mīņa
mīņa,
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822