Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'māz' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'māz' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (5)

bāmāzis

bāmāzis, ein dummer Mensch Bartau.

Avots: EH I, 208


māz

mâz 2 (Komparativ mâzāk 2 ) Salis n. FBR. XV, 56, = maz, wenig.

Avots: EH I, 794


nemāz

ne˙mãz Blieden n. FBR. XVI, 97, = ne˙maz.

Avots: EH II, 16


šmāznīce

šmàznīce 2 Ekengraf, šmàžnìca 2 Nerft, šmàželnīca 2 od. šmàželnieks 2 Sussei, ein kleines Gefäss, worin man Wagenschmiere aufbewahrt. Beruht wohl auf einem r. смазница.

Avots: ME IV, 83


šmāznieks

šmàznieks 2 Oknist, ein Gefäss für od. mit Birkenteer.

Avots: EH II, 648

Šķirkļa skaidrojumā (7)

labība

labĩba, eig. das Gute, die Güte, in welcher Bedeutung es von Manz. Luk. 3, 1 gebraucht ist (izsalkušus piepilda ar labību = ar labumiem); aber schon bei Manz. labība, das Getreide, Korn, māza labība, Afterkorn.

Avots: ME II, 396


Māra

Mãŗa, Mãre, ein Demin. Mārinĩte BW. 32449, 4,

1) die Jungfrau Maria
im VL.: Māres nē̦sātāji, die mit dem Marienbilde umhergehen und betteln U. Māriņa, svē̦tā sieviņa Br. 7. mīļā Māŗa, ze̦lta jumprava Br. 46;

2) = Māršava, Schutzpatronin der Kühe: man Mārīte guovi deva BW. 29175. mīļa Māre guovis slauca 29163, 1. šķir, Māriņa, manu guotiņu! 29187;

3) zur Bezeichnung christlicher Feiertage:
gavēņu Māŗa, pavasaŗa M. Ahs. n. RKr. XVII, 39, kāpuostu Māre od. Māra Upīte Medn. laiki 29 od. Māŗi L. od. kāpuostu Māres diena U., Mariä Verkündigung, 25. März; lielie Māŗi L., U., lielā Mãra Ronneb. n. RKr. XVI, 52, Mariä Himmelfahrt; mazie Māŗi L., U., māzā Māra Ronneb. n. RKr. XVI, 52, Mariä Geburt; rudens Mãŗa, Mariä Himmelfahrt, 15. August Ahs. n. RKr. XVII, 39; nach BW. III, 1, S. 319 rudens Māŗa, der 1. Oktober;

4) in genitivischen Verbindungen: Māŗas zeme, Livland
im Vl.; Māŗu pīnas, Weichselzopf U.; Māres plekste, die Scholle, platessa vulgaris U.

Avots: ME II, 585, 586


nesapratne

nesapratne,

1) der Unverstand, die Verständnislosigkeit, Verlegenheit:
savā nesapratnē viņš bē̦rniem māza graudus mutē Poruk. Gunde̦ga stāv kâ nesapratnē Druva I, 164. sieva visās dzīves nesapratnēs gan ar vārdiem, gan ar darbiem mācēja palīdzēt Blaum.;

2) die Unverständige, Unvernünftige:
bet tu, kā jau tāda nesapratne ne˙kā uz priekšu negādā un tikai jaucies pa pulku LP. VI, 131.

Avots: ME II, 731


pamazām

pamazãm, Instr. Plur.,

1) in geringem Masse, wenig:
tev maizītes pamazām... man maizītes diesingan BW. 21508. man putniņu pāmazām BW. V, S. 201;

2) langsam, sachte:
brāuc pamazām l pamāzām, pamazām! ir pie zivs ar ļaunu nevar pietikt.;

3) allmählich, nach und nach:
pamazām viņš nāca pie samaņas.

Avots: ME III, 67


stumbrs

I stum̃brs Līn., iw., stùmbrs Schujen, Smilten, Wenden, der Baumstamm Lennew., Dr., (von unten bis zu den Ästen) Grünwald (mit um̃ ), Sessw. (mit ùm 2 ), Baldohn, Turlau, Hasenpot; der Baumstumpf (mit -um̃- ) gr.-Buschh.: stumbrs sadalās zaruos Konv. 2 513. priedīte... māzzarainu stum̃bru Janš. Vgl. stumbe̦ns.

Avots: ME III, 1105


tudraugs

tudràugs* der Duzfreund: Rungulis jau sauca Māzeri par tudraugu MWM. VII, 882.

Avots: ME IV, 254


uzmurīt

uzmurît,

1) = uzmuocît Arrasch, Drosth.: uz statiņas viņa uzmurīja ratu un tad uzņēmās tuo kukurus nest tāļāk Seibolt;

2) aufwecken
Bers., Drosth.: Māzeris... uzmurīja viņu nuo miega MWM. VII, 883.

Avots: ME IV, 361