Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lepe' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lepe' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (46)
atkleperēt
‡ atkleperêt, mit Mühe herkommen oder (mit einem schlechten Pferde auf schlechtem Wege) herfahren Dunika, Kal., OB.
Avots: EH I, 148
Avots: EH I, 148
izlepelis
‡ izlepelis (li. išlẽpėlis ), ein verzärtelter Mensch, ein Weichling Balt. Zemk. pielik. 1884, S. 190, (mit -el- ) PV.
Avots: EH I, 462
Avots: EH I, 462
kleperēt
klepernieks
‡ klepernieks, wer mit einem Klepper fährt (?): es nabags k. ...; viņa brauc sešiem zirgiem, es ar savu kleperīti (Klepper) BW. 27180, 2.
Avots: EH I, 615
Avots: EH I, 615
lepe
I lepe, der Klumpen, das Stückchen: neņem biezpienu tik lielām lepēm! guovis, nuo kūts izlaistas, sataisa lepes Tris., Aps. [Zu ļe̦pa II.]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
lepe
lepecis
lepecis Neugut "ein ungeschickter Plumpsack, der viel zu liegen liebt": bet tam lepečam tak tu nevari pieļaut tādas mājas! Jauns.
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
lepečka
lepejs
lepejs (unter lepējums): "bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas" Nautrēni.
Avots: EH I, 734
Avots: EH I, 734
lepens
lepens
lepere
lepere, der Fuss: te̦k ar basām leperēm BW. 13557, 2. [Zu ļe̦pa I 3? Vielleicht dissimilatorisch aus * lepele.]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
leperēt
leperêt: zivs leperē pa ūdeni Pilda. cilvē̦ks leperē (kust sīkiem suolīšiem) ebenda. Aus nd. läppern "nicht vorwärts gehen; kommen; klein anfangen und allmählich fortschreiten" n. Schwers Unters. 70,
Avots: EH I, 734
Avots: EH I, 734
leperēt
leperīgs
[leperîgs Warkl. "geschmeidig, biegsam": kuokam leperīgi zari; ļeperīgas (bewegliche) ausis.]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
leperis
leperis
leperis,
1) "?": divi lepeŗi [Ohren],
četri zemes stampātāji (Rätsel) Tr. III, 469;
[2) "ein ungewandter Mensch"
Bers., Lis., Warkl.]
Avots: ME II, 452
1) "?": divi lepeŗi [Ohren],
četri zemes stampātāji (Rätsel) Tr. III, 469;
[2) "ein ungewandter Mensch"
Bers., Lis., Warkl.]
Avots: ME II, 452
lepeste
lepeste
lepeste, das Fussgelenk Mar. n. RKr. XV, 124. [Zu r. лóпасть "ступня", лéпестъ "Lappen, Stück"? Vgl. ļe̦pa I.]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
lepete
lepete, etwas sehr Dünnes: šuodien maize neizdevās: lepetes vien iznāca RKr. XV, 124. Vgl. ļe̦pata.
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
lepetka
le̦pe̦tka, der Fladen, Kuchen: šī le̦pe̦tka te e̦suot plācenis Blaum. [Vgl. lepete.]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
paslepeklis
paslepen
pasle̦pe̦n, pasle̦pe̦ni, pasle̦pe̦nis, Adv., heimlich, geheim: gribē̦dams mūs[u] māsiņu pasle̦pe̦ni (Var.: pasle̦pe̦nis, pasle̦pe̦n) maldināt BW. 22556. duod ruociņu pasle̦pe̦n (Var.: pasle̦pam, pasle̦pe̦ni 11442)! 582.
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
paslepene
paslepene
paslepenes
paslepenība
paslepenība
paslepens
pasle̦pe̦ns, [ostle. pasle̦pins Mar. n. RKr. XVII, 136], ziemlich versteckt, verborgen, heimlich: nuosēdies tādā pasle̦pe̦nā vietā LP. VII, 143. lūpas savilkās kâ pasle̦pe̦nā smaidā MWM. X, 838.
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
plepenieks
šlepe
slepen
sle̦pe̦n (verkürzt aus sle̦pe̦ni, s. unter sle̦pe̦ns),
1) Adv., heimlich:
tas gāja saimniekam sle̦pe̦n iepakaļ LP. VII, 890;
2) Präp. mit dem Gen., heimlich (clam): pats man deva linus, vilnu sle̦pe̦n tē̦va, māmuliņas (Var.: māmuliņai nezinuot) BW. 7787, 1. sle̦pe̦n mātes ne˙kad ne˙kā nevajaga meitenēm darīt Janš. Dzimtene V, 269. ē̦damuo sle̦pe̦n muižas pārduod Bandavā I, 7.
Avots: ME III, 926
1) Adv., heimlich:
tas gāja saimniekam sle̦pe̦n iepakaļ LP. VII, 890;
2) Präp. mit dem Gen., heimlich (clam): pats man deva linus, vilnu sle̦pe̦n tē̦va, māmuliņas (Var.: māmuliņai nezinuot) BW. 7787, 1. sle̦pe̦n mātes ne˙kad ne˙kā nevajaga meitenēm darīt Janš. Dzimtene V, 269. ē̦damuo sle̦pe̦n muižas pārduod Bandavā I, 7.
Avots: ME III, 926
slepene
slepeni
slepenība
slepenĩba,
1) die Verborgenheit, Heimlichkeit;
loc. slepenībā, im Stillen, heimlich: pūķu nuoruņu slepenībā bij nuoklausījušies LP. VI, 59;
2) das Geheimnis:
slepenības izpļāpāt Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 536;
3) die Tücke St., Wellig n. U.
Avots: ME III, 926
1) die Verborgenheit, Heimlichkeit;
loc. slepenībā, im Stillen, heimlich: pūķu nuoruņu slepenībā bij nuoklausījušies LP. VI, 59;
2) das Geheimnis:
slepenības izpļāpāt Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 536;
3) die Tücke St., Wellig n. U.
Avots: ME III, 926
slepenīgs
slepenîgs, heimlichtuerisch, geheimnisvoll: nuoslē̦gts un slepenīgs viņš ir bijis nuo laika gala A. Brigadere Daugava I, 575.
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
slepenkodis
sle̦pe̦nkuôdis, ein verstohlen, tückisch Beissender: nuo muguras kâ sle̦pe̦nkuodis suns Fr. Adamovičs Jūl. Cēzars 85.
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
slepenlīža
slepenmedniecība
slepenpadomnieks
slepenrakstība
slepens
sle̦pe̦ns,
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
1): luocekļu stīvumu, sle̦pe̦nuo ("?") drudzi vai kuo citu Janš. Dzimtene III, 180.
Avots: EH II, 524
slepens
sle̦pe̦ns, adv. sle̦pe̦ni,
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926
1) heimlich, verborgen
U.: pašus sle̦pe̦nākuos dvēseles kaktiņus viņš uzmeklē Vēr. I, 1410. līdis pa sle̦pe̦nuo pusi uz pirkstu galiem LP. V, 29. nuokalis sle̦pe̦nu atslē̦gu, kas pretistabas durvis slē̦dz IV, 144. Sprw.: sle̦pe̦ni kâ kurmis ruok;
2) hinterlistig
U. - Subst. sle̦pe̦nums,
1) die Heimlichkeit, Verborgenheit;
2) ein Geheimnis
U.;
3) ein heimlicher Ort
U. Zu slèpt, sle̦ps.
Avots: ME III, 926
sleperēt
šlepetāt
šle̦patât "?": kur biji, Juorē̦n, kur šle̦patāji (Var.: klenderēji, vanderēji)? BW. 20196. 3. Vgl. slapatât.
Avots: ME IV, 59
Avots: ME IV, 59
Šķirkļa skaidrojumā (22)
čižināt
‡ čižinât PV., ein Schallverbum: cāļi zem vistas spārniem laimīgi čižina (plepen leise). ragavas saltā ziemas laikā braucuot čižina (knistern?).
Avots: EH I, 291
Avots: EH I, 291
iekleburot
‡ ìekle̦buruôt Bers., Bērzgale, Smilten, = ‡ ìekleberêt: kleperis iekle̦buruojis . . : kāpuostuos un grauzis Pas. X, 25 (aus Serbig:).
Avots: EH I, 520
Avots: EH I, 520
ķilpt
kleberis
klemparītis
klēpis
klèpis,
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
1) der Schoss:
bē̦rnu ņemt, turēt klēpī. pirmuo gadu tautu dē̦ls klēpī tevi vien auklēja BW. 23041. Sprw.: ruokas klēpī maizi nepe̦lna. liec ruokas klēpī, kar zuobus vadzī. Von sanftem Schlaf sagt man: gulēt kâ dieva, eņģeļa, mātes, māmuliņas klēpī LP. VII, 88; III, 108. zemes klēpī, im Schoss der Erde. viņai pilns klēpis, sie ist schwanger Manz., A. X, 1, 307;
2) als Massbestimmung - ein Schossvoll:
klēpis malkas, skaidu, žagaru, siena, zemes. dūmi klēpjiem vien griežas atpakaļ uz leju A. XX, 615. [Vgl. li. (žem.) klėbỹs gen. (klė˜bio) dass. (vielleicht mit b aus dem synonymen glėbỹs) nebst dem Verbum klėbti (kliebie kudikelį) "sie nahm in ihre Arme das Kind" Geitler Beitr. 385 aus Dowkont). Nach Būga KSn. I, 71 zu apr. auklipts "verborgen" (das gew. zu got. hlifan, gr. χλέπτειν la. clepere "stehlen" u. a. gestellt wird) und jedenfalls (s. Zupitza Germ. Gutt 117 und KZ. XXXVII, 389 und Persson Beitr. 592 1 ) zu mhd. lāfter "Klafter" und wohl auch zu pieklēpt.]
Avots: ME II, 224
ļepa
I ļe̦pa,
1) das Ohrläppchen
(Preekuln, Ordangen]: man grābj nuo tiesas pie austiņu ļe̦pâm Dünsb.;
2) die Schnauze, Fresse
(Morizberg, Mitau, Notk.]: es tev duošu, kŗaušu, likšu, gāzīšu pa ļe̦pu, ich werde dir eine Ohrfeige geben C., Sassm., Smilt., (Grünh., Laud., AP., Schrunden], Lub., Etn. IV, 130. [dabūsi pa ļe̦pu Mar., Wenden, Roop, Ronneb., Ruj., Siuxt, Nitau, Schujen, Stenden, Gold., Dond., Gramsden, Jürg., N.-Peb.;
3) "ein grosser Fuss"Gramsden; die Pfote
MSil., Wid., Notk. - Wohl zu lapa (s. dies), li. lepetà "Tatze" (s. Būga PФB. LXVI, 243), r. лéпестъ "Lappen", лóпасть "широкiй и плоскiй конецъ; ступня, лапа", ahd. lafa "Flachhand" u. a.]
Avots: ME II, 537
1) das Ohrläppchen
(Preekuln, Ordangen]: man grābj nuo tiesas pie austiņu ļe̦pâm Dünsb.;
2) die Schnauze, Fresse
(Morizberg, Mitau, Notk.]: es tev duošu, kŗaušu, likšu, gāzīšu pa ļe̦pu, ich werde dir eine Ohrfeige geben C., Sassm., Smilt., (Grünh., Laud., AP., Schrunden], Lub., Etn. IV, 130. [dabūsi pa ļe̦pu Mar., Wenden, Roop, Ronneb., Ruj., Siuxt, Nitau, Schujen, Stenden, Gold., Dond., Gramsden, Jürg., N.-Peb.;
3) "ein grosser Fuss"Gramsden; die Pfote
MSil., Wid., Notk. - Wohl zu lapa (s. dies), li. lepetà "Tatze" (s. Būga PФB. LXVI, 243), r. лéпестъ "Lappen", лóпасть "широкiй и плоскiй конецъ; ступня, лапа", ahd. lafa "Flachhand" u. a.]
Avots: ME II, 537
ļepatāt
lepējums
lepējums, eine sumpfige Stelle in einer Wiese Lubn.; [lepejs "eine einschiessende Stelle" Domopol. - Zu lept?]
Avots: ME II, 452
Avots: ME II, 452
lēpene
lēpene,
1) der Huflattich (tussilago farfara)
RKr. II, 80, Peņģ., MWM. VII, 714; Neunkraft (tussilago petasites): uzpilini dadžu lapai jeb lēpenei piena lāsīti MWM. X, 10;
1) lêpene 2 Līn., der Klumpen, eine unförmliche Masse:
dažam labam karā'jas ve̦se̦las lēpenes mē̦slu pie sānien Janš. lindraku stērbeles samirka vienās lēpenēs LA [In der Bed. 1 zu lẽpe; in der Bed. 2 vgl. lepe I.]
Avots: ME II, 461
1) der Huflattich (tussilago farfara)
RKr. II, 80, Peņģ., MWM. VII, 714; Neunkraft (tussilago petasites): uzpilini dadžu lapai jeb lēpenei piena lāsīti MWM. X, 10;
1) lêpene 2 Līn., der Klumpen, eine unförmliche Masse:
dažam labam karā'jas ve̦se̦las lēpenes mē̦slu pie sānien Janš. lindraku stērbeles samirka vienās lēpenēs LA [In der Bed. 1 zu lẽpe; in der Bed. 2 vgl. lepe I.]
Avots: ME II, 461
ļeperis
[III ļeperis Jürg., ein untauglicher Mensch]; ein Klumpen: lepers [zu sprechen: ļeperis] apvalstīts gaļas gabals Selg, n. Etn. IV, 130.
Avots: ME II, 538
Avots: ME II, 538
nozagt
nùozagt, tr., wegstehlen: vakar tautas lielījās nuozagt (Var.: izzagt) vienu malējiņu BW. 13539. Refl. -tiês, sich wegstehlen Spr.: kam tu paslepen esi aizbēdzis un nuo man(is) nuozadzies? I Mos. 31, 27. guovis nuozagušās nuo pulka Aps.
Avots: ME II, 889
Avots: ME II, 889
paslēpene
paslêpene(s) [PS.], lepenes">paslepenes St., lepene">paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
paslēpēnes
paslêpene(s) [PS.], lepenes">paslepenes St., lepene">paslepene U., [paslêpine 2 Dunika], die Weichen am Leibe, die Leistengegend: paslēpenes ir mīkstie, bezspalvainie laukumi pavēderē pie priekš- un pakaļkājām Naud., [Libau]. [paslepenes, die Schläfe Für. I unter slept.] Zu li. paslėpnės, paslė´psniai od. slė´psna "die Weichen". (Wenn p (für b) im Wurzelauslaut nicht etwa aus Formen wie li. slė´psna verallgemeinert oder durch den Einfluss von slèpt, li. slė˜pti "verbergen", le. pasle̦pe̦ns (woher wohl das kurze e in le. paslepenes) hervorgerufen ist, so steht hier slēp- neben dem slēb- in got. slēpan "schlafen", an. slápr "träger Mensch", wie le. slāp- (in slāpê "eine Geschwulst fallen machen" u. a.) neben slāb- (in le. saslābt "zusammenfallen" u. a.); zur Bed. vgl. slav. slabina "die Weichen"; vgl. noch Leskien Nom. 369, Persson Beitr. 4893 und Petersson Griech. u. Lat. Wortstudien 33.]
Avots: ME III, 102
Avots: ME III, 102
piepe
piêpe Wolm., Kr., PS., C., piepes, der Schimmel, Kahm U.; "Gewächs an Bäumen, als Moos, Schwamm" L.; piêpe 2 Wain., Nigr., der Holzschwamm: akas sienās ir apaugušas ar piepēm Wain. bē̦rza piepe Apst. II, 12. skuops kâ piepe Bers., N.-Peb. piepe U., ēku piepe Konv. 1 667, der Hausschwamm (merulius destruens); plepe, boletus ignarius Mag. IV,2,70. "ein weinerliches Kind" Kreuzb. Wahrscheinlich (nach Būga Aist. Stud. 87 und 110) identisch mit li. kémpė "Schwamm" (zum k-p aus p-p vgl. le. dial. kumpis "die Pumpe" und pakuope); vielleicht zu pît "flechten" (vgl˙d. "Flechte").
Avots: ME III, 278
Avots: ME III, 278
pincekliņi
pļepenīca
pļepenīca,
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369
1) pļepenica Wid. "кавадра, болтушка", pļepenīce Bauske, ein nicht ganz dicker Brei
Lub., Bers., Erlaa, Nerft: nedz putra, nedz biezputra - tāda pļepenīca vien ir Lub. bieza putra, pļepenica Etn. I, 68;
2) pļepenîcas, geschwätzige Lippen
Mar. n. RKr. XVII, 136: saturi pļepenīcas! Vgl. plepenieks und pļepene.
Avots: ME III, 369
sāniski
sãniski, sānisku U., sāniskus, Adv., seitwärts, zur Seite, nebenbei: tas līdis bē̦rzam cauri ačgārniski un sāniski Etn. v. II, 77. kleper[i]s iet ar pakaļas kājām pa˙priekšu vai sāniski A. v. J. 1896, S. 403. sāniski nuolūkuojas 831. iepretim un sāniski vēl ne˙tik labi neiet A. v. J. 1902, S. 124. gar siênu sāniski atruodas... galds Straume. Jēpītis gājis . . . sāniskus, uz uotru pusi Upīte Medn. laiki. dē̦ls saņēmis dzirnavu akmeni sāniskus ruokās ebenda.
Avots: ME III, 804
Avots: ME III, 804
slēpes
slẽpes Līn., Iw., slèpes 2 Prl., das Schlittengestell, das bei eingetretener Winterbahn unter eine Kutsche gelegt wird, Schleife U., Karls. (slẽpe), Kurs. (slẽpes); der Fuderschlitten Karls. (slẽpes); "ragavām uzsienamie kuôki" Serbigal (slẽpes); ein zweispänniger Bauerschlitten Kalleten (slẽpes), Alschw., N.-Bartau; eine kleine Ragge Bielenstein Holzb. 558; Etn. II, 81 (aus Blieden); ein kleiner Schlitten, den man beim Balkenführen im Winter unter das dünne Ende des Balkens bindet Burtn. (slẽpes), Laud., Wessen, (slēpītes) Memelshof; ein Wagen zum Steineführen, der nur Vorderräder hat, während das hintere Ende längs der Erde schleppt Burtn., Salisb. (slẽpes); ein schlechter (Drosth.), ein alter, von vielem Fahren verdorbener (Druw. n. RKr. XVII, 78) Schlitten; Schneeschuhe U., Bielenstein Holzb. 602, Bers., (slẽpes) Jürg.; ein Schneepflug U.: slidināšanās nuo kalna ar slēpēm Vēr. II, 812. uz milzīgām uozuola slēpēm Janš. ziemu malku ve̦duot salauztas slēpes Latv. kas tās nu par re̦gavām, tās jau tadas slēpes vien ir! Drosth. Figürlich von einem Menschen, der nachlässig, die Füsse oder auch die Kleider am Boden schleppend geht: iet kâ slẽpe Nötk. Aus mnd. slepe "Schleife, kleiner Schlitten".
Avots: ME III, 929
Avots: ME III, 929
slepēt
II slepêt, (mit Holzpantoffeln od. alten Stiefeln) schlürfend, gleitend gehen: meitas aizgāja sle̦pē̦damas uz kūti Plm., Serbigat. Wohl aus mnd. slepen "schleppend gehen".
Avots: ME III, 926
Avots: ME III, 926
slēpēt
I slēpêt, -ẽju, schlurren, schleifen Bielenstein Holzb. 602, Karls. (slẽpēt), schlurrend, schleppend gehen U., (mit ẽ) Jürg., Adiamünde, (mit è 2) Schwanb.; auf dem Eise glitschen Lems., Salis n. U.; mit den slēpes führen (z. B. Steine) C. (mit ẽ); mit einem Schlitten auf schlechter, schneearmer Bahn fahren Lieven-Bersen: ja maz sniega, pa negludu ceļu ragus slẽpē (jeb slīd nuo ceļa) Bauske; mit einem Schlittchen vom Berge fahren Bauske; auf glatter Unterlage schieben: slẽpēt (pa paliktām blankām) kuokus uz kuģa Salis; slēpēt (= sliedêt) labību Lis., Adl., Saikava (mit è 2), Ruj.; mit den slēpes fahren Salisb. n. U.; mit Schneeschuhen laufen U., (mit ẽ) Jürg., Arrasch, Ruj., Widdrisch, Bauske. Refl. -tiês, längs der Erde schleppen (intr.): virves gar zemi slēpējas, die Stricke schleppen an der Erde U. ratu pakaļgals slẽpējas (ve̦lkas) gar zemi Salisb. Aus mnd. slepen "schleppen, schleifen; schleppend gehen".
Avots: ME III, 929
Avots: ME III, 929
vērpate
‡ vê̦rpate 2 AP., = vē̦rpata I 2, gedrehter Haarsrhopf (?): vē̦rpates var būt zirgam pie paslepenēm vai citur.
Avots: EH II, 777
Avots: EH II, 777