Paplašinātā meklēšana

àizmidzinât, einschläfern, fact. zu aizmigt: bē̦rnu. divi acis viņš bij meitai aizmidzinājis Dīc. I, 16.

Avots: ME I, 40

‡ apmidzinât, einschläfern Trik.: a. bē̦rnu.

Avots: EH I, 102

‡ apsmidzinât,

1) = apsmildzinât: lietutiņš zemi tikai apsmidzināja Lis., Wolm.;

2) fein bespritzen:
a. uogulājus, lai tārpi neme̦tas.

Avots: EH I, 115

ìemidzinât, auch ìemidzît [Lis.], Pamp., tr., einschläfern: bē̦rnu. zagļi iemidzinuot cilvē̦kus LP. VII, 677. iemidzināmas zâles, Schlafftrunk.

Avots: ME II, 45

[ìesmidzinât, ein wenig herein -, hineinregnen: lietus iesmidzināja pa luogu istabā Jürg., Wolm. Refl. - tiês, ein wenig regnen: lietus drusku iesmidzinājās Wolm., Trik., Jürg.]

Avots: ME II, 68

‡ izmidzinât, aufwecken: tas ... citus dzē̦rājus izmidzināja Mekons Septipi okstoņi 15. Refl. -tiês, einzuschläfern versuchen Bauske, Lemb.: ilgi izmidzinājuos (bē̦rnu), bet velti.

Avots: EH I, 466

midzinât,

2): "mežģīt" Lems.: m. dziju; "saburzīt, izjaukt (linus, labību)" N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043; ‡

3) staubregnen
Seyershof: lietus midzina Sussikas. ‡ Refl. -tiês "ohne Schlaf sich im Bett wälzen" Seyershof: meitene midzinājas līdz pusdienai pa gultu.

Avots: EH I, 811

midzinât [li. mìginti],

1) fakt. zu migt, einschläfern:
miedziņš mani midzināja BW. 6764 var. ej, miedziņ, kammarī, saiminieces gultiņā: saimniecei liela vaļa, tai bij tevi midzināt! Skalbe Āb. 27;

[2) Schnitzel u. dgl. Abfälle fallen lassend gleichsam einen
midzenis herstellen: kuo tu midzini? Gr. - Essern (zu einem Schnitzenden gesagt)].

Avots: ME II, 623

[nùosmidzinât, ein wenig und fein regnen: lietiņš nuosmidzināja Lis., Wolm.]

Avots: ME II, 854

[pãrsmidzinât, eine Weile fein regnen und dann aufhören: lietiņš pārsmidzināja.]

Avots: ME III, 176

[I pasmidzināt, beschädigen: ļauns cilvēks viņa guovi pasmidzinājis Für. I, unter smidzināt.]

Avots: ME III, 103

[II pasmidzinât, eine Weile fein regnen: lietus tikai drusku pasmidzi nāja PS., Wolm.]

Avots: ME III, 103

samidzinât,

2): sivē̦ni samidzinājuši midziņu Seyershof, s. (= samudzināt) dzijas u. c. AP. s. (= izjaukt, saburzīt) linus, labību N.-Peb. n. Latv. Saule, S. 1043, Ramkau. paņēma ... ābēci, izirušām lapām, gluži pe̦lē̦kiem, samidzinātiem stūŗiem Jauns. Sliņķu virsnieks 52. ‡ Refl. -tiês, = samudžinâtiês 1: diegi samidzinājušies AP., Seyershof.

Avots: EH XVI, 430

samidzinât,

1) (viele) einschlafen machen:
s. visus bē̦rnus; zusammenbetten: s. visus bē̦rnus vienā gultā Dunika;

2) verwühlen:
bē̦rni samidzinājuši salmus (Neu - Salis), visu gultu (Ruj.). peles samidzinājušas (sajaukušas) linus Wolm., Saikava, Warkl.;

3) (vieles) liederlich hinwerfen:
bē̦rni drāžuot samidzinājuši skaidas Gr. -Essern.

Avots: ME II, 685

sasmidzinât,

1) fein regnend befeuchten:
lietus sasmidzināja sienu;

2) eine gewisse Zeit hindurch fein regnen:
lietus sasmidzināja visu rītu.

Avots: ME III, 739

sašmidzinât,

1): "I" ME. III, 758 in "II" zu verbessern; ‡

2) "krietni uzlît" Nötk.: tad nu lietus sašmidzināja gan! visas vagas pilnas ar ūdeni.

Avots: EH XVI, 454

sašmidzinât, tr., stark (mit der Peitsche) klatschen: tas sarāva gruožas, sašmidzināja pātagu Janš. Dzimtene ² I, 67.

Avots: ME III, 758

I smidzinât: auch Dunika, Gold., PV., Rutzau; lietus lija, smidzināja Tdz. 43066 var. ‡ Refl. -tiês, spritzen (intr.), sprühen: runādams ar ... sparu, tâ ka siekalas vien smidzinājās Līg. medn. 90.

Avots: EH II, 537

I smidzinât, sanft regnen, staubregnen U., Wolm., Burtn., Smilt., Saikava, N.-Bartau, Jauns.: smidzināja smalks lietutiņš A. v. J. 1900, S. 868. nebij jau ne˙kāds lietus; drusku tik smidzināja Naud., Smilten, Drosth. Etwa zur Wurzel von smidzis (zur Bed. vgl. smalcinât)? Vgl. auch smīgaļa.

Avots: ME III, 961

II smidzinât ar pātagu, nicht recht zuschlagen (mit der Peitsche) Wolmarshof, Ruj., Saikava, Warkh., drohen zu schlagen Biel. n. U.; wiederholt schlagen (oder sehleudern?): es tavas ... māsas ar pagali smidzināšu BW. 10857, 4. skauģis manu kumeliņu apses šautru smidzināja 29958; schwingend zuhauen mit: ne tie var bruņu nest, ne zuobe̦nu smidzināt (Var.: vīcināt) 32064, 9 var. Entweder (wenn mit i als Schwundstufe zu ei) zu norw. smikka "klappsen", mhd. smicke "der vorderste Teil einer Peitsche; Schmiss, Wunde" u. a. (bei Fick Wrtb. III4, 530 und Falk-Torp 1078), oder (wenn mit mi aus reduziertem me) zu li. smagiù "schleudere", smagóju "peitsche", mnd. smacken "schlagen, schmeissen", schwed. smacka "mit Geräusch schleudern." Der Ansatz einer ide. Wurzelform smāg- (bei Walde Vrgl. Wrtb. II, 685) ist wegen der li. Infinitivform smõgti (man beachte die Intonation!) keineswegs notwendig.

Avots: ME III, 961

III smidzinât "beschädigen" Für. I.

Avots: ME III, 961

‡ IV smidzinât Lng. (unter smieties) "lachend machen" (?).

Avots: EH II, 537

I šmidzinât: auch Ramkau.

Avots: EH II, 649

I šmidzinât Nötk., = smidzinât I, staubregnen: lietus šmidzina Norv. 57, N.-Peb.

Avots: ME IV, 84

II šmidzinât: kad Anniņa kāzās gāja, abas kājas šmidzināja ("?") Tdz. 58906.

Avots: EH II, 649

II šmidzinât, = smidzinât II, fuchteln, zu schlagen drohen V., Bers., Lasd., Saikava, Wessen: tur upmalā viņš visu rītu šmidzina (ar makšķeres kātu taisa vēzienus āķi ieme̦tuot upē) Saikava. māsas ar pagali šmidzināšu (Var.: smidzināšu) BW. 10857, 5 var. skauģis manu kumelinu apšu rīksti šmidzināja (Var.: smidzināja) 29958 var. - šmidzināt zuobe̦nu, das Schwert klirren machen Wid.

Avots: ME IV, 84

III šmidzinât: auch Blumenhof.

Avots: EH II, 649

III šmidzinât, zirpen Bers., summen Meiran: zâlēs siseņi šmidzina A. XI, 97. uodi šmidzina Meiran.

Avots: ME IV, 84

uzsmidzinât,

1) ein wenig staubregnen:
lietus uzsmidzināja Wolm.;

2) durch die Zähne sprühend fein aufspritzen:
drēbnieks ar muti uzsmidzina drēbei ūdeni Stenden.

Avots: ME IV, 380

žmidzinât, = šmidzinât II: saimniece žmidzina ganam ar rīksti Ahs.

Avots: ME IV, 821

miẽg[g]aris [?] Apšciems "ein guter Geist, der die Kinder in der Wiege bewacht und einschläfert": čuči, guli, maziņais, miegariņa midzināts!

Avots: ME II, 651

miẽg[g]aris [?] Apšciems "ein guter Geist, der die Kinder in der Wiege bewacht und einschläfert": čuči, guli, maziņais, miegariņa midzināts!

Avots: ME II, 651

I šalka,

1) das Gebrause, Gesause, Geräusch:
vēja šàlka Jürg., Warkl., Saikava. jau nuostāj meža šalka R. Sk. II, 23. iemidzināt mani ar... meža šalku A. 1902, S. 100. bites... apreibušas nuo druvu šalkas Rig. Av. vē̦tras šalka Aps. V, 27. šalkas ir mīlīgas, liegas, nenoteiktas, nuoslē̦pumainas skaņas A. 1897, S. 403;

2) ein gewisses Quantum (Flüssigkeit):
ūdens šàlka ² Kl. Zu šalkt.

Kļūdu labojums:
nenoteiktas = nenuoteiktas

Avots: ME IV, 2

II žmudzinât, = žmidzināt: saimnieks žmudzina cūkganim ar vici Sassm. viņš tam žmudzina pāte̦gu gar de̦gunu Frauenb.

Avots: ME IV, 822