Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'muļāt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'muļāt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (12)

kamuļāt

‡ *kamuļât, zu erschliessen aus sakamuļât.

Avots: EH I, 583

muļāt

[muļât "pa muti viļât" Lös., Sehlenhof.] Refl. -tiês, sich im Schmutze herumwühlen Dond. [Vgl. muļ˜ļât.]

Avots: ME II, 666

muļāties

muļâtiês,

1): ungeschickt arbeiten
N.-Peb.

Avots: EH I, 831

muļāties

muļâtiês, -ājuôs,

[1) Unsinn treiben, trödeln, langsam arbeiten:
kuo tu muļājies: strādā dūšīgi! Mar. n. RKr. XV, 127, [Bers.]. Hochle. aus muļļāties?];

2) "?": nu muļājies, nu muocījies LP. V, 152.

Avots: ME II, 666

nomuļāt

nùomuļât, Refl. -tiês: sich besudeln auch Golg., Lis.; eine Weile ungeschickt arbeiten - auch Drobbusch, Stom.

Avots: EH II, 70

nomuļāt

[nùomuļât, nùomuļît, nùomuļinât "unordentlich und unschön fertigmachen" Gramsden.] Refl. nùomuļâtiês [Serben, Sermus, Ermes, Seppkull], nùomullâtiês nùomūlâtiês JK. V, 52, sich besudeln, sich beschmutzen: sieva taujājuse, kur tâ e̦suot nuomuļājies LP. III, 32, [Vank., Wolgunt, Mitau, N. - Peb.; in N. - Peb., Autz, Grünh. auch - eine Weile ungeschickt arbeiten: visu cēlienu nuomuļājies un ne˙kā nepadarījis; nuomuļāties "eine Weile ohne Arbeit leben" Bers.]

Avots: ME II, 822

samuļāt

samuļât, tr.,

1) aufwühlen, trübe machen:
guovis saskrēja dumberī un samuļāja ūdeni;

2) zerknittern; beschmutzen:
s. drēbes Ruj.;

3) = samuļļât 1: s. mutē maizi Salis.

Avots: ME II, 690

smuļāt

smuļât (unter smuļ˜ļât): vgl. ‡ apsmuļât.

Avots: EH II, 540

tumuļāt

tumuļât,

1) etwas ungeschickt und langsam tun Wessen;

2) sich langsam bewöiken
Warkl. Refl. -tiês,

1) zcigern Wessen, trödeln
Golg., Nigr. (besonders vom langsamen Ankleiden gesagt); auch tumuluôtiês;

2) sich langsam bewölken:
sāk jau tumuļāties, būs lietus Warkl. In der Bed. 2 zu tumêt 2.

Avots: ME IV, 264

Šķirkļa skaidrojumā (4)

kamoļāties

* kamuoļâtiês [erschlossen aus ostle. kamuļuôtîs], - ãjuôs, sich winden, jem. in der Arbeit stören: kamuoļājas pa kāju apakšu Mar. n. RKr. XV, 118. [Wohl zu kamuolis; die genannte ostle. Form könnte auch aus * kamuļātiês entstanden sein.]

Avots: ME II, 153

murmuļot

mur̂muļuôt (li. murmuliúoti Arch. Phil. III, 51): Unsinn schwatzen, unnötig und ohne Zusammenhang sprechen; rieseln (mit ur̂ 2 ) Frauenb.; "murmināt" (mùrmuļāt 2 ) Zvirgzdine: m. pret ve̦cāku cilvē̦ku.

Avots: EH I, 835

nošmulēt

‡ nùošmulêt, nùošmuļât, beschmutzen: nuošmulē̦ts de̦guns Ramkau. n. drēbes Stenden. mutīte nuošmuļāta Tdz. 57875 (aus Tilža). Refl. -tiês, sich beschmutzen: nuošmulējies kâ sivē̦ns.

Avots: EH II, 97