Paplašinātā meklēšana

‡ àizmĩņât, = ‡ àizmĩdît. Refl. -tiês, mühsam oder langsam hin- und hertretend hin-, weggelangen Dunika: vecītis ilgi miņājās, kamē̦r aizmīņājās līdz kaimiņiem.

Avots: EH I, 40

apmĩņât, freqn. von apmĩt, fortgesetzt ringsumher abtreten, abtrampeln: zāli.

Avots: ME I, 108

ìemĩņât, tr., freqn., eintreten, eintrampeln: sìenu dubļuos.

Avots: ME II, 46

izmĩņât ‡ Refl. -tiês, eine Zeitlang hin und her treten: izstāvējās, izmīņājās un aizgāja Jürg. u. a.

Avots: EH I, 467

izmĩņât (li. is(mýnioti), tr., austrampeln, austreten: izmīņāts ceļš Etn. IV, 33. kur izmīņāju, tur vēl labāk aug LP. VI, 594.

Avots: ME I, 773

mĩņât: mit î ² Frauenb.

Avots: EH I, 822

mĩņât [li. mýnioti]. - ãju, freqn. zu mĩt, treten, stampfen: nu ar dievu, zaļa zâle... vairs es tevi nemiņāšu BW. 32130. mīņāt metienu LP. I, 60. es pūriņu pieluocīšu, kājiņām mīņādama BW. 7655, 1. Refl. - tiês, auf einer Stelle hin - und hertreten, - trampeln: zirgs, saimnieka gaidīdams, pie kruoga lendeŗa mīņājās Plm. n. RKr. XVII, 68. viņa mīņājas un sarkst MWM. VXIII, 333. tas palika uz vietas mīņājuoties A. XXI, 260. dzirnavnieks... sāka mīņāties nuo vienas kājas uz uotru A. v. J. 1899, S. 279.

Avots: ME II, 647

nùomĩņât: bē̦rni nuomīņājuši zirņu lauku RKr. XVII, 68.

Avots: EH II, 69

nùomĩņât, tr., niederstampfen, abtrampeln: zâli.

Avots: ME II, 821

‡ pamĩņât, ein wenig (eine Zeitlang) treten, trampeln: p. šķūnī sìenu Zögenhof.

Avots: EH II, 157

pamĩņâtiâs, eine Zeitlang trampeln: vārna pamīņājās un pašvirkstināja ar spārniem Saul. III, 201.

Avots: ME III, 72

[pãrmĩņât,

1) oberflächlich od. nur stellenweise durchtreten:
viņš mālus tikai tâ pārmīņāja;

2) zum zweiten Mal (nachträglich) durchtreten:
māli vēl jāpārmīņā]. Refl. -tiês, abwechselnd bald auf den einen, bald auf den anderen Fuss treten: vīrietis pārmīņājās nuo vienas kājas uz uotras Latv.

Avots: ME III, 167

pìemĩņât, (mehrfach) antrampeln, volltrampeln.

Avots: ME III, 274

samĩņât, ‡ Refl. -tiês, eine Weile hin und her treten (?): bars pie vārtiem apstājās, samīņājās un ... laida vaļā... dziesmu Jaun. Ziņas 1938, № 202.

Avots: EH XVI, 431

samĩņât, tr., freqn., zertreten, zertrampeln: kas nav kritis, tuo ķēve atkal samīņājuse LP. IV, 67.

Avots: ME II, 688

uzmĩņât, = uzmidît: dubļus, slapjumu.

Avots: ME IV, 360

[dūcîtiês,

1) "?": trīs nuokāpa, trīs uzkāpa, trīs virsū dūcījās BW. 34778, 1 var.;

2) "mīcīties, mīņāties, tūļāties" Schujen; dûcîtiês"kratīties" Bers.; "spaidīties, grūstīties" Meiran; "mīņāties pa dubļiem vai māliem, kur grūti kājas ārā dabūt; arī maizi mīcuot vai caur ļaužu pūli spiežuoties jādûcās" Schujen, Daiben; viens pa purvu iet dūcīdamies, dūkās Mar., Oppek.; nuo prieka dūkās, hüpft
Odsen.]

Avots: ME I, 523

‡ ìņâtiês ² (?) Warkl., -ãjuos "nepaklausīt, pīkstēt, mīņāties uz vietas" (meist von Pferden und kleinen Kindern, seltener von Erwachsenen gesagt): zirgi īņājas.

Avots: EH I, 501

[kūžņâtiês, -ājuôs Fockenhof "ungeschickt hantieren; uz vietas mīņāties"; vgl. kužņuoties.]

Avots: ME II, 339

mīnât [slav. minati], - ãju U., = mīņāt stark, viel treten; [in Mar. (mit i ²⁾ = bliẽķêt II].

Avots: ME II, 646

miņģêt, = mīņāt, treten: es pūriņu pieluocītu ar kājām miņģē̦dama (Var.: piemīdama, mīdīdama, mīņādama) BW. 7655 var. In derselben Bed. auch das Refl. -tiês: Sprw. miņģējas kâ putains kuilis Alksn. - Zund.

Avots: ME II, 631

‡ nuočal˜bât Orellen "nuomīņāt": tikmē̦r te čalbās, kamē̦r nuočalbās tuos cālē̦nus.

Avots: EH II, 37

nùopê̦dât, nùopê̦duôt, tr., nieder-, betreten, abtrampeln: suņi nuopē̦duojuši puķu duobes, zaķi sējas lauku Ahs. n. RKr. XVII, 42. smilšu kuls bij nuopē̦duots un nuomīņāts Latv. es vis˙vairāk te e̦smu nuopē̦dājis šuo taku Kārst. nuomīta un nuopē̦duota vieta LP. VII, 931.

Avots: ME II, 828

[II nūņât(ies) "mīņāt(ies)" (?) Bers.]

Avots: ME II, 754

[II nūņât(ies) "mīņāt(ies)" (?) Bers.]

Avots: ME II, 754

‡ II stakât(iês) "uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšü Frauenb.

Avots: EH II, 569

‡ II stakât(iês) "uz vienas vietas mīņāties un netikt uz priekšü Frauenb.

Avots: EH II, 569

tuôkstîtiês,

1): auch (mit uo) Bērzgale; "mīņāties uz vienas vietas, kuo neveikli daruot" Warkl.; (macītājs) tik grābstās un tuokstās kâ valuodas raustītājs tiesas priekšā Austriņš Raksti VII, 369;

2): auch Līvāni.

Avots: EH II, 709

uznãkt,

1) kommend auf etw. gelangen, herauf-, hinaufkommen:
apmaldījās kēniņš un uznāca uz tuo vietu, kur.., Pas, IV, 488. uznāc augšā!

2) aufkommen (von Saaten)
U.: sējumi bij... labi uznākuši A. XI, 37. dārzi nuopuostīti,... viss, kas uznācis, nuomīņāts LP. IV, 75;

3) aufkommen, aufziehen (von Wolken, Regen, Gewitter)
U.: lietus bij jau uznācis LP. VII, 474. uznāca vakars Dīcm. pas, v. I, 72;

4) aufkommen, über einen kommen:
ļaudīm... uznācis ciets miegs LP. IV, 105. Sprw.: uznāk kâ miegs Birk. Sakāmv. 115. zē̦nam uznāca garš laiks LP, III, 95. vecenei uznākušas šķāvas IV, 37. man uznāk skaists duomu sapnis Vēr. II, 136;

5) sich einstellen:
tad uznāca cīkstē̦tājies I Sam. 17, 23. ķēvei uznācis kumeļš Poruk V, 301;

6) zu Leibe gehen
U.;

7) in den Sinn kommen.
Refl. -tiês, = uznãkt 4: tirpuoņi viņam uznācās MWM. VII, 900.

Avots: ME IV, 362