izblancīties
‡ izblancîtiês, sich (aus einem Gefäss) hinausschütteln (von einer Flüssigkeit gesagt) Orellen: nebrauc tik ātri, ka putra neizblancās ārā!
Avots: EH I, 434
Avots: EH I, 434
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'lancīties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'lancīties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļa skaidrojumā (3)
lancka
lañcka,
1) der Lappen, Fetzen, das Stück
[Fest.]: ce̦pure sapluosīta smalkās lanckiņās. viņš bij viss vienās lanckās Ronneb. viņš iet lancku lanckām Smilt.;
2) die Verleumderin, Tadlerin, Klatschbase
Etn. IV, 129;
3) der Herumtreiber, Faulenzer
C., Smilt.;
4) ein zerumpter Mensch.
[Vgl. lanska; in den Bed. 1 u. 4 zu la. lancināre "zerreissen"? in der Bed. 3 nebst lañckât I wohl zu lancīties.]
Avots: ME II, 419, 420
1) der Lappen, Fetzen, das Stück
[Fest.]: ce̦pure sapluosīta smalkās lanckiņās. viņš bij viss vienās lanckās Ronneb. viņš iet lancku lanckām Smilt.;
2) die Verleumderin, Tadlerin, Klatschbase
Etn. IV, 129;
3) der Herumtreiber, Faulenzer
C., Smilt.;
4) ein zerumpter Mensch.
[Vgl. lanska; in den Bed. 1 u. 4 zu la. lancināre "zerreissen"? in der Bed. 3 nebst lañckât I wohl zu lancīties.]
Avots: ME II, 419, 420
lidot
liduôt: skats ... liduo ... pa zāli Janš. Dzimtene V, 111: labu brīdi nācās ... airiniekam l. ("?") un lancīties un gaidīt izdevīgu mirkli Janš. Tie, kas uz ūdens 15.
Avots: EH I, 740
Avots: EH I, 740