Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'miete' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'miete' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)

miete

miete: auch (mit iẽ ) Grob.

Avots: EH I, 826


miete

miete Lasd. "sastāvdaļa pie ragavām, kas savienuo slieci ar uzkaļu un kulbu". Zu mietne.

Avots: ME II, 656


mietenis

[mietenis Bers.], mietens [wohl für mietenis], die Schindmähre; vgl. mîtenis.

Avots: ME II, 656


piemiete

piemiete MWM. V, 367, piemiets, ein daneben eingesteckter Zaunpfahl: ar žuoga piemietu ("kas uotram mietam blakus piemiets") ... situot LP. VII, 262.

Avots: ME III, 274

Šķirkļa skaidrojumā (30)

aizskaustīt

àizskaustît U. (unter skaustît I), verkeilen, vemieten.

Avots: EH I, 48



babulis

II babulis,

1): "ein Mieter"
Borchow.

Avots: EH I, 197



gultnieks

gultniẽks,

1) ein Mieter einer Bettstelle;

2) der Tischler, der Betten anfertigt
Mag. XX, 3, 222.

Avots: ME I, 679


iebuvīša

ìebuvĩša, die Häuslerin, Mieterin AP.

Avots: EH I, 505


ieīrēties

ìeĩrêtiês, sich einmieten: vai es še e̦smu ieīrējies MWM. VII, 333.

Avots: ME II, 22


ielīkt

II ìelīkt,

1) = ielīgt 1 Dunika: Anete ielīka Kaplūžuos Frauenb.;

2) als Mieter aufnehmen:
ielīka tādu naudenieku tai rūmē Dunika, Frauenb., Salis, Wandsen.

Avots: EH I, 527


ienomāties

ìenuõmâtiês, sich einmieten: biju pie mīlīgās kundzes ienuomājies Lautb.

Avots: ME II, 48


īnums

īnums,

1) die Miete
(?): svainis nuoticies uz īnumu pie ... Ķe̦lma Janš. Dzimtene II 2 , 444. pie saimnieka uz īnuma III 2 , 256;

2) "ein Mietsmann"
(= iebũvietis) Gramsden. Beruht auf žem. *įnumys = schriftli. įnamys "Häusler; Mieter; Arbeiter mit freier Station".

Avots: EH I, 501


īre

ĩre, die Miete: uz īres dzīvuot, zur Miete wohnen. [Nebst hü‾ŕ aus mnd. hure " Miete ".]

Avots: ME I, 837


īrenieks

ĩrniẽks, ĩrenieks, der Mieter, Mietsmann.

Avots: ME I, 837


īrēt

ĩrêt, - ẽju, mieten. [Nebst. hü'rima aus mnd. huren "mieten".]

Avots: ME I, 837


izīrēt

izĩrêt, tr., vermieten: istabas, namu.

Avots: ME I, 743


iznomāt

iznuõmât, tr., vermieten, verpachten: dzīvuokli, zemes gabalu. Subst. iznuõmâtãjs, der Vermieter.

Avots: ME I, 777


ķirpa

I ķir̃pa,

1): auch (mit ir̂ 2 ) Lems.; siena ķir̂pa N.-Laitzen, (mit ir̂ 2 ) Lemb., (mit ir ) Alswig, Fehteln, Kremon; ein länglicher Heuhaufen
(mit ir̂ 2 ) AP., Kegeln, Orellen, Ruj., (mit ir̃ ) N.-Peb., Serbig., Trik., Wolm.; siena, ābuoliņa kirpa Heidenfeld; linsē̦klu ķir̂pa Saikava; labības ķir̂pa Fest.; vasarāja ķir̂pa (auf einem länglichen Gerüst, wie ein zārds) Adsel, Meselau, Prl., Sessw., (mit ir ) Laud.; siena ķir̂piņa Fest.; eine längliche, mit Stroh und Sand bedeckte Gemüsemiete (mit ir̂ ) Kaltenbr., (mit ir̂ 2 ) Orellen;

2): ein Gerüst zum Trocknen von Klee oder Sommergetreide
(mit ir̂ 2 ) Ramkau.

Avots: EH I, 704


ķirpe

I ķir̃pe: auzu ķirpes (Var.: gubas, kaudzes) galiņā BW. 33060 var.; eine Kartoffelmiete (mit ir̂ ) Kaltenbr.: laukā divi ķirpes piebērēm.

Avots: EH I, 704


kortelnieks

[kuõrtelniẽks U., der Einquartierte ; der Eingemietete.]

Avots: ME II, 348


naudenieks

naûdēniẽks,

2): "ein Mieter"
Frauenb.: ielika tādu naudenieku tai rūmē.

Avots: EH II, 6


noīrēt

nùoĩrêt, tr., abmieten, mieten: dzīvuokli.

Avots: ME II, 791


noma

nuõma [auch Bl., Līn., nuôma Prl.] (li. núoma ), die Pacht, Miete, die Abgabe: visi kuoki nuomu deva, priede, egle vien nedeva BW. 2821. [nuomas nauda U., Pachtsumme, Steuer. Nach U. in Livl. nicht gebräuchlich. Zu nemt; vgl. Walde Wrtb.2 528 f., Mahlow AEO. 119, Meringer IF. XVIII, 239.]

Avots: ME II, 815


nomāt

nuõmât [li. nuomoti], nuõmuôt, tr., mieten, [verdingen]: tas gan būs nuomuots zirgs. [tie ir par maizi nuomāti kļuvuši Glück I Sam. 2, 5.]

Avots: ME II, 818


nomāt

nuõmât [li. nuomoti], nuõmuôt, tr., mieten, [verdingen]: tas gan būs nuomuots zirgs. [tie ir par maizi nuomāti kļuvuši Glück I Sam. 2, 5.]

Avots: ME II, 818


nomnieks

nuõmniẽks, der Pächter, Mieter: salīga pie sveżā nuomnieka par puišiem LP. VII, 803.

Avots: ME II, 822


pārdzīt

pãrdzìt,

1): es pārdzinu div[i] upītes BW. 730;

2): p. zirgu Auleja, Saikava u. a.; ‡

3) (hin)durchtreiben
Auleja, Kaltenbr.; ‡

4) vorbeitreiben
Auleja; ‡

5) (herausziehen und) an einer andern Stelle hineintreiben (-stekken)
Auleja: pārsien guoteņas, pārdze̦n. miete̦nus tāļāk.

Avots: EH XIII, 199


pirkt

pìrkt (li. pir̃kti), Praes. pḕ̦rku C., Bauske, Gr.-Essern, Lautb., Frauenburg, Wandsen, Behnen, Nigr., N.-Bartau, Nikrazen, pè̦rku (sic!) Arrasch, auch pirku Wolm., Dond., PS., Lis., Kl., Salis, U., Spr., pìrkju 2 Mar. n. RKr. XVII, 144, Praet. pirku, n. U. auch pircu, kaufen: Sprw. kuo lē̦ti pē̦rk, tuo dārgi aizmaksā. pirktin pirkta man zemīte, pirktin pirkts arājiņš: par pūriņu zemi pirku, par vaiņagu arājiņu BW. 23049, 1. tē̦vs man pirka pirktus svārkus 5753. dārgu pirka vainaciņu 5700, 1. pērc, tautieti, savas naudas man sudraba gredzeninu! BW. piel. 2 6361. metu mārku upītē̦... lai dzer mani kumeliņi naudai pirktu ūdentiņu Edw. pirkt zirgri, heisst auch ein Pferd mieten U. - pē̦rkamais, das Geld, womit man kauft Ahs.: vai tev tas pē̦rkamais kādreiz neaptrūks? Refl. -tiês, für sich kaufen: es duomāju šuorudeni pirkties jaunu vainadziņu BW. 24654. Subst. pìrkšana, das Kaufen. pirkums, das Gekaufte: buodes pirkumus Kaudz. M. 112. nuomaksāt pirkumus Etn. IV, 89. pircējs, der Käufer. Am ehesten (vgl. auch Reichelt BB. XXVI, 223 f. und KZ. XXXIX, 22 und 37; anders Walde Vrgl. Wrtb. II, 40) zu prece, und zwar dürfte ein athematisches Präsens mit perk- (für älteres *prek-, wie wohl auch li. perš- in peršù "freie zu" neben prašýti "bitten" auf altem *preš beruht) im Singular und pirk- im Dual und Plural zugrunde liegen (vgl. Le. Gr. 5643).

Avots: ME III, 224


rente

I reñte, die Arrende, Pacht, Miete, Rente: uz renti ņemt U., in Pacht nehmen, arrendieren; uz renti izduot (gew.: izrentēt), verpachten, verarrendieren: laikam dievs ve̦lnam laiku uz renti izdevis (so klagt man über schwere Verhältnisse). - rentes kungs U., der Arrendator. Nebst estn. reńt zunächst aus dem Deutschen.

Avots: ME III, 511


samādīt

sam̃dît,

1) besorgen, anschaffen, borgen Polangen:
s. naudu; Geld sich leihen Dunika;

2) bezahien, lohnen (Arbeiter)
Rutzau: šuovasar būs jāsamda daudz cilvē̦ku. Beruht wohl auf li. samdýti "mieten".

Avots: ME II, 682


trumete

trumete, trummete Glück Jesaias 18, 3, L., miete">trumiete U.; die Trompete. Aus einem mnd. *trummet (vgl. mnd. trumpet dass. und trummetter "Trompeter"), woher auch li. trumetė bei Miežinis.

Avots: ME IV, 246


zemetene

zemetene: vermutlich aus *zemietene, vgl. avietene.

Avots: EH II, 804