, 753