Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'mūdīt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'mūdīt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)

aizmūdīties

àizmūdîtiês, sich langsam hin- oder wegbegeben: viņš aizmūdījās valsts mājai gaŗām Zalkt. bijām jau aizmūdījušies līdz muižai Vīt. 45.

Avots: ME I, 42

izmūdīt

izmūdît, Refl. -tiês: ar ... gaŗu baļķi pa meža ceļu i. (grūti cauri tikt) Plm. n. RKr. XVII, 69.

Avots: EH I, 468

izmūdīt

izmūdît, herausziehen: izmūdījuši gan laukā (iestigušuo) Austiņš M. Z. 119. Refl. - tiês, sich mühsam heraushelfen: beidzuot izmūdījāmies atkal uz ceļa Mar., Sessw.

Avots: ME I, 774

mūdīt

I mûdît, ‡

3) "muocīt, stīvôt" Saikava: kur nu mûdīsi zirgu pa duknējumu? Refl. -tiês: pamazām uz priekšu mūduoties P. W. Šis ar mani tiesāties? 1. kas nu pa tik traku ceļu mûdīsies tādu gaisa gabalu? AP. caurām naktīm m. ar darbiem ebenda. iestidzis, viņš mûdījās (muocījās) laukā Heidenfeld.

Avots: EH I, 838

mūdīt

I mûdît, -u, -ĩju, tr.,

[1) "skubinât" Jürg.];

2) stecken, werfen:
mūdi malku krāsnī! Mar. n. RKr. XV, 127. Refl. -tiês [Jürg.], sich strecken, sich ziehen, sich schleppen, sich mit Mühe begeben, sich quälen Etn. III, 167; IV, 147; [RKr. XVII, 69]: guovis mūdās uz mājām Bers. rīt agri nuo rīta mūdīsimies atkal uz kapsē̦tas silu uogās Tirsm. viņš mūdījās atkal uz priekšu Saul. [dubļuos kājām mūdīties Austiņš Naidnieki 30.] šuo smaguo dzīves krustu nuolieku, lai viņu ne̦s, kam tīk, lai mūdās, möge er sich quäln Austr. Zu mūtiês.

Avots: ME II, 677

mūdīt

II mūdît,

1): auch (mit û ) Oknist; ‡

2) "palaist vaļā uz leju" (hierher?) Alswig (vgl, auch pamūdît); ‡

3) ertränken
(mit û ) Lubn., Warkl. ‡ Refl. -tiês,

1) baden
(mit û ) Oknist, Sussei;

2) untertauchen,
(mit û ) Warkl.

Avots: EH I, 838

mūdīt

II mūdît, -u, -ĩju, =,ūdina6t, schwemmen: puisis, liels pe̦ldē̦tājs, mūdījis zirgus un pats arī peldējies līdz LP. VII, 522.

Avots: ME II, 677

nomūdīt

nùomùdît,

1): auch (mit û ) Saikava; übermässig anspornend abquälen
Vank. Refl. - tiês: viņa nuomûdās ar saimniecību AP.

Avots: EH II, 71

nomūdīt

[nùomūdît,

1) abquälen":
n. zirgu Bers.;

2) "mühsam herunterziehen (von oben)";

3) nùomūdît pluostu Lubn. "ein Floss sehr belasten";
nùomūdît "nuogremdēt" Warkl., Alswig: akmens nuomūdīts bedrē. Refl. - tiês "sich sehr abmühen" Sessw.]

Avots: ME II, 823

pamūdīt

[pamûdît Golg. "ptötzlich loslassen (etwas Aufgehaltenes), pasprūdīt".]

Avots: ME III, 74

pamūdīt

‡ II pamûdît Warkl., tr., baden, schwemmen: p. zirgu upē. p. kuokus ze̦m ūdins.

Avots: EH II, 159

pusmūdīts

pusmūdîts, im halben Lebensalter stehend: gadīties gadījās pusmūdīta līgaviņa; pušu rītu maltu cēlu, lai pietika mūdiņam BW. 22064.

Avots: ME III, 430

samūdīt

samûdît, ‡

3) mühsam zusammenschaffen
(sagādāt): kad nu beidzuot viss samūdīts Austriņš Raksti VII, 18.

Avots: EH XVI, 432

samūdīt

samûdît,

1) betörend aufwiegeln:
s. citus, lai nestrādā Lis., Golg., Adleenen;

2) trüben:
s. ūdeni Saikava.

Avots: ME II, 691

šmūdīt

šmûdît Mar., -u, -ĩju, loslassen: šmūdi duris! Mar. n. RKr. XV, 140.

Avots: ME IV, 87

uzmūdīt

uzmûdît Bers., Golg., Sessw., = uzmuocît: tās... uzmūduot uz... ratiem A. v. J. 1896, S. 804. Refl. -tiês, mühsam hinauf gelangen: u. ar muokām atkal uz ceļa Bers.

Avots: ME IV, 361

Šķirkļa skaidrojumā (1)

izmādīties

[izmādîtiês,

1) = izmūdīties N. - Peb.: viņa izkāpa nuo ratiem, saņēma dūkanuo pie galvas un grozīja starp kuokiem, kamē̦r beidzuot izmādījāmies atkal uz ceļa A. Austriņ;

2) "izākstīties" Manzenhof u. a.]

Avots: ME I, 769