Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'musināt' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'musināt' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (10)

aizmusināt

àizmusinât, aufwiegelnd wegbekommen, forthetzen: a. strādniekus nuo darba.

Avots: EH I, 40


iemusināt

ìemusinât,

1) intr., (aufwiegelnd) einflüstern, aufhetzen
Sassm.: viens uotram sāka iumusināt ausīs A. XII, 259. vasaras dze̦strumiņš mums iemusināja, ka... Stender. n. Plūd. Llv. II, 180;

2) einflössen:
tas spēj mums diezgan jautrības iemusināt Kaudz. M., Spr.

Avots: ME II, 47


musināt

musinât,

2): irre machen, in Zweifel bringen
Für.

Avots: EH I, 835


musināt

musinât, mušinât Hr.,

1) intr., unterm Bart brummen
L., flüstern, murmeln, leise zischend reden St., rauen U.;

2) tr., hetzen, aufwiegeln:
kam tu viņu musini Sudr. E. Subst. musinãjums, die Aufwiegeln; musinâtãjs, der Hetzer, Aufwiegler: musinātāji, kas pūlējās arī dažas Krievijas pilsē̦tās sacelt nekārtības A. XX, 195; musinātāji, irre führende Gesiter Plūd. [Wohl zur Wurzel von maut "brüllen" u. a., s. Walde Wrtb. 2 498 f.]

Avots: ME II, 672


nomusināt

nùomusinât, tr., irre führen: nuomusinājis saimnieku tâ, ka mājās nuobraucis gan˙drīz pa˙galam LP. VII, 958.

Avots: ME II, 823


pamusināt

pamusinât: Irbe pamusināja meitu ... iet strautä nuomazgāties Janš. Mežv. ļ. I, 195.

Avots: EH II, 158


pamusināt

[pamusinât, aufhetzen, aufwiegeln Wolm., Widdrisch, Bauske.]

Avots: ME III, 74


piemusināt

pìemusinât, verleiten zu: p. uotru uz nedarbiem Bauske.

Avots: ME III, 275


samusināt

samusinât, tr., aufhetzen U., Nigr.: leišu bars samusināts uzbruka kluosterim MWM. VIII, 116.

Avots: ME II, 691


uzmusināt

uzmusinât LKVv., Grobin u. a., aufhetzen, aufwiegeln, (zu etw.) antreiben: uzmusināt zē̦nu uz nedarbu. Refl. -tiês, sich erregen: visā mājā uzmusinājās ļaudis Stari II, 982.

Avots: ME IV, 361

Šķirkļa skaidrojumā (6)

bidīt

bidît: auch Lemburg (viņš man bida [= baksta] sānuos), Meiran, Riga: leicht anstossend ein Pferd antreiben Golg.; "skubināt, musināt" Golg.

Avots: EH I, 218



gumzdīt

gumzdît,

1) "mit der Hand (jem.) von hinten vorwarts schieben
(stumt)" Frauenb., Schnehpeln (mit um̂ 2 ), PV. (mit ùm 2 ); "skubināt, musināt" (mit um̂ 2 ) Behnen;

2) "ņurdzīt" Grawendahl: g. suni; knüllen (ein Kleid) Baltinow (gùmzdêt 2 ); drücken, stopfend quetschen Serben: gùmzdīt vilnu maisā. Refl. -tiês "?": kuo tu te gumzdies? PV.

Avots: EH I, 419




tūdīt

tûdît: "musināt" (mit ū) A.-Schwanb.

Avots: EH II, 707