Paplašinātā meklēšana

migas, gerade, zwischen zwei Dünen befindliche, mehr oder weniger mit Wasser angefüllte sumpfige Niederungen welche im Winter gute Schlittenbahn abgeben Popen.

Avots: ME II, 623, 624

atmigs, atmiga, auch als Pl. t. migas">atmigas Grünh., atmidze, Dem. atmidziņš, atmidziņa BW. 8011, ein Nachschläfchen, wie atmiegs: atkrīt rijās visi uz atmigas LP, VII, 859; BW. 25515. [atmigā krist Trik.] gāj'si pirtī atmiga gulēt Mag. XX, 3, 102.

Kļūdu labojums:
uz atmigas = uz atmigu

Avots: ME I, 177

čamîgs: scheu (von Pferden) Salis: č. zirgs; "vorsichtig" Seyershof: čamīgi dzīvuot; leise (vom Schlaf) Salisb.: č. miegs; wachsam, aufmerksam, lefsen Schlaf habend Seyershof: č suns. sivē̦ni ir čamīgi: kad dzird vien, ka nāk cilvē̦ks, tū˙li degunu augšā nuo migas un skatās.

Avots: EH I, 284

izšķũrêt, tr.,

1) ausscheuern, reinigen:
izšķērē̦ts celiņš Vēr. I, 718;

2) hinausschaufeln, hinausschaffen:
nevarēs ne nuo migas izšķūrēt Alm.

Avots: ME I, 812

iztram̃dît, tr., aufscheuchen: ūpi nuo tumsas, zvē̦ru nuo migas.

Avots: ME I, 819

I miga,

1): nav migas (Streu)
cūkām iesviest Kaltenbr. - uodu kâ m. (sehr viel) Sonnaxt. senāk bezdelīgu bij daudz - gāja kâ m. ebenda;

2): auch (eine Schlafmütze, ein Faulpelz)
Gr.Buschh. n. FBR. XII, 77.

Avots: EH I, 812

I miga,

1) = midzenis, midzis, Tierlager; Streu: zaķis guļ migā, suns, cūka - midzenī AP. n. U. cisām pielika klāt kādu mazumiņu salmu nuo cūku migas, lai bē̦rns mierīgi guļuot BW. I, S. 181. lāči sev meklēja migas A. v. J. 1897, S. 377. peles migu ietaisīj [u] šas pašā matu galiņā BW. 20236. jūs vēl kūņājaties pa migu Alm. tu tik zini pūt un gulēt un nevari nuo migas izlīst JK. III, 3. salmu miga Kaudz. M. 139;

2) ein schläfriger Mensch, Schlafmütze
Blieden n. Etn. II, 81: viņu dēvēja par "migu" Deglavs MWM. v. J. 1898, S. 960. Zu miegs, migt.

Avots: ME II, 623

nuõmidzis, [nuomidze B. Vēstn. n. Celm.], nuomiga, der Schlaf: [pirmajā, dziļajā nuõmidzī Janż. Čāp. 29]. visa māja gulēja pat˙laban pirmajā nuomidzī [Selb.], Degl. viņš pirmā nuomidzī gul kâ nuosists Kleinb. pašā cietajā nuomidzī Alm. bet pirmā nuomigā viens sle̦pkava bij atlīdis LP. IV, 164. galvu pārņēma rīta nuomigas murgi Druva III, 857.

Avots: ME II, 820

ņudzeklis [Serben Lennew., Alswig, Serbigal, Mesoten], nudžeklis MWM., der Wirrwarr, das Gewühl, Gewimmel: dzīves, jautu ņudzeklis R. Sk. I, 63. aizbraukt ar visu savu sajukušuo duomu ņudzekli A. XX, 168. [vistas sataisījušas kaņepes par ņudzekli. izmaltus, bet nekultus linus peles bieti vien sakapā par ņudzekli, ietaisuot migas. saveldējusi labība ir ņudzeklis N.-Peb.]

Avots: ME II, 904

šļàuknêt ² Warkl., schlafen (verächtlich): vai tu nevari šļauknēt? kuo tu te žvairē visu nakti! Nerft, kuo tu te trinies! vai nevari šļauknēt? Jauns. Baltā gr. I, 142. vai tad nevarēji nuovilkt vis˙maz svārkeļus, kad gāji šļauknēt? Jauns. pulkstens vienpadsmituos... meita izlīda nuo migas. šļaukni, ve̦lns, tavu šļauknēšanu! Latv.

Avots: ME IV, 66

šmiga,

1) ein junges, schlankes Bäumchen
Gulben; "kuoks, nuo kā taisa makšķeres kātu" Saikava; eine Rute zum Schlagen Kokn. n. U.: liepiņas saaugušas kâ šmigas Gulben. šmigu mežs Saikava;

2) ein Winkelmass
(womit die Radspeichen gemessen werden Naud.) N.-Peb. n. Latv, Saule 1927, S. 618, Bers., Wandsen. Zur Bed. 2 vgl. šmīga I; in der Bed. 1 nach Loewenthal Indg. Jahrb. V, 192 zu li. smaĩgas "Stock, Stange".

Avots: ME IV, 84

tũļa Arrasch, Bauske, Jürg., Kurs., Ruj., Salis, Salisb., Selg., Stenden, Widdrisch, tûļa Erlaa, Gr.-Guschh., Kalz., Kl., tûļa ² MSil., tūļa ² Bers., Golg., Prl.. Sessw., Stom., tūļa U., Spr., Lenzenhof n. Etn. II, 17, Dond., Fest., Lasd., Laud., comm., wer mit nichts fertig wird ("kam darbs neveicas") U.: es tā tūļas negribēju, man tas tūļa (Var.: tūlis) gadījās: divi stundas kājas āva, trešuo jūdza kumeliņu BW. 21872. man zūd . . . cerības uz šuo tūļu . . . tas ne˙kad nevar saņemties un ne˙kuo neizdara Janš. Bandavā I, 286. kamē̦r tie tūļas uzsliesies nuo migas Veselis Saules kapsēta 116. tūļu pasteidzināja drīzāk ar dziesmiņu . . . BW. I, S. 330. Zu tūls II.

Avots: ME IV, 281

tusnât,

1) tusnāt Alswig, Domopol, Drobbusch, Drosth., Fehsen, Heidenfeldt, Kalnazeem, Lis., Lubn., Nötk., N.-Peb., Odensee, Salis, Schibbenhof, Stelp., Wallhof, Vīt., -ãju, tusnēt Bers., Römersh., Warkl., -u, -ẽju, tusnît Celm., Grünwald, Lennew., Nötk., N.-Peb., Salisb., Serbigal, Smilt., Wolm., -ĩju, tusnuôt Druw. (s. RKr. XVII, 84), Lubn., tušņât Mar., Oppek., Schwanb., Serbigal, -ãju, tušņuôt Oppek. n. U., Golg., refl. tusnîtiês Alksnis-Zundulis, tusnuôtiês Druw., Plm., schwer atmen, keuchen; tusnêt L., U., tusnît U., tusnuôt U., stöhnen, in heftigem Affekte weinen (wollen): guovis tusnā, kad stipri pieē̦dušas Odensee. guovs pārē̦dusies un tusn Römershof. tusnuodāmas un pūzdamas nāca... guovis Niedra Bār. 73 (ähnlich: Vīt. 33). smagu darbu darīdams cilvē̦ks tusnī, iet tusnādams N.-Peb. dirsdams tusnī ebenda. viņš tusnē̦dams rakņājas pa mē̦slu gubu Vēr. II, 1401. māt[e] ar meitu tusnuodamas darīs smagus ve̦zumiņus BW. 16360. Auka tusnīdams kāpj kalnā A. Upītis J. 1. 34. viņš tusnuodams sāka rāpties tāļāk A. XX, 802. tusnīdams un šņākdams . . . paskrēja garām vilciens A. Brigader Daugava I, 1226. daba tusnīdama un žāvādamās traušas nuo ziemas migas laukā MWM. v. J. 1897, S. 105;

2) tusnuôt Stockm., langsam arbeiten;
tusnāt oder tusnît Nötk., keuchend, mühsam arbeiten; tusnât Lubn., Vīt., tusnuotiês Bers., trödeln; tusnît Lems., (liegend) faulenzen: kuo jūs, meitas, tusnājat, ka jūs dziesmu nedziedat? BW. 780,1. kuo tu tusnuo? strādā veicīgāk! Stockm. tusnā nu tusnā, ka ātrāk tiec gatavs! Vīt.;

3) tusnît Drosth., Jürg., (keuchend Schweres) schleppen:
tusnīja maisu ve̦zumā Drosth., Jürg. me̦tusi dūņas, tusnādama, lāpstu pakaļ lāpstas Upīte Medn. laiki;

4) tusnît Ar., murren, unzufrieden sein.
Zu tust.

Avots: ME IV, 273

II ũdelêt C., Jürg., Nötk., Schujen, kommandieren, vexieren; scheltend, mit Verachtung dressieren Loddiger, Nötk., Treiden, Widdrisch; antreiben, anspomen Stolben; mit Vorwürfen überschütten (mit ũ ) Wain.: lielais brālis mazuo vienmē̦r ūdelē C. u. a. sveša māte pabērni ūdelē Nötk. skuolmeistars stingri ūdelē savus skuolas bē̦rnus Loddiger u. a. gailēns mazuos cālẽ̦nus briesmīgi ūdelē, tas ir, knāpj tuos, dze̦nā, nelaiž pie barības C. kuo nu tu viņu vienmē̦r tâ ūdelē? A. XI, 101. kuo viņi tik ilgi guļ? vajag ūdelēt nuo migas laukā Allasch. Ans d. hudeln "schlecht behandeln, plagen, quälen".

Avots: ME IV, 404

uzčukstît, = uzbikstīt: uzčukstīt suni nuo migas Adiamünde.

Avots: ME IV, 322

uzlaîst,

7): auch AP., Salis; uzlaižamais Salis "sitamais"; ‡

9) u. riksi, im Trab laufen od. fahren machen:
būtu ērzelis, uzlaistu slaidu riksi J. Niedre Ķeceris Latgalē 18. Refl. -tiês, ‡

3) sich hinlegen auf:
sivē̦ni uzlaidušies (= uzgūlušies) virspus migas, - laikam par siltu Seyershof; ‡

4) sich auf etwas einfinden (bilden)
Iw.: dažreiz guovij utis uzlaižas. nuoliek sieru, lai kamariņa uzlaižas virsū.

Avots: EH II, 727