Paplašinātā meklēšana

apmisêt, irre machen L. Refl. -tiês sich versehen, sich irren: nesiet naudu atpakaļ, juo tie tur būs apmisējušies I Mos. 43, 12, Etn. III, 129; apmisēties runādams, sich versprechen Mag. III, 1, 90.

Kļūdu labojums:
runādams = runajuot

Avots: ME I, 107

misêt, Refl: -tiês: ka tik kādreiz nemisas krist! Daudsewas n. FBR. XVII, 158.

Avots: EH I, 818

misêt, -ẽju,

1) fakt. zu mist

II, verwirren, irre machen
St., mischen, verfehlen: piekuodināja mācītājam nemisēt nuoliktā laika K. Kaln.;

[2) entziehen, stehlen
Bergm. n. U. ("unbek."): lai misē viens uotram savu uzticību Diez, keiner entziehe dem andern sein Vertrauen]. Gew. refl. -tiês, [sich mischen Bielenstein;] sich irren, sich versehen, sich verzählen, schnitzern, irre, verwirrt werden: ne kājiņa šķībi gāja, ne valuoda misējās BW. 1458. kungs, jums būs misējies Degl. ja precniekam misējies, tad tuo krietni izzuobuo BW. III, 1, 86. [man misējas Autz n. U.] Subst. misẽjums, der Fehler, Schnitzer, Fehltritt: kungs par mazākiem misējumiem nežēlīgi suodījis LP. VII, 36; misêšanâs, das Sichversehen. Vgl. misît, mist

II. [In der Bed. "Verfehlen"
wohl aus mnd. missen dass.]

Avots: ME II, 635, 636

‡ nùomisêtiês AP., Perfektivform zu misêtiês: katram jau var n.

Avots: EH II, 69

pamisêtiês, [pamisîtiês], sich etwas versehen, misslingen: es tev gribē̦tu lzdarīt pa prātam, bet kādreiz pamisas A. XIX, 27. viņai nez kâ pamisējās, un dē̦lē̦ns nuokrīt nuo muguras ūdenī Dīcm. [ja vēl kādreiz pamisījās, tad beidzuot tuomē̦r iemanījās tik tāļu, ka nemisīja vairs ne˙maz Jaunie mērn. laiki I, 49.]

Avots: ME III, 71

samisêt, tr., verwirren, vermischen (fig.): vārdus Kundziņš Ve̦cais Stenders 84. vārdi bij tumši salikti un samisē̦ti Klaust. 69. ve̦cuo dziesmu grāmatu ar saviem grūtiem, nesapratīgiem, samisētiem vārdiem Latvju Tauta XI, 1, 43. samisē̦ta valuoda Klaust. 107. Refl. -tiês, fehlgehen, sich versehen, schief ergehen (gew. impers.): viens sviediens samisējies (ist fehlgegangen, verfehlt worden) LP. V, 61. piepeši kupiens samisējas ebenda 343. sulainim samisējies: kâ cirtis, tâ pārcirtis kungam vē̦de̦ru LP. III, 92. pļunkt! iekrīt e̦ze̦ra dibinā: samisējies nabadziņam IV, 85. nezin, kâ samisējies, kâ ne - kuģiniekam pasprukuse kāja IV, 209. tiklīdz... māceklim samisējās ar ce̦nu (sobald sich der Lehrling im Preise versah, d. h. einen falschen Preis nannte) De̦glavs Rīga II, 1, 143.

Avots: ME II, 686

‡ apmisis (part. prt. act.): viņš apmisis Für. I (unter misēt) "er hat sich verredet".

Avots: EH I, 102

izmisît, tr., verpfuschen: šis gājiens būtu tikai pa pusei izdarīts, būtu izmisīts un ve̦lts A. XII, 648. Vgl. misēties.

Avots: ME I, 772

izsamist, [izsamisties U., izsamisēties Und Ps. 20, 6], intr., in Verzweiflung geraten, verzweifeln: bet mēs gribam un nevaram un izsamistam Niedra. skuoluotājs vai izsamisa A. XI, 105. izsamisums, die Verzweiflung: atgriežas pilnīgā izsamisumā mājā A. XVII, 86. [Vgl. izmist und Le. Gr. 707.]

Avots: ME I, 795

‡ miļîtiês "misēties" Saikava: nezinu, kâ man tur miļījās, bet tik vē̦lāk pamanīju, ka kāja sāp. Aus p. mylić się.

Avots: EH I, 815

‡ pamilît, ausrenken, verrenken Wessen. Refl. pamilêtiês "drusku misēties, nepare̦dzē̦ti iznākt" Kaltenbr.: kâ es sviežu, kazi kâ man pamilējās. Zunächst wohl auf li. mìlyti beruhend.

Avots: EH II, 156

[pamislis, Bedenken; Irrung Für. I, unter misēt.]

Avots: ME III, 71

[pamislīties, irren: ka tie nepamislījas, dass sie nicht irren Für. I, unter misēt.]

Avots: ME III, 71

šubêtiês Drosth., einen Fehltritt tun; misēties: klibam ve̦lnam drusku šubējies Pas. VI, 311; vgl. šudīties I 3, (pa)šumēties, (pa)šutēties: zu šaubît?

Avots: ME IV, 104

*šumêtiês: "misēties" Muremois, Nötk., Wolm., Wrangelshof: kâ tev tâ šumējās? "kļūdīties" (z. B. beim Laufen ausgleiten) Renzen.

Avots: EH II, 657

šutêtiês, ‡

3) "misēties, kļūdīties" Druw.

Avots: EH II, 658