Paplašinātā meklēšana

leĩtis,

1): Demin. acc. plur. leitiņus BW. 1271, 1 var.; leiši mani bāleliņi BW. 26708 var.; ‡

3) ein aus Litauen importiertes Schwein
Siuxt; ‡

4) weisse (litauische) Butter (wo die Buttermilch nicht ausgesondert ist)
Gramsden, Preekuln; in Frauenb. mit dieser Bed. das Demin. leĩtītis; ‡

5) n. pl. Leĩši, Litauen:
sievu zagšana Prūšuos un Leišuos Janš. Nīca 23. Vgl. anch den li. Eigennamen Lèitis bei Fenzlau Die deu. Formen d. li. Orls- u. Personennamen des Memelgeb. 101 und den ON. *Leitukai bei Bezzenberger KZ. XLIV, 306. Erwähnt sei auch der Flussname Leĩtė bei Fenzlau 1. c. 138.

Avots: EH I, 731, 732

leĩtis (fem. leĩtiẽte),

1) der Litauer; vielfach als Repräsentant der Plumpheit gebraucht:
deviņi leiši gaili kauj. pieci leiši ne̦s vienu auzu maisu. par leiti sauc neizveicīgu cilvē̦ku Etn. IV, 5; pasaku leitis, Schwabbler, Fasler; suņu leitis, Schimpfname N. - Sessau n. U.;

2) leitis, leišu zaķis, der Steinhase, Litauer (lepus timidus)
RKr. VIII, 83. [Wohl mit kurischem ei aus ie; vgl. li. lietùvis dass.]

Avots: ME II, 447

leĩtisks, litauisch: leitiski runāt.

Avots: ME II, 447

linaleitis, ein Mensch mit zerzaustem Haar und Bart Etn. IV, 130.

Avots: ME II, 471

gavêt, - ẽju, fasten: bija atkal aiz galda jāstāv un jāgavē BW. III, 1, 62. leitis gavē savu gavēni A. XX, 809. Nebst li. gavéti aus говѣть dass.

Avots: ME I, 614

izbradât, tr., aus-, abtreten: labību puiši ar vīzēm izbradāja BW. 12557. Sprw.: krievs, leitis tava tē̦va pakšus izbradās, wird zufolge deines leichtsinnigen Lebens in dein Haus als Herr einziehen. Refl. -tiês, nach Herzenslust waten: nu bē̦rni labi izbradājušies pa dubļiem.

Kļūdu labojums:
abtreten: labību... 12557 = abtreten; schmutzig treten: (paladziņus)... 12559

Avots: ME I, 718

izgŗaût (li. išgriáti),

1) eine Bresche hervorbringen, zertrümmern:
mūris bijis pa nakti še un te izgŗauts LP. VII, 371;

2) bahnen:
asaras bij pašas sev ceļu izgŗāvušas Jauns. Refl. - tiês, sich gewaltsam durchdrängen, durchdringen: leitis izgŗāvies šurp, mūsu galvas skalduot MWM. VI, 482.

Avots: ME I, 740

lietavnieks, für leitis, der Litauer. S. Lietava.

Avots: ME II, 506

‡ nùodunduôt, = nùoduñduruôt: leitis gan priecīgs ... , bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde ..." Pas. XII, 389.

Avots: EH II, 41

nùožẽ̦luôt,

2): auch Wilzen; ‡

3) (liebkosend) beschwichtigen, beruhigen:
n. maziņuo, lai neraud Frauenb. rāja mani māmulīte, izrājuse nuožē̦luoja BW. 4186; ‡

4) geizend zu knapp anfertigen
Lems.: nuožē̦luoti (= šauri) brunči. Refl. -tiês: leitis gan priecīgs ..., bet tuomē̦r nuodunduo un nuožē̦luojas: "ak skāde, ka ..." Pas. XII, 389.

Avots: EH II, 110

‡ ņukstêt "?": ņukst kâ leitis ar vēršiem Birkerts Sakāmv. 50.

Avots: EH II, 116

ņūkt, -kstu (prs.) (li. niũkti "dumpf dröhnen"), intr., summen, schreien: muša nūkdama mācas virsū Naud. ņūkst kâ leitis ar vēršiem RKr.

Avots: ME II, 907

I pa;

1) a): palīst pa galdu Dunika, Rutzau; b): pa le̦dus Preiļi (Kur. Nehrung); c): kur ... tavs pirmais daiļumiņš? ... palāvē pa sluotiņu lapiņām BW.1247 (aus Gr.-Sessau); 2): pa duris! "hinaus!"
Oknist n. FBR. XV, 184 (zu diesem pa vgl. Lskf. § 388,

3); iet pa sniega virsam Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. pa mājām (= nuo mājas uz māju) braukalē ebenda;

3): pa rītam, des Morgens
Auleja (wohl nach r. по-утру);

4): (mit dem Gen.; wohl ein Lituanismus) pa runājuma, nach der Unterredung
Preiļi (Kur. Nehrung). bē̦rns pa septiņu nedēļu nuogāja pakaļ (starb) BielU.;

5): luopi neiet pa ruokai (= neveicas ar luopiem) Kaltenbr. n. FBR XVII, 74. izadevis pa ve̦cā Anča sievai ("dzimstuot iznācis līdzīgs ...") ebenda. nebijām pa draugam ebenda. jis iet pa maniem (verteidigt mich)
Oknist n. FBR. XV, 184. pa leitiskam ebenda;

6): nuo katras sē̦tas pa divi cilvē̦ki Kaltenbr. n. FBR. XVII, 74. jis dzīvava tik pa gadam (vienā vietā) ebenda; ‡

7) bis
(wohl nach r. no "bis"): ūdins pa juostas vietai Auleja. pa šai dienai ebenda und Pas. VIII, 103 (aus Preili in Lettg.); ‡

8) "?": maksātu pa cik ("vai cik"), ja tādu varē̦tu dabūt Frauenb. (od. zu pa II?).

Avots: EH II, 118

pasaka (li. pãsaka),

1) die Fabel, das Märchen:
tukšas pasakas teikt Neik.; pasakas taisīt, leeres Gerede, Gerüchte verbreiten, klatschen Bers., Smilt., Lös., Laud.: netaisiet pasaku, macht keinen Skandal, Lärm! Bers., Ar. pasaku leitis, pasaku maiss, [kulīte Ar.], ein Fabelhans: ve̦lns lai jūs parauj, pasaku maisi! Kaudz. pļāpā kâ pasaku leitis. pasakām, zum Märchenerzählen, unglaublich zu sagen, märchenhaft: brīnumiem, pasakām aug māsiņa bāliņuos BW. 5602. piemiņām, pasakām māsa auga bāliņuos 3568. pasakām man sajāja trejdeviņi precinieki 14193;

2) das Sprichwort
L., St.;

3) als nomen agentis - das Klatschmaul:
iet kâ pasaka Laud.;

[4) etwas Weitläufiges, Verwickeltes
Ar.] Zu pasacît.

Avots: ME III, 93

pļãpât (li. pliopóti "schwatzen"), -ãju, pļāpêt, pļāpuot St., plappern, schwatzen: nepļāpā niekus! schwatze keinen Unsinn! Sprw.: pļāpā kâ pasaku leitis. ve̦ci cilvē̦ki daudz pļāpā. ļaudis, kas pļāpāja vārdus bez prāta Vēr. II, 1375.

Avots: ME III, 367

‡ puõlē̦ns Siuxt, = leitis ‡ 3.

Avots: EH II, 346

I pùolis,

1): auch Ermes, Ramkau, Schujen, Trik., (mit uõ) Allasch, Lemb., Lieven-Bersen, Stenden, Tals., Weinsch.; vai būs p., vai būs leitis, vai dižans tē̦va dē̦ls BW. 258, 4. Puoļuos BW. 3839 var., in Polen;

2): strũgu p. Frauenb., ein Schimpfname;
‡

3) = ‡ puõlē̦ns Siuxt (mit uõ).

Avots: EH II, 346

siļ˜ķe Wolm., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., siļķe ² KL, Prl., Nerft, Preili, auch siļķis L., U., RKr. VIII, 103,

1) der Hering
(siļķis Manz. Lettus); ein gesalzener Fisch überhaupt, namentlich der Dorsch Bielenstein Holzb. 6621 (siļķe); der Strömling Kur. Strand n. U., Bielenstein Holzb. 662 (siļķe), Rothof (siļķe): ievas siļķe, der zur Zeit der Faulbaumblüte gefangene Strömling U.; krabu s., der sich von Meerasseln nährt U.; nārstes s., der voll Laich ist U.;

2) dabūsi siļķi ar piecām astēm, du wirst eine Maulschelle bekommen
U.;

3) siļķu kapteine, ein Schimpfwort
U. Zunächst wohl aus li. sil˜kė resp. silkis "Hering" (das leitischer aussehende silce BW. 20233, 2 aus dem Rosittenschen Kr. ist wahrscheinlich fehlerhaft [doch wird auch für Welonen ein silce angegebenj statt. ostle. *siľčę < siļķe), dessen silk- wohl auf sildk- zurückgeht, s. Būga PФB. LXXV, 143, Pedersen Kelt. Gr. I. 72, Fick Wrtb. III ⁴ , 441, Solmsen KZ. XXXVII, 585.

Avots: ME III, 840

I vãžât Ahs., -ãju, hässlich, lang gezogen singen: es duomāju, ka viņi tâ˙pat vāžā, bet dziedi Ahs. n. RKr. XVII, 62. kuo tu vāžā kâ leitis? dziedi labi! Frauenb. Nebst vãžât II zu vāžuôt.

Avots: ME IV, 513

I važuôt (li. važiúoti "fahren"),

1) važuôt U., Spr., Ahswikken, Gramsden, Krāslava, Lubn., Skaista, važât (li. važioti Miežinis) U., Lubn., fahren
(intr.); važuôt Bers., Kalzenau, Memelshof, Sonnaxt, langsam, ohne Eile fahren; važuot L., Schlitten fahren; važât Mag. XIII, 2, Wessen, in einem Korbschlitten fahren: važuo vieglam! fahre sanft! Manz. 10 Gespr. važuosim pruojām! wir wollen fortfahren! Manz. Phraseol. Sprw.: važuo kâ leitis uz Rīgu JK. II, 290. grieza zirgus apkārt un važuoja atpakaļ pār ruobežu Janš. Dzimtene ² II, 292. kur, puisīti, tu važuoji ar tām skārda kamanām? BW. 12807, 1. nu es braukšu, nu važuošu pie tās meitu māmuļītes 13910, 3. braucin braucu vai važuoju (Var.: važāju) 13956. gaŗu ceļu važuodams 8212, 1. gaŗām ciemu jāvažuo 16233. kā gaidīji tu, tautiet, ka uz sē̦tu nevažuoji? 26122, 6;

2) fahren
(tr.), führen: atpakaļ sav[u] māsiņu važuosim (Var.: vedīsim) BW. 26189, 1. Refl. -tiês, (im Schlitten) herumfahren U.; "langsam und ungeschickt fahren" MSil. - Subst. važuôšana, die Spazierfahrt VL. n. U.; važuôtãjs, wer (langsam) fährt: es... nuopakaļu važuotājs; netīk manim priekšā braukt, sviedruot savu kumeliņu BW. 18294. Zur Wurzel von ve̦z(u)ms.

Avots: ME IV, 489, 490

žĩds, demin. žĩdiņš, der Jude: kur neir grieķeris jeb žīds Glück Koloss. 3, 11. Sprw.: žīds pēc naudas kâ ve̦lns pēc dvēseles Br. s. v. p. 118. ej nu sazini, kas žīdam ve̦zumā: trauki vai bļuodas! RKr. VI, 858. bē̦g kâ žīds nuo krusta 860. pazuda kâ žīds pa Miķeļiem (verschwand plötzlich spurlos) 863. prasa kâ žīds ceļu zinādams 864. smuks kâ žīda bilde 856. stiprs kâ žīda šnabis 857. dzīvuo kâ žīdi pa tumsu Grünh. rauš naudu ar dakšiņām lādītē kâ žīdu kruodzinieki savās svētdienās Kaudz. M. 46. pieķēruos kâ pie žīda ratiem, sagt einer, der eine begonnene Arbeit, die leicht verdirbt, nicht beenden kann Frauenb. tik vājš kâ žīda ķēve (von einem sehr mageren Tier gesagt) ebenda. - žīda bārda, thymus serpyllum Walk; žīdu leitis, Schimpfname für einen ungeschickten Menschen Frauenb.; žīda vīveles, scherzhafte Bezeichnung für eine nicht ernst zu nehmende Krankheit: tev uznāca žīda vīveles, drīz būs arī klāt vācieša krampji! Frauenb. Nebst. li. žỹdas aus r. жидъ.

Avots: ME IV, 813