Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'metināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'metināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (17)
aizmetināt
àizmetinât, tr.,
1) anknüpfen, befestigen:
virvi aiz kuoka;
2) vor dem Essen einen Imbiss machen.
Avots: ME I, 40
1) anknüpfen, befestigen:
virvi aiz kuoka;
2) vor dem Essen einen Imbiss machen.
Avots: ME I, 40
apmetināt
apmetinât, ‡
2) = apmest 2: apmetina lûciņu ve̦lnam ap kaklu Pas. VIII, 436; ‡
3) = apmẽ̦tât 2, apdiêgt, apšūt 1 Bers.: a. lakatiņam malas; ‡
4) "?": kurpnieks ar tuo apmetināja... ziemas zābakus Janš. Bandavā II, 251. Subst. apmetinãjums, die Einfassung, der Besatz
(?): gar apakšu šiem lindrukiem gāja vis˙apkārt šaurs, sarkans apmetinājums Janš. Nīca 42 (ähnlich 43, Precību viesulis 52, Dzimtene I 2 , 21; V, 11, Līgava I, 270).
Avots: EH I, 101
2) = apmest 2: apmetina lûciņu ve̦lnam ap kaklu Pas. VIII, 436; ‡
3) = apmẽ̦tât 2, apdiêgt, apšūt 1 Bers.: a. lakatiņam malas; ‡
4) "?": kurpnieks ar tuo apmetināja... ziemas zābakus Janš. Bandavā II, 251. Subst. apmetinãjums, die Einfassung, der Besatz
(?): gar apakšu šiem lindrukiem gāja vis˙apkārt šaurs, sarkans apmetinājums Janš. Nīca 42 (ähnlich 43, Precību viesulis 52, Dzimtene I 2 , 21; V, 11, Līgava I, 270).
Avots: EH I, 101
apmetināt
atmetināt
dametināt
iemetināt
ìemetinât,
3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡
4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.
Avots: EH I, 530
3): kad būvējuot baļķis par īsu, tad iemetina viņam galā citu kuoka gabalu Frauenb.; ‡
4) Schläge versetzen (?):
ie. par galvu ar kāšiem Oknist.
Avots: EH I, 530
iemetināt
ìemetinât,
1) einwerfen, bemerken:
"bet viņi ir nuo ceļa re̦dzamāki", iemetināja tas A. XX, 894;
2) vorspannen:
zirgu kamanās;
[3) anhängen, anhäkeln:
āķis, kur iemetina spaini A. Baltpurviņ].
Avots: ME II, 44
1) einwerfen, bemerken:
"bet viņi ir nuo ceļa re̦dzamāki", iemetināja tas A. XX, 894;
2) vorspannen:
zirgu kamanās;
[3) anhängen, anhäkeln:
āķis, kur iemetina spaini A. Baltpurviņ].
Avots: ME II, 44
metināt
metinât,
1): auch (schweissen)
Assiten, Frauenb., Oknist; (anstücken) AP.: ja ē̦ku ceļuot baļķe ir īsāka par vajadzīguo gaŗumu, tai metina klāt uotru baļķi;
2): "Strafe geben"
Für.: nu būs man jāmetina par tādu izrunu; "naudu salikt kuopā" Frauenb.; ‡
3) überwendlich nähen
Salis; flüchtig (nachlässig) nähen Seyershof; nachlässig (pavirši) binden Auleja; ‡
4) "aizmest, likt mesties" Kaltenbr.: ja izkapti metina aiz kāda kuoka ... Kaltenbr. m. kāju aiz sē̦tas mieta Oknist. šis ar tādu līku kuoku metina man aiz kājas, grib paraut gar zemi Sonnaxt.
Avots: EH I, 803
1): auch (schweissen)
Assiten, Frauenb., Oknist; (anstücken) AP.: ja ē̦ku ceļuot baļķe ir īsāka par vajadzīguo gaŗumu, tai metina klāt uotru baļķi;
2): "Strafe geben"
Für.: nu būs man jāmetina par tādu izrunu; "naudu salikt kuopā" Frauenb.; ‡
3) überwendlich nähen
Salis; flüchtig (nachlässig) nähen Seyershof; nachlässig (pavirši) binden Auleja; ‡
4) "aizmest, likt mesties" Kaltenbr.: ja izkapti metina aiz kāda kuoka ... Kaltenbr. m. kāju aiz sē̦tas mieta Oknist. šis ar tādu līku kuoku metina man aiz kājas, grib paraut gar zemi Sonnaxt.
Avots: EH I, 803
metināt
metinât, tr.,
1) hinzufügen [z. B. eine zweite Sohle an abgenutzte Schlittenschleifen fügen
Bielenstein Holzb. 557, versohlen, eine Stütze geben, eine Anlage machen U.], schweissen, ansticken: braucat, ļaudis, uz Kuldīgu savas mēles metināt! BW 8355. Anniņai īsi svārki, eža ādu metināti 20509, 2;
[2) Geld aufwerfen
St.] Refl. -tiês, sich anticken, schweissen: platīna ļaujas kalties, stiepties un metināties Konv. 2 3198.
Avots: ME II, 607
1) hinzufügen [z. B. eine zweite Sohle an abgenutzte Schlittenschleifen fügen
Bielenstein Holzb. 557, versohlen, eine Stütze geben, eine Anlage machen U.], schweissen, ansticken: braucat, ļaudis, uz Kuldīgu savas mēles metināt! BW 8355. Anniņai īsi svārki, eža ādu metināti 20509, 2;
[2) Geld aufwerfen
St.] Refl. -tiês, sich anticken, schweissen: platīna ļaujas kalties, stiepties un metināties Konv. 2 3198.
Avots: ME II, 607
nometināt
nùometinât, tr.,
1) ansiedeln:
liels pulks krievu nuometināti Piebalgā A. XI, 628;
2) abspannen
Spr.: zirgu Lös. n. Etn. IV, 161.
Avots: ME II, 819
1) ansiedeln:
liels pulks krievu nuometināti Piebalgā A. XI, 628;
2) abspannen
Spr.: zirgu Lös. n. Etn. IV, 161.
Avots: ME II, 819
pametināt
pametinât,
1) werfen unter:
p. mucai dēļus N.-Peb.;
2) anschweissen, verdünnend verlängern:
p. cirvim zuobus Gr.-Buschhof;
3) flickend hinzufügen:
p. pastalai ielāpu Salis;
4) eine Weile (ein Netz) stricken:
p. tīklu kādu laiciņu N.-Peb.]
Avots: ME III, 69
1) werfen unter:
p. mucai dēļus N.-Peb.;
2) anschweissen, verdünnend verlängern:
p. cirvim zuobus Gr.-Buschhof;
3) flickend hinzufügen:
p. pastalai ielāpu Salis;
4) eine Weile (ein Netz) stricken:
p. tīklu kādu laiciņu N.-Peb.]
Avots: ME III, 69
piemetināt
pìemetinât,
1) hinzufügen; einem anderen Gegenstande fest anfügen
U.; anschweissen U.;
2) (sprechend) hinzufügen:
"nav pasaulē taisnības", ziņnesis piemetināja Vēr. I, 773.
Avots: ME III, 272
1) hinzufügen; einem anderen Gegenstande fest anfügen
U.; anschweissen U.;
2) (sprechend) hinzufügen:
"nav pasaulē taisnības", ziņnesis piemetināja Vēr. I, 773.
Avots: ME III, 272
sametināt
sametinât,
1): munai guovij bij līki ragi, uotrai - ar; sametināja (scil.: ragus), - nevarēja vaļā dabūt Sonnaxt.
Avots: EH II, 430
1): munai guovij bij līki ragi, uotrai - ar; sametināja (scil.: ragus), - nevarēja vaļā dabūt Sonnaxt.
Avots: EH II, 430
sametināt
sametinât, tr.,
1) aneinanderketten, verbinden
Spr.;
2) zusammenfalten:
meita stāv ruokas sametinājusi Dond.;
3) (mit grossen Stichen) zusammennähen:
sametināt lupatas kažuokam Plūd. Rakstn. I, 119;
4) zusammenschweissen
Segew., Wid.: kalējs sametina ratu asi Dond. dzelzi sakaisē̦tu var sametināt Kīmija 64. duod... puodi pieci dzelzs, ar kuo sametināt (sc.: pārlauztu zizli) Pas. II, 171 (aus AP.). bruņu juosta pastav nuo sametinātām dzelzs skārdām Konv. 2 455;
5) durchprügeln
Spr.
Avots: ME III, 684
1) aneinanderketten, verbinden
Spr.;
2) zusammenfalten:
meita stāv ruokas sametinājusi Dond.;
3) (mit grossen Stichen) zusammennähen:
sametināt lupatas kažuokam Plūd. Rakstn. I, 119;
4) zusammenschweissen
Segew., Wid.: kalējs sametina ratu asi Dond. dzelzi sakaisē̦tu var sametināt Kīmija 64. duod... puodi pieci dzelzs, ar kuo sametināt (sc.: pārlauztu zizli) Pas. II, 171 (aus AP.). bruņu juosta pastav nuo sametinātām dzelzs skārdām Konv. 2 455;
5) durchprügeln
Spr.
Avots: ME III, 684
uzmetināt
uzmetināt
uzmetinât,
1) sich niederlassen machen:
kuŗā zara galā bē̦rnus uzmetināsi? Purap. Kkt. 25;
2) anschweissen:
cirvim zuobus, arklam lemešus uzmetināt Golg.; die Schneide eines Instruments erneuern Segew.: u. cirvi, kaltu;
3) (die ersten Maschen des Strickzeugs) aufwerfen:
gribēja, lai viņai uzmetina pa divi... adīkļi Janš. Mežv. ļ. II, 102;
4) entwerfen:
viņš uzmetina visādus plānus JR. 1V, 168. Dazu das Subst. uzmetinãjums, der Entwurf, das Konzept: plāna uzmetinājums Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, XII (K. Egle).
Avots: ME IV, 359
1) sich niederlassen machen:
kuŗā zara galā bē̦rnus uzmetināsi? Purap. Kkt. 25;
2) anschweissen:
cirvim zuobus, arklam lemešus uzmetināt Golg.; die Schneide eines Instruments erneuern Segew.: u. cirvi, kaltu;
3) (die ersten Maschen des Strickzeugs) aufwerfen:
gribēja, lai viņai uzmetina pa divi... adīkļi Janš. Mežv. ļ. II, 102;
4) entwerfen:
viņš uzmetina visādus plānus JR. 1V, 168. Dazu das Subst. uzmetinãjums, der Entwurf, das Konzept: plāna uzmetinājums Kaudz. Jaunie mērn. laiki IV, XII (K. Egle).
Avots: ME IV, 359
Šķirkļa skaidrojumā (5)
kalts
pielaidināt
pìelaidinât, ‡
2) hinzufügen, beifügen
(piemetināt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
3) in feuchter Luft weich werden lassen
AP.: ja linus nерielaidināja, tad tie iznāce par viegliem.
Avots: EH II, 258
2) hinzufügen, beifügen
(piemetināt) Stender Deutsch-lett. Wrtb.; ‡
3) in feuchter Luft weich werden lassen
AP.: ja linus nерielaidināja, tad tie iznāce par viegliem.
Avots: EH II, 258
sakaisēt
sakaisêt, tr., fakt. erhitzen, glühend machen: dzelzi sakaisē ugunī Antrōp. II, 93. kalēju dzelzi sakaisē̦tu var sametināt Ķīmija 64.
Avots: ME III, 643
Avots: ME III, 643
siksniski
siksniski sasiet auklu "krustām sasiet auklu" Autz; siksniski ("wie einen Riemen") sasiet siksnu Nötk., Lenzenhof; sasiet siksniski "sasiet plakanā me̦zglā (s. die Zeichnung
a) Ukri; sasiet pastalu auklas siksniski (wie in der Zeichnung b)
Pabbasch; siksniski sametināt siksnu (vai virvi) "sasiet siksnu, izveŗuot katru galu caur uotrā galā izdurtuo caurumu (virvēm šādus caurumus izvij)" Gaweesen (s. die Zeichnung c).
Avots: ME III, 837
a) Ukri; sasiet pastalu auklas siksniski (wie in der Zeichnung b)
Pabbasch; siksniski sametināt siksnu (vai virvi) "sasiet siksnu, izveŗuot katru galu caur uotrā galā izdurtuo caurumu (virvēm šādus caurumus izvij)" Gaweesen (s. die Zeichnung c).
Avots: ME III, 837
viengabala
viêngabala (gen. s.), aus einem Stück gemacht, bestehend; einheitlich: tas jākaļ nuo viengabala dzelzs, tuo nevar metināt nuo diviem gabaliem Frauenb. viengabala darbs A. XX, 480. viņš tik viengabala, tik stiprs Zalktis I, 23. tagad sievietēm ir viengabala kre̦kli Frauenb.
Avots: ME IV, 658
Avots: ME IV, 658