mīņa
‡ II mīņa "?": tādas alu mīņas un ve̦ci mājuokļi vē̦l gar Vīdala un Slīteru kalnu re̦dzami Pēt. Av. I, 232.
Avots: EH I, 822
Avots: EH I, 822
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'mīņa' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'mīņa' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (6)
mīņa
mīņa,
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822
2): tâ kâ mîņas 2 (Abfälle)
guļ gar zemi skaidas Frauenb.;
5): žagaru, salmu, gružu mîņa 2 Frauenb. (identisch mit m. 2);
9): "Tretstelle"
Oberl. n. BielU.;
10): auch (mit î 2 ) Frauenb.; ‡
12) = mīne III 1 (mit ì 2 ) Gr.-Buschh.: atkan viena m. izcirsta; ‡
13) "kārta, reize, maiņa" Oknist: iznāce trīs mìņas 2 sviesta, kuo taisīt; trešlī m. sagāja lielajā; der instr. pl. davon als Adv. FBR. XV; 183; ‡
14) "bedre kaļku plaucēšanai" (mit ì 2 ) Saikava.
Avots: EH I, 822
mīņa
mīņa [li. mynia "Gedränge; Haufe"],
1) [mìņa 2 Kl., mîņa 2 Wandsen], eine Stelle, wo das aufgefressen ist
Stockm. n. Etn. I, 153;
2) mîņa 2, Späne und Reisig an einer ausgehauenen Stelle im Walde:
kur malku un slīpeŗus cē̦rt, tur paliek liela mīna Sassm.;
3) (kāju) mīņa, wer od. was (auch übertragen) mit Füssen getreten wird:
vai es kāda kāju mīņa? Alksnis - Zund. ir gan tā mīņa! ļaujas katram uz de̦guna dirst! Alksnis - Zund.;
4) mīņas, an der Schwelle von Füssen nachgebliebene Erde (die man erhitzt gegen Seitenstiche anwendet)
Alksnis - Zund.;
[5) "daudzums" Wessen;
6) mìņa 2 "staigna vieta" Sinolen, Stomersee;
7) mĩņa, ein Pferd, das nur langsam vorwärts kommt
Ober-Bartau;
8) ein Lebewesen, das nicht lange auf einer Stelle stehen bleibt
Sessw.;
9) mìņa 2 Lis., = mīna 1;
10) mîņa 2 Nigr., = labības metiens rijā;
11) mĩņa, jem., der mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bauske; eine die mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt Ruj.].
Avots: ME II, 646, 647
1) [mìņa 2 Kl., mîņa 2 Wandsen], eine Stelle, wo das aufgefressen ist
Stockm. n. Etn. I, 153;
2) mîņa 2, Späne und Reisig an einer ausgehauenen Stelle im Walde:
kur malku un slīpeŗus cē̦rt, tur paliek liela mīna Sassm.;
3) (kāju) mīņa, wer od. was (auch übertragen) mit Füssen getreten wird:
vai es kāda kāju mīņa? Alksnis - Zund. ir gan tā mīņa! ļaujas katram uz de̦guna dirst! Alksnis - Zund.;
4) mīņas, an der Schwelle von Füssen nachgebliebene Erde (die man erhitzt gegen Seitenstiche anwendet)
Alksnis - Zund.;
[5) "daudzums" Wessen;
6) mìņa 2 "staigna vieta" Sinolen, Stomersee;
7) mĩņa, ein Pferd, das nur langsam vorwärts kommt
Ober-Bartau;
8) ein Lebewesen, das nicht lange auf einer Stelle stehen bleibt
Sessw.;
9) mìņa 2 Lis., = mīna 1;
10) mîņa 2 Nigr., = labības metiens rijā;
11) mĩņa, jem., der mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt
Bauske; eine die mit der Arbeit nicht gut vorwärts kommt Ruj.].
Avots: ME II, 646, 647
pamīņa
pamîņa, abwechselnd geschichteter Flachs: viņam vēl visas linu pamīņas uz tīruma Mar. Zu mît.
Avots: ME III, 72
Avots: ME III, 72
smīņas
smīņas: "smīņas suoģa sejā manāmas" (ME. III, 967) zu verbessern in "suoģa sejā manāmas ir smīņas Pērsietis".
Avots: EH II, 539
Avots: EH II, 539
smīņas
Šķirkļa skaidrojumā (3)
mīne
I mīne U., mìne [li. mỹnė "mynimas" KSn. I, 111] AP., C., mīnis U., [mînis 2 Līn.], mĩnis Trik., mìnis Smilt., mìnis 2 Laud., Mar.,
1) eine Stelle, wo Lehm getreten wird:
mīksts kâ mālu mīnis Trik. zaļumu vietā tur īsts mālu mīnis MWM. VIII, 28, [mĩnis Ruj., Nigr., Bauske, mìnis Drosth., mìne N. - Peb.]. cilvē̦ks bez mērķa man liekas kâ zirgs mālu mīnē MWM. v. J. 1896, S. 640;
2) mīnis, das Getrampel:
zeme trīc... nuo zirgu mīņa Valdis. Zu mĩt.
Avots: ME II, 646
1) eine Stelle, wo Lehm getreten wird:
mīksts kâ mālu mīnis Trik. zaļumu vietā tur īsts mālu mīnis MWM. VIII, 28, [mĩnis Ruj., Nigr., Bauske, mìnis Drosth., mìne N. - Peb.]. cilvē̦ks bez mērķa man liekas kâ zirgs mālu mīnē MWM. v. J. 1896, S. 640;
2) mīnis, das Getrampel:
zeme trīc... nuo zirgu mīņa Valdis. Zu mĩt.
Avots: ME II, 646
nolauzīt
nùolaûzît (freqn.) [li. nuláužyti], nùolaûzt [li. nuláužti], tr., abbrechen: kumeliņš... nuolauzīja ruožu zarus BW. 6445. ja, māmīņa nemieluosi, nuolauzīšu kāpostiņus 32758, 1. kad tu kaklu (sprandu) nuolauztu! Refl. - tiês, sich abbrechen, sich abquälen: bet ar šituo - nuolauzies, kâ pie leišu linu ve̦zuma piesējies JR. IV, 82.
Avots: ME II, 808
Avots: ME II, 808
raize
raîze: auch Heidenfeld, Saikava, S2ssw.; unbek. in Kortenhof, Linden in Kurl., N.-Laitzen; in Ermes, Schwitten u. a. plur. raîzes "Gram, Kummer" neben sg. raîze in Redensarten wie viņam par tuo maza r., er kümmert sich wenig darum; bē̦da, r. māmīņai BW. 3351 2 var. par akmiņiem nav ni˙kāda r. (braucht er sich nicht zu sorgen) Kaltenbr. kad vēl te saimniekuoja un kāvās ar raizi ... tē̦vs Anna Dzilna 55. lai mūžs būtu jāaizvada vienā raizē Vanagu ligzda 64. pārcietīsit raizi 26.
Avots: EH II, 351
Avots: EH II, 351