Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'misēties' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'misēties' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (2)
pamisēties
pamisêtiês, [pamisîtiês], sich etwas versehen, misslingen: es tev gribē̦tu lzdarīt pa prātam, bet kādreiz pamisas A. XIX, 27. viņai nez kâ pamisējās, un dē̦lē̦ns nuokrīt nuo muguras ūdenī Dīcm. [ja vēl kādreiz pamisījās, tad beidzuot tuomē̦r iemanījās tik tāļu, ka nemisīja vairs ne˙maz Jaunie mērn. laiki I, 49.]
Avots: ME III, 71
Avots: ME III, 71
Šķirkļa skaidrojumā (8)
apmisēt
apmisêt, irre machen L. Refl. -tiês sich versehen, sich irren: nesiet naudu atpakaļ, juo tie tur būs apmisējušies I Mos. 43, 12, Etn. III, 129; apmisēties runādams, sich versprechen Mag. III, 1, 90.
Kļūdu labojums:
runādams = runajuot
Avots: ME I, 107
Kļūdu labojums:
runādams = runajuot
Avots: ME I, 107
izmisīt
izmisît, tr., verpfuschen: šis gājiens būtu tikai pa pusei izdarīts, būtu izmisīts un ve̦lts A. XII, 648. Vgl. misēties.
Avots: ME I, 772
Avots: ME I, 772
izsamist
izsamist, [izsamisties U., izsamisēties Und Ps. 20, 6], intr., in Verzweiflung geraten, verzweifeln: bet mēs gribam un nevaram un izsamistam Niedra. skuoluotājs vai izsamisa A. XI, 105. izsamisums, die Verzweiflung: atgriežas pilnīgā izsamisumā mājā A. XVII, 86. [Vgl. izmist und Le. Gr. 707.]
Avots: ME I, 795
Avots: ME I, 795
miļīties
pamilīt
‡ pamilît, ausrenken, verrenken Wessen. Refl. pamilêtiês "drusku misēties, nepare̦dzē̦ti iznākt" Kaltenbr.: kâ es sviežu, kazi kâ man pamilējās. Zunächst wohl auf li. mìlyti beruhend.
Avots: EH II, 156
Avots: EH II, 156
šubēties
šubêtiês Drosth., einen Fehltritt tun; misēties: klibam ve̦lnam drusku šubējies Pas. VI, 311; vgl. šudīties I 3, (pa)šumēties, (pa)šutēties: zu šaubît?
Avots: ME IV, 104
Avots: ME IV, 104
šumēties
*šumêtiês: "misēties" Muremois, Nötk., Wolm., Wrangelshof: kâ tev tâ šumējās? "kļūdīties" (z. B. beim Laufen ausgleiten) Renzen.
Avots: EH II, 657
Avots: EH II, 657