uznãkt,

1) kommend auf etw. gelangen, herauf-, hinaufkommen:
apmaldījās kēniņš un uznāca uz tuo vietu, kur.., Pas, IV, 488. uznāc augšā!

2) aufkommen (von Saaten)
U.: sējumi bij... labi uznākuši A. XI, 37. dārzi nuopuostīti,... viss, kas uznācis, nuomīņāts LP. IV, 75;

3) aufkommen, aufziehen (von Wolken, Regen, Gewitter)
U.: lietus bij jau uznācis LP. VII, 474. uznāca vakars Dīcm. pas, v. I, 72;

4) aufkommen, über einen kommen:
ļaudīm... uznācis ciets miegs LP. IV, 105. Sprw.: uznāk kâ miegs Birk. Sakāmv. 115. zē̦nam uznāca garš laiks LP, III, 95. vecenei uznākušas šķāvas IV, 37. man uznāk skaists duomu sapnis Vēr. II, 136;

5) sich einstellen:
tad uznāca cīkstē̦tājies I Sam. 17, 23. ķēvei uznācis kumeļš Poruk V, 301;

6) zu Leibe gehen
U.;

7) in den Sinn kommen.
Refl. -tiês, = uznãkt 4: tirpuoņi viņam uznācās MWM. VII, 900.

Avots: ME IV, 362

uznãkt,

4): lielskungs uznāks ("pienāks, atradīs") un nuoķīlās mūs Linden in Kurl.;

5): dažreiz be̦rnam uznāk kādi zuobiņi priekš gada Orellen. ciemiņš uznāca uz pašas pusdienas Ramkau.

Avots: EH II, 729