minējs

minẽjs (f. -ẽja), wer tritt, stampft: tas vis nebūs šaurā ceļa minējs Kaudz. M. rijnieks pie ve̦lna par mālu minēju Libek. Pūķis 12. valdniece un viņas pē̦du minēja Upīte Medn. laiki 6. zu mĩt, minêt, mĩt.

Avots: ME II, 629