Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'locka' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'locka' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (3)
locka
lùocka 2 [Kokn.], ein aus einem Lindenod. Espenstamm ausgehauener Kahn Mag. III, 1, I23, U., Spr., (Üxküll; vgl, luociķis.
Avots: ME II, 523
Avots: ME II, 523
plocka
plocka Ruj., das Ausgespuckte, der Speichel, dicker Schleim: slimais saspļāvis plockas plānā Dond. n. RKr. XVII, 47. plocka, ein Kuhfladen, eine dickfiüssige Masse Salis.
Avots: ME III, 352
Avots: ME III, 352
Šķirkļa skaidrojumā (11)
applēvēt
applêvêt, sich mit dünnem Häutchen, mit Flockasche (plêve) bedecken: virums applēvējis Kursiten. applēvējušas uogles A. XV, 4.
Avots: ME I, 111
Avots: ME I, 111
plāva
plâva C., plâva 2 Karls.,
1) Eisenschlacke
LKVv.; flacher Riss im Metalle Hug. n. U., Schwanb., (plâva) Lis., Golg., N.-Peb., (mit â 2 ) Dond., Wandsen; "cirvja zuobuos iesprādzis ruobs" Alksnis-Zundulis: cirvim zuobi ir izplāvājuši lielām plâvām Druw. n. RKr. XVII, 73;
2) Flockasche
Bergm. n. U.;
3) plāva priekš acīm, Netz vor dem Auge
Bergm. n. U. Zur Bed. 2 u. 3 vgl. plēve.
Avots: ME III, 332
1) Eisenschlacke
LKVv.; flacher Riss im Metalle Hug. n. U., Schwanb., (plâva) Lis., Golg., N.-Peb., (mit â 2 ) Dond., Wandsen; "cirvja zuobuos iesprādzis ruobs" Alksnis-Zundulis: cirvim zuobi ir izplāvājuši lielām plâvām Druw. n. RKr. XVII, 73;
2) Flockasche
Bergm. n. U.;
3) plāva priekš acīm, Netz vor dem Auge
Bergm. n. U. Zur Bed. 2 u. 3 vgl. plēve.
Avots: ME III, 332
plēgas
plē̦gas
1) die Flocken
Wid.;
2) die Flockasche
(vgl. plgkas 2): kalējs kala debesīs, plē̦gas sprāga Daugavā BW. 33724, 4 var.;
3) plẽ̦gas, der Schinn
Sassm.: plē̦gas izē̦d matus nuo galvas"
4) plẽ̦gas Sassm., Kaff
Dond.: auzu plẽ̦gas (Haferspelzen Wandsen) nuode̦r luopu barībai Sassm.
Avots: ME III, 338
1) die Flocken
Wid.;
2) die Flockasche
(vgl. plgkas 2): kalējs kala debesīs, plē̦gas sprāga Daugavā BW. 33724, 4 var.;
3) plẽ̦gas, der Schinn
Sassm.: plē̦gas izē̦d matus nuo galvas"
4) plẽ̦gas Sassm., Kaff
Dond.: auzu plẽ̦gas (Haferspelzen Wandsen) nuode̦r luopu barībai Sassm.
Avots: ME III, 338
plēkas
plē̦kas,
1) plê̦kas 2 Ahs. n. RKr. XVII, 46, Grünh., Gr.-Essern, auch plē̦ki, das Spinngewebe
Gold.: kad iegriež pirkstā, jāuzliek plē̦kas jeb zirnekļu tīkliņš Etn. II, 135. visas (lietas) ir apputējušas un apstaipītas plē̦kiem MWM. VlI, 241. uz plauktiem grāmatas zem plē̦kiern dēd Duomas I, 17;
2) die Flockasche:
ugunij izplē̦nuot paliekas plē̦kas JK. VI, 32.
Avots: ME III, 338
1) plê̦kas 2 Ahs. n. RKr. XVII, 46, Grünh., Gr.-Essern, auch plē̦ki, das Spinngewebe
Gold.: kad iegriež pirkstā, jāuzliek plē̦kas jeb zirnekļu tīkliņš Etn. II, 135. visas (lietas) ir apputējušas un apstaipītas plē̦kiem MWM. VlI, 241. uz plauktiem grāmatas zem plē̦kiern dēd Duomas I, 17;
2) die Flockasche:
ugunij izplē̦nuot paliekas plē̦kas JK. VI, 32.
Avots: ME III, 338
plēne
plẽne Ekau, Tr.,
1) plêne 2 Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"
2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;
3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;
4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;
5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė´nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).
Avots: ME III, 339
1) plêne 2 Dond., Lautb., plêne Gr.-Buschhof, die weisse Asche auf Kohlen
Siuxt n. U., Funkenhof, plēnes Nötk., Kurs., Warkl., plẽnes Lemburg, Bauske, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēnes bira Daugavā BW. 33724, 4. dzirkstuošās plēnes drāzās taisni gaisā B. Vēstn. nuo uoglēm jāpaņe̦m deviņi nažu gali plēņu Etn. IV, 109. pe̦lnu un plēņu čupas A. v. J. 1900, S. 930. pulveri dabuon, nātna drēbi par plēni sadedzinuot"
2) die Schneeflocke
U., BW. 10118, 1;
3) eine dünne Schicht
Spr.: sniega pērsliņas savienuojas par sniega plēni; plēne Lös. n. Etn. IV, 165, Demin. plēnīte Bers., plēntiņa Nerft, ein dünnes Seifenstückchen: ziepju plēntiņas Druva III, 50;
4) Zunder vom Baumschwamm
U., Bielenstein Holzb. 251, Feuerschwamm (polyporus igniarius Fr.) RKr. II, 76;
5) "sehnichte, aderichte Fleischteile"
Vank. In den Bed. 1-2 und 4 zu li. plė´nys (nom. pl.) "Flockasche" und (nach Būga PФB. LXXIII, 337) r. плѣть "горѣть без пламени" (vgl. auch an. flór "warm"); in der Bed. 3 dagegen wohl identisch mit li. plėnė "feines Häutchen des Körpers" (vgl. auch čech. pléna "dünnes Häutchen" u. a. bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 58).
Avots: ME III, 339
plēnīgs
plēnîgs "so fein und leicht wie Flockasche": pret kuŗu bāl pat ze̦lts kâ plēnīgs nieks Juris Brasa 347.
Avots: ME III, 339
Avots: ME III, 339
plentiņas
plentiņas (Demin.), die Flockasche: (pilīte) zilām gunīm sade̦guse. kur palika tās plentiņas? dieva vistas izkasušas BW. 33494, 2 (infl.). Wohl aus plēntiņas als ein Deminutiv zu plēne 1.
Avots: ME III, 336
Avots: ME III, 336
plēve
plêve (li. plėvė˜ "dünne Haut") Serbigal, Preili, Nerft, PS., C., Lis., Kreuzb., Jürg., Gr.-Buschhof, Kr., Saikava, plève Wolm.,. N.-Peb., Neuenb., plêve 2 Lautb., Kandau, Selg., Bauske, Gr.-Essern; Dond., Wandsen, Dunika, Zögenhof, Widdrisch, Ruj., Līn., Bl., plẽve (?) AP., plève 2 KL, Heidenfeld, Bers., Sessw., Selsau, auch plē̦vs U.,
1) plêve 2 Salis, ein dünnes Häutchen (z. B. über der Milch, am Fleische)
U.: nu Annelei kâ plēve nuovēlās nuo acīm JK. bungu plēve, das Trommelfell Dr.;
2) dünnes, durchsichtiges Zeug
Seew. n. U.;
3) eine Narbe
Depkin n. U.;
4) Flockasche
U.; plẽve, ein Feuerfunke in der Luft Salis. In der Bed. 4 wohl zu plēne 1; sonst wohl zu slav. plěva "Häutchen" und le. plēne 3 (s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. II, 59), während Būga KSn. I, 276 (s. auch Persson Beitr. 226 f. und 750) balt. plēvē nebst gr. ἐπίπλοος "Netz über den Gedärmen" als "das Schwimmende" zu le. plevinât usw. stellt.
Kļūdu labojums:
plẽve (?) AP. = plēve AP.
Avots: ME III, 342
1) plêve 2 Salis, ein dünnes Häutchen (z. B. über der Milch, am Fleische)
U.: nu Annelei kâ plēve nuovēlās nuo acīm JK. bungu plēve, das Trommelfell Dr.;
2) dünnes, durchsichtiges Zeug
Seew. n. U.;
3) eine Narbe
Depkin n. U.;
4) Flockasche
U.; plẽve, ein Feuerfunke in der Luft Salis. In der Bed. 4 wohl zu plēne 1; sonst wohl zu slav. plěva "Häutchen" und le. plēne 3 (s. dies und Walde Vrgl. Wrtb. II, 59), während Būga KSn. I, 276 (s. auch Persson Beitr. 226 f. und 750) balt. plēvē nebst gr. ἐπίπλοος "Netz über den Gedärmen" als "das Schwimmende" zu le. plevinât usw. stellt.
Kļūdu labojums:
plẽve (?) AP. = plēve AP.
Avots: ME III, 342
plēvnas
plēvnas, Flockasche: kalējs kala debesīs, plēvnas (Var.: plēnes) bira Daugavā BW. 33724, 4 var. Wenn zuverlässig, wohl aus *plēvinas gekürzt.
Avots: ME III, 342
Avots: ME III, 342
plienis
pļocka
pļocka, verregnete̦wasse Erde: bij krietns lietus, un zeme dārzā palikusi par pļocku Dond.; eine - Spełchelmasse, Schmutz, Kot Widdrisch. Vgl. pļuks I und plockas.
Avots: ME III, 371
Avots: ME III, 371