Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'luncīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'luncīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)
izpluncīties
izpluñcîtiês, izplunčuôtiês, zur Genüge im Wasser plantschen, sich baden: reiz atgadījies kādam pie tilta krietni izpluncīties LP. VII, 943. kad perinatājas grib nuo ligzdas nuoiet, tad laidi, lai izplunčuojas LP. VI, 374.
Avots: ME I, 783, 784
Avots: ME I, 783, 784
kluncīt
klun̂cît, u, - ĩju, [kluñcît C., klùncît PS., Trik., prs. - ĩju], tr., etwas Flüssiges gierig essen, schlürfen: klunci nu putru! Druw.
Avots: ME II, 235
Avots: ME II, 235
kluncīt
kluncīt
luncīt
luncīt
luncīties
luncīties
luncîtiês, sich bewegen, sich biegen, sich breit machen: ne tā mana līgaviņa, kas priekšā luncījās BW. 11341. [māk kâ runcis luncīties Zaravič.]
Avots: ME II, 513
Avots: ME II, 513
noluncīt
[nùoluncît,
1) durchprügeln
(nuopērt) Wark., Jürg.;
2) eine Zeitlang wedelnd bewegen:
suns nuoluncīja asti un iegāja krūmuos Jürg.;
3) "nuomušīt" N. - Peb.;
4) "gierig auffressen"
Dreylingshof, Neu - Bilskenshof, Serben, Segew., Mitau, Peb.: kaķis nuoluncīja peli N. - Peb., Nötk. Refl. - tiês,
1) sich schlängelnd weggehen:
čūska nuoluncījās N. - Peb.;
2) "sich anstellen, als ob man viel arbeite, in Wirklicheit aber beinahe nichts zustande bringen":
visu dienu nuoluncījies, bet ne˙kā nepadarījis Naud., Grünwald; hier und in Kursiten werde ähnlich auch die aktive From (mit trans. Bed.) gebraucht: nuoluncījis visu dienu;
3) "sich einzuschmeicheln versuchen".]
Avots: ME II, 813
1) durchprügeln
(nuopērt) Wark., Jürg.;
2) eine Zeitlang wedelnd bewegen:
suns nuoluncīja asti un iegāja krūmuos Jürg.;
3) "nuomušīt" N. - Peb.;
4) "gierig auffressen"
Dreylingshof, Neu - Bilskenshof, Serben, Segew., Mitau, Peb.: kaķis nuoluncīja peli N. - Peb., Nötk. Refl. - tiês,
1) sich schlängelnd weggehen:
čūska nuoluncījās N. - Peb.;
2) "sich anstellen, als ob man viel arbeite, in Wirklicheit aber beinahe nichts zustande bringen":
visu dienu nuoluncījies, bet ne˙kā nepadarījis Naud., Grünwald; hier und in Kursiten werde ähnlich auch die aktive From (mit trans. Bed.) gebraucht: nuoluncījis visu dienu;
3) "sich einzuschmeicheln versuchen".]
Avots: ME II, 813
pluncīt
pluncît, -ĩju "waten, watend nass werden, lange mit einer unsaubem Arbeit beschäftigt sein": kuo nu plùncī 2 pa tuo mārku kâ pluncis? Gr.-Buschhof; spritzen Ermes: kaijas sudrabuotiem spārnu galiem pluncī uostas ūdeni Laiviņ. Refl. pluñcîtiês PS., plunčuoties.
Avots: ME III, 357
Avots: ME III, 357
Šķirkļa skaidrojumā (2)
luncīgs
[luncīgs, zu luncīties pflegend Zaravič; lun̂cîgs 2 Nigr., luñcîgs Salis, sich anzuschmeicheln pflegend.)
Avots: ME II, 513
Avots: ME II, 513