Paplašinātā meklēšana

‡ ãmaruôt Dunika, = ‡ ãmarêt: sniķeris visu dienu zāgāja un āmaruoja.

Avots: EH I, 193

[kamaruôt, die Sahne von der Milch abschöpfen Gr. - Sassau.]

Avots: ME II, 148

kamaruôtiês, kameradschaftlich miteinander leben, sich verbrüdern: kamaruojas, brāļuojas, bučuojas Purap.

Avots: ME II, 148

‡ maŗuôt Frauenb., sich herumtreiben: redz, kur raibaļa maruo pa rudzu lauku!

Avots: EH I, 784

‡ maruôt Frauenb., maruôt Grünh., = ‡ maŗuôt.

Avots: EH I, 784

‡ nùoãmaruôt mit dem Hammer schlagend beschädigen Dunika: naglas taisnuodams, nuoāmaruojis nuo vienas vietas paluodzi.

Avots: EH II, 30

‡ saãmaruôt Dunika, mit einem Hammer zerschlagen od. beschädigen: s. trauku, galdu.

Avots: EH II, 395

‡ sačamaruôt Edaa, vermischen, verwirren, verwickeln.

Avots: EH II, 400

še̦maruôts, šemeruôts "?": še̦maruoti (šemeruoti JK. I, 83) vedējiņi BW. 13611, 3; vgl. šimaruots.

Avots: ME IV, 15

šimaruôts: nach Sehwers Unters. 130 dürfte es aus d. schimmerieren "schattieren, schimmern, schillern" entlehnt sein.

Avots: EH II, 626

šimaruôts "?": šimaruoti mundiertņi BW. 15695, 2; vgl. še̦maruots.

Avots: ME IV, 18

balvêdējs Wensau, ein Schmarotzer, Freischlucker.

Avots: ME I, 260

bļuõdêt, - ēju, intr., schmarotzen St. Wohl eine zur Zeit Stenders aufgekommene Neubildung.

Avots: ME I, 321

‡ bļuõdlaizis Janš. Līgava II, 203, ein Schüssellecker, Schmarotzer.

Avots: EH I, 234

brĩvêdis, auch brīvēža Seibolt, der Freischlucker, der Schmarotzen MWM III, 763.

Avots: ME I, 335

brĩvlaĩža, comm., der Freischlucker, Schmarotzen MWM. VII, 802.

Avots: ME I, 335

čapus, der Schmarotzer [?] LKVv.

Avots: ME I, 404

cìemluoža [Wid.],

1) ein Schmarotzen, der durch das ganze Dorf kriecht;

2) ein Gänserich.

Avots: ME I, 393

lìekêdẽjs, liekêdis, [liekē̦da LKVv.], der Schmarotzer, Freischlucker: ādas liekēži, kâ blakts MWM. VI, 250.

Avots: ME II, 494

lìeklàizis, der Freischlucker, Schmarotzer Sudr. E.

Avots: ME II, 495

I sḕrst Wolm., C., Ranzen, PS., sḕrst ² KL, Prl., sērst U., Spr., sêrst ² Dunika, Matkuln, Deg., BL, sēršu, sērsu,

1) auch das Refl. sērstiês Zaravič, intr., spazieren, Visiten abstatten
L., zum Besuche sein, als Gast wo verweilen U.: Sprw. pie radiem sērst, ne dzīvuot. sērst iet, zum Besuch gehen U. sērst gājuši pie kaimiņiem, sie sind ausgegangen, um die Nachbarn zu besuchen U. kuŗa [māsiņa] tālu tautiņās, tā nāks sērst bāliņuos BW. 269, 1. pie brālīša sērsties gāju 26601. meita atbrauc sērsties JK. V, 143; Pas. IV, 418 (aus Gramsden). - dievam sērst aizgāja, er ist gestorben Mag. IV, 2, 144, U.;

2) tr., besuchen:
nāc, māsiņa, brāli sērst! BW. 17526. Refl. -tiês, einander besuchen L. - Subst. sḕršanā, das Zugastesein; sḕ̦rsums,

a) der einmalige Besuch;

b) "kukulis" Zaravič; sḕrsẽjs, ein Gast, der länger als gewöhnlich bleibt W.-Livl. n. U.: radi... sērsējus pācienā labiem ēdieniem LP. VII. Etwa zu sirt "besuchen, schmarotzen"?

Avots: ME III, 831

siŗuôt U., Frauenb., siruôt U., PS., Karls., Alksnis-Zundulis, AP., sirêt, -ẽju N.-Schwanb., sirāt Für. I, umherstreifen, sich umhertreiben U., Alksnis-Zundulis; marodieren U.; betteln AP., (siruôt) Gramsden; schmarotzen L., St.: čigānietes siruo, wandern herum U. pamanījis, ka pa malkas dārzu daži siruojuot Alm. Kaislibu varā 123. cila ne˙kā nedara, kâ tikai siŗuo apkārt Janš. Bandavā I, 149. kungs, kas, malu malās siruodams, visas muodes izmācījies Plūd. Rakstn. I, 122. Miķeļa vakarā jaunie gari siŗuo LP. VI, 9; = sẽņuôt PS. - Refl. siruôtiês, auf Raub ausgehn, plündern Bergm. n. U. - Subst. siŗuôtãjs, siruôtãjs, ein Umherstreifender; Parteigänger V.; Bettler Aahof: siruotāji vazājušies ienaidnieka . kaŗapalkiem pa˙priekšu LP. V, 396. kļuva par virsnieku pār siŗuotājiem Glück I Kön. 11, 24. pec nenāce ... siŗuotāji (Kriegsleute) vairs Izraela zemē II Kön. 6, 23.

Avots: ME III, 848

III sirt, siru, sīru U.,

1) kriegerische Streif- und Raubzüge machen
U.; verheeren (sir̃t Treil. nar. p. № 155);, Jagd machen Bergm, n. U.; umherschwärmen U.; besuchen, schmarotzen Biel. n. U.: ej pruojām, karā māte, ved pruojām karu savu! vakar sīra, šuodien sīra manus baitus bāleliņus BW. 26118;

2) ruozes sirt "Rosen pflücken (?)"
Bergm. n. U.: tautas gāja ruožu sirt (etwa: erbeuten; Var.: tautas jāja ruožu dārzu) BW. 13527, 7 var. Nebst siris und se̦ruôt I 2 wohl zu li. sarióti "verwüsten, plündern", apsìrti "umgamen" [anders darüber F. Specht KZ. LV, 22 f.], nusãręs "nusrutęs" (s. Büga KSn. I, 280), ir. sirim "mache einen Streifzug, plündre, suche ab" (s. K. Meyer Berl. Sitzungsber. 1918, 627), kymr. herw "Landstreicherei", al. sárati "fliesst, eilt, jagt wornach", gr. ο'ρμή "Anlauf" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. II, 497 f., Brugmann IF. XIX, 383 und XXXII, 5, Boisacq Dict. 716. Vgl. auch sẽrt II.

Avots: ME III, 847, 848

šķīvlaiža, comm., der Tellerlecker, Schmarotzer Wid.

Avots: ME IV, 50

I strubulēt, schmarotzen Für. I: tu strubulēdams staigā pa ciemiem Für. I. Zu struba I?

Avots: ME IV, 1093

svešēdis, ein Schmarotzer Salis n. U.

Avots: ME III, 1151

vèltê̦dãjs Turg. Muižn. per. 39, vèltêdẽjs R. Kam. 150, vèltêdis (li. veltėdis Miežinis) LKVv., Wid., der Parasit; der Schmarotzer: nekaunējās tuo... nuosaukt par veltēdi Purap. veltežu pūlis A. v. J. 1900, S. 1079.

Avots: ME IV, 534