minējs
minẽjs (f. -ẽja), wer tritt, stampft: tas vis nebūs šaurā ceļa minējs Kaudz. M. rijnieks pie ve̦lna par mālu minēju Libek. Pūķis 12. valdniece un viņas pē̦du minēja Upīte Medn. laiki 6. zu mĩt, minêt, mĩt.
Avots: ME II, 629
Avots: ME II, 629
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'minējs' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'minējs' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (1)
Šķirkļa skaidrojumā (2)
māls
mãls, gew. Plur. mãli, der Lehm: mālus mĩt, den Lehm treten. ve̦lns e̦suot licis ar zirgu mālus mīt LP. V, 146. In Vergleichen zur Bezeichnung der Fülle: piens kâ jūr,a un sviests kâ māli LP. VII, 558. kreimiņš kâ māliņi Tr. IV, 465. tik ciets mans kreimiņš kâ jūr,as māli 488. Auch in genitivischen Verbindungen wird der Plur. gebraucht: mālu trauks, Lehmgeschirr; mālu minējs, der Lehmtreter. Zu li. mólis dass. [und vielleicht (wenn mit altem ā!) zu slav. malina "Himbeere", s. Berneker Wrtb. II, 12, Loewenthal AfslPh. XXXVII, 380.]
Avots: ME II, 581
Avots: ME II, 581