Paplašinātā meklēšana

milza,

1) (unter milze 1): cilvē̦ku milˆza C. m. cilvē̦ku sanākusi Grawendahl, Heidenfeld. cilvē̦ku kâ milˆza bija N.- Peb.;

2) als Adverb; s. unter milˆzis I.

Avots: EH I, 815

gaŗdibene,

1) ein breitrandiger Filzhut:
uzlika vīriešu ce̦puri (gaŗdibeni) BW. III, 1, 41. viņš lāpīja ar ratu ilksi savu milza gaŗdibeni LP. VII, 476. Auch platmale, ratene, rata ce̦pure genannt;

2) der Cylinderhut:
spuodras gaŗdibenes* galvā MWM. II, 738.

Avots: ME I, 606

milze,

1) milza C. "daudzums", ein Haufe:
[milze kuoku Warkl.]. tur laba milze cilvē̦ku, da steht ein grosser Haufe beisammen Ruj. n. U.;

2) ein vornehmes Geschlecht
Ruj. n. U.;

[3) mil˜ze, = milzums

II: viņam pirkstā milze ieme̦tusies Warkl. - Wohl zu milzt I].

Avots: ME II, 628

I milˆzis: auch BW. 2959, 1; milza liels, sehr gross Erlaa, Fest. milzu labs, sehr gut Lubn.

Avots: EH I, 815

II milˆzt ² [Bl.], impers., praes. mìlst2 [Kr.], prt. milza, dunkel, neblig werden U.: klusām pakrēšļi milst Zalktis II, 27. [pamalē milst ("aug, ceļas, briest"; oder zu milˆzt I?) tumši mākuoņi Druw. tīri acis milstuot, nevaruot ne paskatīties Janš. Paipala 12.] vai gluži visi prāti milst Asp. MWM. v. J. 1897, S. 813. kas tur? kas man te ceļā milst? Druva I, 149. [zu li. milšti(s) "sich zusammenziehen (vom Gewitter)", r. мóлость "Unwetter" (s. Berneker Wrtb. II, 35, Wiedemann BB. XIII, 301) und (?) nach Strachan KZ. XXXIII, 305 f. zu ir. melg "Tod".]

Avots: ME II, 629

[pamilzt, eine Weile, ein wenig mil˜zt I: pirksts kādu laiciņu pamilza Salis.]

Avots: ME III, 70

sabriêst, intr.,

1) zusammenquellen, fertigquellen, sich mit Nässe füllen, durch Feuchtigkeit quellen
U.; anschwellen: korķis sabriest Konv. ² 455. luogu rāmji sabrieduši. kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

2) reif werden:
cilvē̦ks sākuot pūlēties jau daudz˙maz sabriedîs Jauns. III, 20.

Avots: ME III, 597

samilzt, intr.,

1) samil˜zt Peb., Fehsen, Nötk., Kokn., Saussen, Smilten, Palzm., Erlaa, Allasch, Römershof, Holmhof, samilzît Peb., anschwellen, sich entzünden, schwären (perfektiv) Spr.: skabarga iedūrās pirkstā, un pirksts samilza Lennew., Lemburg, N. -Peb. de̦lna samilzusi, - nevaru ņemt ne˙kā ruokā Druw. zirgam... krūtis atspaidītas, ka samilst un sāk pūznīt Etn. IV, 119;

2) anschwellen:
kuokiem samilza zari un sabrieda pumpuri MWM. VIII, 885;

3) durch und durch nass werden:
rudeņuos smaga aršana, tad zeme ir samilzuse Dond.;

4) üppig wachsen, eingrasen:
labība samilzusi Spahren;

5) = piesērtiês: dzelmei vienā puse daudz smilšu samilzis; upes galā samilzuši dubļi Stenden. Subst. samilzums, die Geschwulst, das Geschwür: samilzums papēdī iztrūka Lemburg. saceļ stipru naizu un samilzumu Konv. ² 393.

Avots: ME II, 685, 686