Paplašinātā meklēšana

àizmũrêt, vermauern: sieva aizmūrēja krāsns muti pavisam cieti LP. V, 280; acis it kā aizmūŗētas Etn. II, 192. Refl. -tiês, sich vermauern Spr. àizmũrê̦tãjs, der welcher vermauert: tevi sauks plaisumu aizmūrē̦tāju Jes. 58, 12.

Avots: ME I, 42

apmũrêt, bemauern.

Avots: ME I, 109

‡ atmùrêt, an der entgegengesetzten (und zwar der innern) Seite einer Mauer das Mauern vollziehen (ausführen) Lemsal: kas man (nuo iekšpuses) siẽnu atmūrēs pretī?

Avots: EH I, 157

ìemũrêt, tr., einmauern: dusmās liek dē̦lu iemūrēt mūrī LP. IV, 126. istabai krāsnī iemūrējām.

Avots: ME II, 47

izmũrêt, tr., ausmauern: tulīt izmūrējuši alu LP. VII, 372.

Avots: ME I, 774

mũrêt, ‡

2) sehr langsarn etwas tun
(mit ù ² ) Warkl. Refl. -tiês, ‡

2) sich bewölken
Heidenfeld: nu mùrējas ² kâ uz liêtu. ‡ Subst. mũrējums,

1) Gemauertes;

2) das von Schwalben zum Nestbau gesammelte Material
Seyershof: čurkši ne̦s mūrējumus un. mūrē zvirbuļiem pērkli cieti.

Avots: EH I, 838

mũrêt, -ẽju, tr., mauern: krāsni, sienas. Refl. -tiês, sich mit dem Maurerhandwerk beschäftigen, sich wie ein Maurer beschmutzen, so namentl. in der Zstz. mit nùo-.

Avots: ME II, 678

nùomũrêt, Refl. -tiês,

1): nuomūrējies ar kreimu Pas. XI, 398; ‡

2) unversehens gemauert werden
(perfektiv) Saikava: tâ jau nuomūrējas šķībs mūrs, kad mūrē bez luodējamā.

Avots: EH II, 71

nùomũrêt, tr.,

1) festmauern:
ieskati tik˙pat kâ cementu nuomūrē̦ti MWM. VIII, 462;

[2) n. grāmatas U., Bücher schlimm zurichten.]
Refl. - tiês, sich besudeln, sich beschmutzen: bē̦rns nuomūrējies kâ mūrnieks Kand., Ahs., [Bauske].

Avots: ME II, 823

pamũrêt: mauern (perfektiv): vārtu vidū pamūrē̦ts mazs ... paaugstinājums Jauns. Raksti VIII, 36. ē̦ka ... bij pamūrē̦ta jau līdz luogiem, bet tad apstājusies J. un v. 449.

Avots: EH II, 159

(pamũrêt, mauern unter (etwas): p, ē̦kai pamatus.]

Avots: ME III, 74

pãrmũrêt: "1)" ME. III, 168 zu streichen. - jāpārmūrē pamati augstāki Janš. Dzimtene III, 155.

Avots: EH XIII, 207

pãrmũrêt, tr.,

1) eine Mauer ausbessem:
pirts krāsni; rijas krāsnij spraišļus Kaudz.

Avots: ME III, 168

pìemũrêt,

1) hinzumauern;

2) mauernd verschliessen:
p. paveļas Wolm.

Avots: ME III, 275

samũrêt, ‡

2) eine gewisse Zeit hindurch mauern:
trīs nedēļas samūrēja Frauenb.

Avots: EH XVI, 432

samũrêt, tr., zusammen-, zumauern: ķieģeļi jāsamūrē ļuoti uzmanīgi Gr. Būvm. 19. samūrēt plaisu sienā.

Avots: ME II, 691

uzmũrêt, aufmauern, mauernd errichten LKVv.: uzmūrēt pagrabu. uzmūrē... plīti Janš. Bandavā I, 8.

Avots: ME IV, 361

ìesâkt, tr., anfangen, beginnen: darbu, ceļuojumu. reiz iesāktais jābeidz. kuo es ar tevi iesākšu? kuo nu iesākt, kuo neiesākt? LP. II, 44. baznīcu iesāka mūrēt LP. VII, 371. nuo iesākta gala, von Anbeginn. Refl. - tiês, anfangen, beginnen (intr.): baznīca, skuola iesākas, der Gottesdienst, der Unterricht beginnt. drīz iesākās atkal apdziedāšanās BW. III, 1, 56.

Avots: ME II, 62

peķêt,

1): "pavirši sasviest" Peb.; schlecht mauern
PV.: viņš jau nepruot mūrēt, - peķē, kâ iegadās: ‡

2) in grossen Flocken schneien (?):
sniegs peķējis zemē, un bijis auksts vējš Pas. X, 334 (aus Serbig.). Refl. -tiês: = peķuôtiês 2 PV; "knakstīties, pa juokam mēļuot, pārgriezt vārdus un duomas" PV. - Zur Bed. vgl. auch sapeķêt.

Avots: EH XIII, 219

spraislis U.,

1) spraîslis Saikava, Selsau, spraîsl(i)s Warkl., spraislis Memelshof, ein Keil
U.; eine Stütze U.; ein längliches Holzstück, welches quer in die Mitte eines geschlachteten Tieres gelegt wird, damit die beiden Seiten nicht zusammenfallen Stelp.; spraišļi, Holzstäbe, vermöge welcher etwas auseinandergespannt wird Celm.; Teile des Pfluges: spraišļi, pa˙visam divi, ar ruobu uzbāzti lemesnīcai, viens zem balksta, kuo apsejas aizmest, uotrs priekš poņķām A. XI, 170;

2) ein Splitter, Span, kleines Stück:
avīzes uzklīste̦rē̦tas dažādiem skalu spraišļiem Valdis Stabur. b. 187. dzintara krelles, starp kuŗu . . . bumbiņām atradās . . . piekarināts kristala spraislītis Ezeriņš Leijerk. I, 50; spraisli U., = žagari;

3) spraisls V., das Gewölbe,
spraislis Dr., die Wölbung; Plur. spraišļi Golg., C., Jürg., Arrasch, Kl., spraišļi Peb. n. U., N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, spraîsli Mar., Wolmarshof, das Ofengewölbe; spraîšļi Saussen, die Öffnung im Riegenofen, wo die Flamme durchzieht: pārmūrēt rijas krāsnei spraišļus Kaudz. M. 50. krāsnij izjaukti spraisli Mar. griesti ir salaisti velvē (spraislī) A. XX, 227. baznīca, kuŗai griestu vietā bij spraislis jeb velve Kaudz. Ve̦cpiebalga 25. vārtu spraišļi Kaudz. augšup saslejas kâ straume pret tilta spraisli Asp. debess spraislis B. Vēstn. n. U., Kundz. Kronw. 104, das Himmelsgewölbe. nuozuda nuo de̦be̦su spraisla MWM. VI, 236. par jumtu bija zilā debess velve jeb spraisla K. Müller R. Kr. 142;

4) spraisli Mar. "Hölzer, die etwas zusammenzwangen, -pressenn":
viņš bij kâ spraîsluos (auch in Wolmarshof) ielikts: ne ārā, ne iekšā tikt;

5) auch spraisls, das Hindernis
U.: kuo stāvi kâ spraîsls ceļā? Warkl.;

6) spraĩslis Wandsen, ein junger Baum mit bekappten Ästen als Leiter zum Aufstieg;

7) spraisl(i)s, eine Holzgabel zum Festklemmen
Gr.-Jungfernhof, (spraîslis) Kroppenhof bei Kokn. Zu spraids.

Avots: ME III, 1008, 1009

spriêst,

2): spriežat gūžas stenderī! Tdz. 59862. s. ruokas sānuos, zirgu (jūdzuot) ilksīs Saikava. s. (= aizdambēt) upi cieti Heidenfeld;

3): dievs savu dē̦lu netaupa, - viņš tuo par mūsu grē̦kiem spriež Dziesmu grām. 1867, 119; ‡

4) "mūrēt (krāsnij spraišļus jeb sprieslus)" Ramkau, (mit iê ² ) Siuxt: uz krāsns mūrīti sprieda sprieslu ebenda. Refl. -tiês,

1): saltums jau spriežas Peb. n. BielU., die Kälte nimmt schon zu.
rijas siltums spriežas uz augšu ebenda;

3): auch Kaltenbr.

Avots: EH II, 560

stãvmũriņš Arrasch, ein Vorsprung der äussern Ofenmauer Memelshof; saimnieks tuo (= akmeni)... licis iemūrēt savam... ērbēģim stāvmūriņā Kaudz. Ve̦cpiebalga 104.

Avots: ME III, 1055

turêt,

1): ragus t. ("prast pārvaldīt") Seyershof. turamais ebenda, die Handhabe, der Griff.
ar vārdiem turēja (= apturēja) slimības Sonnaxt;

2): es par tām turēju rūpi Azand. 104, uzmanību t. ("pastāvīgi uzmanīties") Frauenb. draudzību t. ebenda. viņam galva vairs netur (kuo atmiņā) Seyershof. t. (glabāt) glāzītē cūku žulti ebenda. t. (gebrauchen)
cita mašīnu Kaltenbr. kas zemi tur, tas nevar būt bez zirga ebenda. jis turēja (bija apprecējis) Jāņa māsu ebenda. t. (gādāt un apkuopt) puisi uz savu ruoku Seyershof. t. pĩles, cūkas ebenda, AP., Sonnaxt. zirgi labi turē̦ti (kuopti) Kaltenbr.;

3): talkas t. Sonnaxt. bē̦rnam turēja (svinēja) dzimuma dienu Frauenb. agrāk Brenci turēja (svinēja) trīs krista dienas Mahlup;

4): agrāk turēja, ka guovi ar tuo sabuojā Salis;

5): auch Preiļi (Kur. Nehrung), Kossowski Gramm. 32, Latv. Saule, S. 1044 ("aus Semgallen"); dievus t. Lat. kat. (Günther Altle. Sprachd. I, 256), LLD. II 1,9. pati rasu turē̦dama Aizsils Sen. k., S. 37. cik kurs turēja, tik iedeve Kaltenbr. tas jau nav dzirdē̦ts, bet, ja nu tu tādu valuodu turi ... Azand. 55; kauna neturē̦dama Auleja. tu daudzi vari atminēt, tik gadu turē̦dams ebenda;

6): ne˙viens vairs nevarēja t. kārst (savē̦lušuos vilnu) Frauenb. lielie luopi netur rudens aukstumu Seyershof. vîzes turēja (hielten vor)
tikai trīs dienas Salis; ‡

7) müssen (wohl ein Lituanismus)
Nidden; ‡

8) = turêtiês 3, sich halten:
stādi ir sausi, netur uz kāju Seyershof. Refl. -tiês,

1): labi puiši turējās tuos kre̦klus svētdienai Frauenb. dakteŗu zâles luopiem neturējāmies ebenda;

2): mēs briesmīgi turējāmies (draudzējāmies) Salis;

3): tad sivē̦ni turas (pieruod un uzticas) pie cilvē̦ka Seyershof. man ābuoli neturas (nepaglabājas) ilgi ebenda. ar šiem buŗamvārdiem var t. (izsargāties nuo ļauna) diezgan labi ebenda. t. ("mēģināt atspē̦kuot"), lai slimība nepieme̦tas ebenda. šis nu turas (tiepjas), ka nemākuot mūrēt ebenda (ähnlich Frauenb. und Kaltenbr.);

4): viņš tagad turējās vairāk mājā Frauenb.; das Zitat aus Dünsb. (ME. IV, 271) ist zu streichen;

5): turas pie sala BielU., die Kälte hält an;
‡

8) tüchtig essen
Seyershof: strādnieki tagad turas; ‡

9) t. ciet Seyershof "aizkavēties, aizspruostuoties": tāpēc tagad baļķu vešana turas ciet; ‡

10) kalben
Diet. Subst. turêšana,

1): sunīti pajēme turēšanai Sonnaxt; turêšanâs: lai istabā neiznāktu vairs ne˙kāda tielēšanās, pluosīšanās un t. ("?") Janš. Līgava II, 260; turẽjums: par radziņu turējumu BW. 28982. nuo desmitiem līdz vieniem bij mans t. (= bija man jātur?) Seyershof; turê̦tãjs: lielu dusmu t. BW. 10371. aitu t. Seyershof, Schafzüchter.
kažuoks lietus t. Tdz. 58006, 2.

Avots: EH II, 704

žļur̂ka, eine durchnässte Lehmmasse Jürg.: zeme tāda žļurka; nevar art KatrE. ar tādu žļurku nevar mūrēt KatrE. Übertragen: kur tu tāds žļurka (so nass) iesi? Adl., Selsau. slapjš kâ žļurka Heidenfeld.

Avots: ME IV, 819