Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'luncīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'luncīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (11)

izpluncīt

izpluncît, verspritzen Ermes: i. ūdeni.

Avots: EH I, 473


izpluncīties

izpluñcîtiês, izplunčuôtiês, zur Genüge im Wasser plantschen, sich baden: reiz atgadījies kādam pie tilta krietni izpluncīties LP. VII, 943. kad perinatājas grib nuo ligzdas nuoiet, tad laidi, lai izplunčuojas LP. VI, 374.

Avots: ME I, 783, 784


kluncīt

klun̂cît, u, - ĩju, [kluñcît C., klùncît PS., Trik., prs. - ĩju], tr., etwas Flüssiges gierig essen, schlürfen: klunci nu putru! Druw.

Avots: ME II, 235


kluncīt

I klun̂cît: auch Smilt., (mit un̂ 2 ) Lemb.

Avots: EH I, 623


kluncīt

II kluncît apkārt Warkl. "umherlaufen".

Avots: EH I, 623


luncīt

luncît: zur Bed. vgl. auch nùoluncît.

Avots: EH I, 762


luncīt

[luncît "prügeln" Warkl.]

Avots: ME II, 513


luncīties

luncîtîês: auch (mit ) Ermes, (mit ùn 2 ) Lubn., Prl., Schwanb., SessW., (mit un 2 ) AP., Jürg., Salg.; scheinbar energisch arbeiten, aber tatsächlich beinahe nichts ausrichten Grünwald; suns lùncās (= luncinās) ap mani C.; "= lancīties" (prs. lun̂kuôs 2 ) NB.

Avots: EH I, 762


luncīties

luncîtiês, sich bewegen, sich biegen, sich breit machen: ne tā mana līgaviņa, kas priekšā luncījās BW. 11341. [māk kâ runcis luncīties Zaravič.]

Avots: ME II, 513


noluncīt

[nùoluncît,

1) durchprügeln
(nuopērt) Wark., Jürg.;

2) eine Zeitlang wedelnd bewegen:
suns nuoluncīja asti un iegāja krūmuos Jürg.;

3) "nuomušīt" N. - Peb.;

4) "gierig auffressen"
Dreylingshof, Neu - Bilskenshof, Serben, Segew., Mitau, Peb.: kaķis nuoluncīja peli N. - Peb., Nötk. Refl. - tiês,

1) sich schlängelnd weggehen:
čūska nuoluncījās N. - Peb.;

2) "sich anstellen, als ob man viel arbeite, in Wirklicheit aber beinahe nichts zustande bringen":
visu dienu nuoluncījies, bet ne˙kā nepadarījis Naud., Grünwald; hier und in Kursiten werde ähnlich auch die aktive From (mit trans. Bed.) gebraucht: nuoluncījis visu dienu;

3) "sich einzuschmeicheln versuchen".]

Avots: ME II, 813


pluncīt

pluncît, -ĩju "waten, watend nass werden, lange mit einer unsaubem Arbeit beschäftigt sein": kuo nu plùncī 2 pa tuo mārku kâ pluncis? Gr.-Buschhof; spritzen Ermes: kaijas sudrabuotiem spārnu galiem pluncī uostas ūdeni Laiviņ. Refl. pluñcîtiês PS., plunčuoties.

Avots: ME III, 357

Šķirkļa skaidrojumā (2)

luncīgs

[luncīgs, zu luncīties pflegend Zaravič; lun̂cîgs 2 Nigr., luñcîgs Salis, sich anzuschmeicheln pflegend.)

Avots: ME II, 513