Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'maldināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'maldināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (14)

aizmaldināt

àizmàldinât, irreführend wohin geraten lassen.

Avots: EH I, 38


apmaldināt

apmàldinât, caus., irre leiten, verwirren: vedējs veda brūti aizsietām acīm ap galdu, apmaldinādams, lai nezinuot iet atpakaļ BW. III, 1, 54.

Avots: ME I, 104


iemaldināt

ìemàldinât, in die Irre führen, hinein -, hereinlocken: vadītājs savu vadāmuo iemaldina attakā LP. VII, 942.

Avots: ME II, 42


izmaldināt

izmàldinât, in die Irre führen, verschlagen: viņa nelaimes zvaigzne bij tuo izmaldinājusi pa visām zemēm Vēr. II, 65.

Avots: ME I, 768


maldināt

I màldinât, ‡

2) (mit schwerer Arbeit) quälen
Zvirgzdine: strādniekus màldina 2 caurām dienām;

3) "?": pajem[j] naudu un maldina šuo baltu dien tuo naudu Pas. XIV, 496 (aus Domopol).

Avots: EH I, 780


maldināt

I màldinât, tr., irre fūhren: ļaudis. ve̦lns maldinājis ceļa gājējus LP. V, 412. mēnestiņ, ve̦cais tē̦vs, kam tu dienu netecēji, kam tu savu augumiņu nakti vien maldināji? BW. 33846. Subst. màldinâtãjs, wer irre führt, verblendet: par māņiem, vadātājiem jeb maldinātājiem sauc tuos garus, kas vientuļus gājējus vada un maldina Etn. IV, 86.

Avots: ME II, 556, 557


maldināt

II maldinât [li. máldinti),

1) fakt. zu malt - mahlen lassen, zu mahlen zwingen, mit dem Mahlen abplagen, quälen:
maldin[i] (Var.: maldi) viegli, sveša māte, dieva duotu ma,lējiņu˙! BW. 4747. agri mani māte cēla, agri mani maldināja BW. 16662;

2) freqn., wiederholt mahlen
[Manz. Lettus): ik rītiņus tīrus rudzus pa pūram (māsa) maldînāja BW. 8122. aiz upītes rudzi auga, pate upe maldināja 25950, 10.

Avots: ME II, 557


nomaldināt

nùomàldinât,

1): dzērvi var n. Salis; ‡

2) "?": pus˙nakts nuomaldinava ar dziesmām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63; ‡

3) hin und her gehen machen:
n. guovis pa tukšām ganībām Meselau. mēs šuodien ne˙kā nee̦sam padarījuši; mūs tikai nuomaldināja Veļķi (bei Pebalg).

Avots: EH II, 66


nomaldināt

nùomàldinât, tr., auf Irrwege bringen, auf Abwege führen Janš.

Avots: ME II, 816


pamaldināt

[I pamaldinât, eine Weile od. ein wenig irren lassen: p. bē̦rnus pa mežu.]

Avots: ME III, 66


pamaldināt

[II pamal˜dinât, eine Weile mahlen lassen.]

Avots: ME III, 66


samaldināt

samàldinât, eine Zeitlang in die Irre gehen lassen: vadātājs mani samaldināja visu dienu pa mežu C. samaldināt (hin und her gehen lassen) luopus pa nuoru visu rītu C., Golg. samaldināt dzērves C., Jürg., Kreuzb.

Avots: ME II, 679


samaldināt

samal˜dinât, (viel od. eine gewisse Zeit hindurch) mahlen lassen: s. lielu vairumu rudzu Nigr. s. meitas visu rītu Nigr.

Avots: ME II, 679


uzmaldināt

uzmàldinât, irre führend auf etw. (hinauf)bringen: uotru uzmaldināt uz neceļiem Bers.

Avots: ME IV, 355

Šķirkļa skaidrojumā (6)

izglabāt

izglabât, tr.,

1) bewahren:
nuo uguns briesmām, nuo dūmainas istabiņas;

2) gehörig hätscheln, pflegen:
izauklēj[u]si, izglabāj[u]si, duod uotram maldināt BW. 17250, 12. [Refl. - tiês, zur Genüge glabât.]

Avots: ME I, 738


lētēm

lẽtẽm, Instr. Pl., leicht: kalpuonītes, bārenītes, tās lētēm (Var.: vieglēm) maldināt BW. 4174 var.

Avots: ME II, 462


melināt

melinât Seyershof, durch Lügen täuschen, irre führen (maldināt).

Avots: EH I, 798


paslepen

pasle̦pe̦n, pasle̦pe̦ni, pasle̦pe̦nis, Adv., heimlich, geheim: gribē̦dams mūs[u] māsiņu pasle̦pe̦ni (Var.: pasle̦pe̦nis, pasle̦pe̦n) maldināt BW. 22556. duod ruociņu pasle̦pe̦n (Var.: pasle̦pam, pasle̦pe̦ni 11442)! 582.

Avots: ME III, 102


sabailis

sabailis, der Schreck: sabaiļa maldināta acs vienu varēja nuoturēt par uotru Blaum. lielais sabailis viņam kaitējis id.

Avots: ME III, 591


stulbināt

stul˜binât: (mit ùl 2 ) "maldināt, apdullināt" Lubn., "mulsināt" Odziena, (mit ul˜ ) Schujen, Smilten, "stulbu padarīt" (mit ùl 2 ) PV., (mit ùl) Nötk.; spuožās vizmas stulbināta, galva nuoslīgst apskurbusi Rainis Dz. un d. III 2 , 15.

Avots: EH II, 594