Paplašinātā meklēšana

[leĩtãns, ein langebeiniger Mann; ein (grosser, grauer) Hase Jürg., Arrasch]; leitans, der Hase: liels leitans MWM. VI, 118; pe̦lē̦kais zaķis, leitans (lepus timidus) Konv. ² 3533.

Avots: ME II, 446

‡ II blenze "meita, kas kâ akla vai uz ienas vien skatīdamās iet" A. Leitāns.

Avots: EH I, 228

‡ II bricis A. Leitāns, = brice I.

Avots: EH I, 241

I juõma,

1) eine tiefe, einschiessende Stelle im Wasser
A. Leitāns (in einem handschriftl. Vokabular): viņš juomā savu galu dabūjis: ‡

5) "?": diena riest pie debess juomas (Horizont ?)
platās Janš. Dzimtene V, 223.

Avots: EH I, 570

I jūga,

3): jûga Meselau, jûgu ēvele C.;

4): "vajadzīgās lietas pie ratiem" A. Leitāns.

Avots: EH I, 568

I kacinât (li. kãkinti "zur Genüge liefern" ),

1): auch Alswig, AP., Kalnemois, N.-Rosen; vai... darījuši paši uz savas galvas..., kacinājis lielskungs Saul. Burtnieks 1936, S. 27; 2): "kaitēties" A. Leitāns; ‡

3) "?": ķildās un kacināšanā dzīvuot Lenc Spred. gr. 1764-1767, S. 280; ‡

4) "herlangen"
Für. Refl. -tiês: kuo kacinies? voi laidīsi mierā! A. Leitāns; tändeln, charmieren Seyershof: kuo viņš kacinājas tur tik ilgi ar šās? - Zur Bed. vgl. Auch ‡ atkacinât.

Avots: EH I, 573

‡ kāpuris,

1) = kâpurs 2 (mit â ) Zvirgzdine; eine Beule, die von Larven der Viehbremse in der Haut einer Kuh gebildet ist (mit â ) Liepna, Warkl., (mit â ² ) Seyerhof;

2) kāpuri "kanniņas zemes bitēm: kur iekšā me̦dus" A. Leitāns.

Avots: EH I, 602

‡ V kauķis, ein hölzerner Griff, eine Handhabe ("nuo kuoka pietaisīts rags kādam ieruočam, kur var aizņemt ar ruoku") A. Leitāns: manai izkaptij izmuka k.; nevaru vairs tuo krieti turēt.

Avots: EH I, 593

knužinât, ‡

2) bei der Arbeft trödeln
A. Leitāns. ‡ Refl. -tiês, = knubinâtiês Frauenb., bei der Arbeit trödeln A. Leitāns: vai strādāsi! kuo knužinājies?

Avots: EH I, 634

kraņa: zirgs sakaltis kâ k. (ist sehr mager) A. Leitāns. ve̦cam kraņam (Schindmähren) Janš. Mežv. ļ. II, 246.

Avots: EH I, 642

‡ kravada "liels strēķis" A. Leitāns: liela k. malkas.

Avots: EH I, 644

‡ ķūznieks A. Leitāns, ein Raufbold.

Avots: EH I, 709

laukums,

2): l. pierē - auch BW. 35295: guovij balti laũkumiņi uz sāniem AP. es tev tâ duošu pa de̦guoni, ka laukumi (= laukas I 1) skries A. Leitāns.

Avots: EH I, 723

‡ līksne A. Leitāns "purva vieta". Vgl. lìksnis I.

Avots: EH I, 749

lipnîgs,

1 ): tik lipnīga (freundlieh?)
Janš. Līgava II, 325; ‡

2) = lipîgs 1: l. māls Warkl. jaunai kļavai lipnīgas lapas Stenden; kāds tas l. ("gandrīz tik˙pat kâ lipīgs") pie meitām! Leitāns.

Avots: EH I, 744

‡ līsma A. Leitāns "eine moorige Stelle".

Avots: EH I, 751

luôba: luobas laiks

a): auch Heidenfeld, Jürg. (mit uô ); dafür luobu laiks N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043. luôbît,

1): auch Linden in Kurl., (mit uô ² ) Grenzhof n. FBR. XII, 24, Seyershof. Refl. -tiês, ‡

3) "pieēsties" (?) A. Leitāns, A.-Ottenhof: viņš luobījās pa pupām; ‡

4) "zum eignen Nutzen und Vorteil ausbeuten"
Diet.

Avots: EH I, 765

lùocîtava,

1): auch (mit uô ² ) AP., (mit ùo ² ) Sonnaxt; ‡

2) eine Haspel
A. Leitāns.

Avots: EH I, 766

‡ II mārksne,

1) das Doppelkinn
(mit ã ) Stenden;

2) die Wamme (?):
juo sarukusi m., juo stiprāks un taisnāks mugurs No govju lopiem (tulk. A. Leitāns, Jelg. 1810), S. 8.

Avots: EH I, 792

‡ me̦mmulêt (kann me̦mulêt bedeuten) A. Leitāns, undeutlich sprechen. Vgl. me̦mulis.

Avots: EH I, 780

netãrpis: ein Kraftloser - auch Matkuln; n. ir neveiklis, kam neveicas A. Leitāns.

Avots: EH II, 21

nĩkuonis,

3): nīkuonītis, ein Siechling
BielU.; ‡

4) nīkuons "ve̦ca pils, sagruvuse bedre; viss, kas jau nīkst" A. Leitāns; nīkuoņu mūŗi, eine Ruine
(in einem handschriftl. Vokabular).

Avots: EH II, 26

nuõvads: gen. s. nuovads BW. 22361, BWp. 4591,

2): Vorwerk
(luopu muiža, muižele) Livl. n. Stender Deutsch-lett. Wrtb.; = pagasts, die Gemeinde Grob.;

5): "rieža" Lesten n. FBR. XV, 31; ein Flächenmass von einer bestimmten (3 und mehr Lofstellen) Grösse (in dieser Bed.
= valaka II) P. Alunāns; "muižas labības nuokuopšana" A. Leitāns; siena n. "Heu-Reesche" P. Alunāns.

Avots: EH II, 104

‡ palamis, = palama 1: ģērkle e̦suot rīkles p. A. Leitāns.

Avots: EH II, 149

pãts: auch Orellen, Selg., ("hellbraun") Frauenb., ("gelbgrau") Ramkau, ("zwischen weiss, gelb und grau") Siuxt, ("hellgrau") Matk., Remten, Schwarden, "fahl, falb" Diet., "blassbraun" A. Leitāns.

Avots: EH XIII, 217

pemperêt,

1): "šļupstē̦dams runāt" A. Leitāns: negribu dzirdēt tavu pemperēšanu!

Avots: EH XIII, 222

pẽrtiķis, ‡

2) "pūšļuotājs" A. Leitāns. Le. pẽrtiķis und estn. peŕtik "Affe"
erinnern an ital. bertuccio dass.

Avots: EH XIII, 229

‡ šelderiņi "ein Frauenrock" ("von Köchinnen auf Hochzeiten getragen") A. Leitāns.

Avots: EH II, 625

skāre: skãres Dobl., Mesoten, Ziepelhof; "sānu galdiņi mē̦slu ratiem" (skāres) A. Leitāns.

Avots: EH II, 504

‡ II šķēlis (?) A. Leitāns "eine Schnitte Brot".

Avots: EH II, 633

‡ III šutisks "im Arger gesprochen" Leitāns: šutiski vārdi.

Avots: EH II, 658

‡ II tāle "pa tam" A. Leitāns (in einem handschriftlichen Wörterverzeichnis).

Avots: EH II, 670

II tārpinât: "an Arbeit gewöhnen" A. Leitāns.

Avots: EH II, 671

važa,

1): (kumeliņu) sien pie ... uozuoliņa, lai skan v. (Var.: važas) BW. 29756, 6 var. nuo būdas ... suns ... panāca pretim, cik tālu v. sniedza A. Upītis Pirmā nakts 208. Katriņai ze̦lta važas ("?"), tās ze̦m galdu vidzēja Tdz. 58094;

5): die ME. IV, 489 gegebene Bed. ist sehr fraglich und vielleicht zu ersetzen durch "was herunterhängt und umhergeschleppt wird"; ‡

6) "kamana ar apaļu dibe̦nu, kuo uzsien ragavām" A. Leitāns (in einer Handschrift).

Avots: EH II, 760

‡ ve̦zda Sonnaxt, A. Leitāns, = vè̦zda ² : pace̦ltu ve̦zdu (instr. s.) ruokā Delle Venta un Abava 71.

Avots: EH II, 773

II žvūkšķis (unter žvũkšis),

1): atskanēja spēcīgs ž. A. Upītis Laikmetu griežos I, 73; "ein Schlag"
A. Leitāns; ‡

2) = žvùrgzdins ² Mežmuiža.

Avots: EH II, 824