Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'lancka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'lancka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

lancka

lañcka,

1): auch Orellen, (mit àn 2 ) Erlaa, Zvirgzdine; ‡

5) ein liederliches Weib
Orellen; ‡

6) ein minderwertiger Boden
(mit àn 2 ) Meselau, (lanckas) Golg.

Avots: EH I, 719

lancka

lañcka,

1) der Lappen, Fetzen, das Stück
[Fest.]: ce̦pure sapluosīta smalkās lanckiņās. viņš bij viss vienās lanckās Ronneb. viņš iet lancku lanckām Smilt.;

2) die Verleumderin, Tadlerin, Klatschbase
Etn. IV, 129;

3) der Herumtreiber, Faulenzer
C., Smilt.;

4) ein zerumpter Mensch.
[Vgl. lanska; in den Bed. 1 u. 4 zu la. lancināre "zerreissen"? in der Bed. 3 nebst lañckât I wohl zu lancīties.]

Avots: ME II, 419, 420

lanckarāt

‡ lanckarât (mit hochle. an aus e̦n ?) Warkl. "herunterhangen (von Kleiderfetzen)". Refl. -tiês "tīties": l. pa kājām Warkl.; "karāties" Bērzgale.

Avots: EH I, 719

lanckare

‡ II lànekare 2 , ein Fetzen, Lumpen Sonnaxt, eine zerrissene Decke (zum Tragen einer Tracht) Saikava.

Avots: EH I, 719

lanckarēt

lanckarêt,

1): auch (mit àn 2 ) Adsel; ‡

2) herabhangen (von Kleiderfetzen)
Warkl.

Avots: EH I, 719

lanckarēt

lanckarêt, - ẽju, intr., bummeln, sich umhertreiben: bet tu nelanckarē, mācies A. XII, 679.

Avots: ME II, 420

lanckaris

lañckaris, f. - re Smilt., = lancka 2, 3; lanckars [Stelp.], lañckara C., Smilt., = lancka 1: drēbes nuoplīsušas vienuos lanckaruos Jauns.

Avots: ME II, 420

lanckars

lanckars (unter lañckaris ),

1): "ein zerlumptes Kleidungsstück"
(lañckars) AP., (lanckars) Bērzgale, (lànckars 2 ) Kaltenbr.; "lupata" (lanckars) Pilda: staigāt vienuos lànckaruos 2 Oknist, iet, ka lànckari 2 vien kust Linden in Kurl.; lanckari Segew., Zatten, schäbige Kleidung; ‡

2) ein zerlumpter Mensch
Segew. lanckari ("?"), kakari, lasietēs pa ceļu! Tdz. 48390.

Avots: EH I, 719

lanckateris

‡ lañckateris AP., ein Fetzen; ein Lappen: gultā zem zirnājiem ieliek kādu lanckateri apuškā.

Avots: EH I, 719

plancka

I plancka,

1) plancka Bauske (und zwar sei in Bauske eine plancka kleiner als eine plančka), eine Pfütze
(Reimwort zu pancka): man[i] māmina mazu pēra, planckā smēla ūdeņtinu BW. 1277;.

2) planckas N.-Peb., planckas2 Fest., zeme, unfruchtbarer, viel Wasser enthaltender Sandboden
Pfm.; zur Bed. 2 vgl. planskas.

Avots: ME III, 318

plancka

II plancka C.; Neuenb., Bixten, plàncka 2 Fest., ein unsauberes, nachlässiges, verkommenes Frauenzimmer Grünwald, Bers., N: Peb., Plm., Etn. IV, 165: gatava plancka nuo cilvē̦ka! Tirzm.; in N. Peb. auch ein geschwätziges Weib.

Avots: ME III, 318

plancka

III plancka "ein Säufer" Odsen.

Avots: ME III, 318

slancka

slañcka: "netikumīga un pļāpīga sieviete" (mit an̂ 2 ) Seyershof.

Avots: EH II, 520

slancka

slañcka Smilt., ein faules, unordentliches Frauenzimmer; vgl. lañcka.

Avots: ME III, 915

Šķirkļa skaidrojumā (1)

plančka

II plañčka Hofzumberge, = lancka">plancka II: nuo Rīgas tās ve̦cās plančkas šurp atte̦kuot un tad pie darba kaktā kâ kucītes rejuot. In Fockenhof sei plančka ein Klatschweib, in N: Peb. (mit n ) - ein verkommenes Weib.

Avots: ME III, 318