I plaûka,

1): plaukas vien, spaļi vien BW. 12240 var. cieti lini plaûkās ² vien iziet Seyershof;

"4) die Knospe
Plud. Rakstn. I, 59" nebst der dazu gehörigen etymologischen Bemerkung (ME. III, 324) ganz zu streichen;

5): "Gesicht, Gestalt, Ansehen"
Lng.: tādā plaukā es viņ[u] redzēj[u], in solcher Gestalt sah ich ihn; mēs abas ȩsuot vienu plauku Janš. Līgava I, 82; hinter "pavienādi Janš." ME. III, 324 zu ergänzen "Apsk. 1903, S. 14". abi divi izskatījās vienā plaukā Pas. VI, 336. "plaukas tik ātri nebrūkuot LA." ME. III, 324 zu ersetzen durch "plaukas (Farbstoffe) tik atri nebrukuot Janš. Paipala 11"; ‡

6) plaukas, Flockasche
Edwalen: plaukas apklāj uogles.

Avots: EH II, 284

‡ II plauka, das Spriessen: auzu plaûka C., Linden in Livl., (mit aû ² ) Erwalen, Schwitten. auzu plaukas laikā Jauns. Sliņķu virsnieks 121.

Avots: EH II, 285

‡ III plaûka ² Seyershof, eine leichtfertige weibliche Person; "nederīgs cilvȩ̄ks" Edwalen. Dürfte zu plaûka I gehören.

Avots: EH II, 285

plaûka Kr.,

1) gew. der Pl. plaũkas Bl., Flocken, Fasern, Abgang von Wolle, Flachs (beim Brechen
- plaukas Gr.-Essern,. Lennewarden, Kokn., plaûkas ² Ruj., Zögenhof): aizdrāzām pa krūmiem kâ plaukas, . . asa vēja ne̦stas Purap. slikti lini, - daudz plauku, kad tuos kulsta C: plaukas iet nuost, es fasert U. plē̦suma un ābuolāja liniem ir plaukas sakņu galuos Fest. linu jeb kaņepēju sliktākām šķiedrām ir vietām tādi šķiedras sacietējumi, kur škiedras turas sacietējumā kuopā, caur kuo ruvdas kaut kas linu jeb kaņepju kaulam līdzīgs, tikai tāds sīkstāks, stiprāks; tuo sauc par plauku Laud.;

2) plaukas, = ska-ras, die Hülsen Hug., Bergm. n. U.: auzu plaũkas Janš.;

3) plaûkas ² Sassm., der Schinn:
plaukas lzē̦d matus nuogalvas;

4) die Knospe
Plūd. Rakstn. I, 59;

5) die Farbe:
uolas dažādās plaukās. kumeļš tumši dze̦lte̦nā plaukā: pumpurīši... pieņē̦muši sārtaini - zaļganu plaûku ² Janš. Bārenīte 75. smaida jūŗa tumši zaļganā... plaukā Janš. mākuoņu strēmeles metās jau ze̦ltruozaini iesārtā plaukā Janš. Dzimtene V, 225. arī ģīmja plauku (Teint) abi bija pavienādi Janš. pirktās plaukas tik ātri nebrūkuot LA. plaũka Siuxt, die Farbe im Kartenspiel: spēlē jaunu plauku. - uz tādu plauku ir, er ist desselben Aussehens (wie ein andrer, für den man ihn hält) Ringen n. U. visi vienu plauku (gleich), tik tavs tē̦vs, tik tu! B. Vēstn. In der Bed. 4 dürfte es ein Neologismus zu plaûkt I sein. Die Bed. 5 beruht wohl auf der Bed. 1 (vgl. li. pláukas "ein Haar" und le. spal̃va "Feder, Haar, Farbe des Haares"; in den Bedd. 1--3 nebst plauki 1-4 (s. dies) und plukt wohl zu ahd. floccho "lanugo", fliogan "fliegen" n. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 95 und 97.

Avots: ME III, 324