Paplašinātā meklēšana

[iznārstuôtiês, laichen Wid.]

Avots: ME I, 775

nãrs, nãre,

1) die Klammer der Tischler
L., die Zwinge, Leim-, Schraubenzwinge: nārs ir bluķis ar šķē̦rsām iecirstu ruobu; nārā liek kādu apstrādājumu kuoka gabalu, kuŗu ar ķīļiem saķīlē, lai tas nekustē̦tuos. ar nāru saspriež kuopā salīmē̦tus dēļus Wolm. [nā`rs Trik. "rīks luoku un slieču liekšanai"];

2) die Hobelbank:
viņš kruknēja uz nārēm lielā kruoga kaktā Zeib.;

[3) = spunde U.;

4) nāri, Bretter auf dem Dach zum Schutze gegen Sturm
U. - Aus * nārvs? Wohl zu nirt (s. dies) nebst narvis, vgl. Person IF. XXXV, 207 und Beitr. 576 und Sommer Balt. 261].

Avots: ME II, 701

nārsta (unter nā`rsts ): medņa n. Dobl. n. BielU., Ort der Auerhahnbalz.

Avots: EH II, 8

nārstekļi, die Stäbe, Spricken im Sprickenzaun Adsel. Anderswo dafür: riķi zediņi; [zu nar̂stît 1?].

Avots: ME II, 701

‡ nârstêt ² Salis, = nā`rstît.

Avots: EH II, 8

nā`rstîgs, geil, frech St., Etn. III, 178.

Avots: ME II, 701

nā`rstît, nārstuôt, oft refl. nā`rstîtiês, nā`rstuôtiês, intr., freqn., laichen, sich begatten: e̦ze̦ra malās zivis nārstuojas Latv. ja februāŗa mēnesī zaķi nārstuojas, tad marta mēnesī brauks ar ragavām Etn. II, 25.

Avots: ME II, 701

nārstuôt (unter nā`rstît ), refl. -tiês: pavasarī zivis, čūskas, stirnas nãrstuojas ² Grob.

Avots: EH II, 8

nā`rsts: zivju n. Pilda, Zvirgzdine. zivīm ir nârsti ² Seyershof. reņģes divreiz gadā laiž nārstus Kaugurciems (hier auch ein gen. s. nãr[s]ts: nãr[s]ts laikā reņģe tāda tre̦knāka).

Avots: EH II, 8

nā`rsts (li. nar̃stas, [r. норость]), [nārsta U., nārste St.], das Laichen, die Brunst (der Vögel U.): raudas bija pilnā nārstā Jauns. ieraudzījis lielu pulku uodžu nārstā. nārsta od. nārstu laiks, Laichzeit der Fische, Brunstzeit der Amphibien Kand. čūskas salasuoties nārstu laikuos lielās čupās LP. VII, 1271. [Zu nērst, li. ner̃šti "laichen", klr. нéресть "Laich u. a. (s. Zubatý AfslPh. XVI, 401) und vielleicht (nach Petersson Balt. - slav. Wortstudien 7) zu westosset. nà`rsun "aufschwellen, aufgedunsen sein."]

Avots: ME II, 701

nùonārstuôt, intr., das Laichen beendigen: ja līdakas pavasarī ātri nuonārstuo, tad e̦suot īss sējams laiks Etn. II, 72.

Avots: ME II, 824

panārs (unter panars): panârs Saikava "sainis, nastiņa".

Avots: EH II, 159

panãrsni BW. 16, panãrsniẽki (PS.], panãsniẽki, panāšņi, s. panãcniẽki.

Avots: ME III, 76

sanārstît, eine gewisse Zeit hindurch laichen: plauži sanārstīja trīs dienas Saikava.

Avots: ME II, 692

‡ sanârstuôt ² Dunika, = sanārstît: līde̦kas sanārstuojušas visuos gŗāvjuos.

Avots: EH XVI, 433

svanārs (?) Vīt. "= zvanārs."

Avots: ME III, 1143

zvanārs,

2): ar tirgū sapirktiem ve̦ciem zirgiem, tâ sauktiem zvanāriem Mellups un Brazilietis, Vectēva stāsts 41. es bijis smags kâ z. ("?") Austriņš Raksti VII, 6.

Avots: EH II, 814

zvanārs,

1) zvanars Grünw., verächtl. Uhr:
cik tad tavs zvanars rāda? Grünw.;

2) zvanãrs C., Nötk., PS., Trik., ein altes, schwaches, mageres ("nuodzīts") Pferd N. - Peb., Serbigal, "ve̦cs zirgs, kas kūkuo resp. ar galvu zvana" N. - Peb.; eine alte, magere Kuh Serbigal: tas tāds zvanāra zirgs Nötk. zvanārs nuodzīts, vairs nekust ne˙maz N. - Peb. braucis ar... divi zirķeļiem, kâ mūsu pusē sauc: ādeniekiem jeb zvanariem Upīte Medn. laiki;

3) ein alter, schwacher, fauler, zu nichts tauglicher Mensch
(zvanārs) Nötk.; ein Faulenzer, Herumtreiber ebenda;

4) "žuliks" Oknist;

5) wer Lärm macht; ein Knabe, der lärmt
(mit ãr ) AP., (mit ā`r ² ) KatrE.; ein unartiges, lärmendes Kind (zvanars) Adsel; wer viel und sehr laut spricht Vīt.; ein Maulheld (zvanars) Etn. IV, 147; ein Hund, der laut bellt Erlaa: zvanāru jau var dzirdēt caur trim sienām Vīt. tas jau tāds zvanārs, ka viņu dzirdi pūlim cauri kâ baznīcas zvanu. suns rej kâ zvanārs Erlaa. Aus r. звонáр "Glöckner; Schwätzer".

Avots: ME IV, 765

berze, ‡

2) = be̦rzts (zivju nārsts) Salis.

Avots: EH I, 213

[gur̂ceklis Kreuzb., gur̂cêklis Lis.], gùrcaklis ² [Mar., Schwanb., Baltinov, Marienhausen], gurcakls, gurceklis Adsel, [N. -Schwnb.], der Froschlaich: nuo gurcakla sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. X, 226. vardes tēviņš pa nārsta daiku vienumē̦r paliek pie mātītes, kamēr tā laiž savu gurcaklu A. XX, 226. [Zu gurklas; vgl. auch kurcaklis.]

Avots: ME I, 683

gũt: prs. gùnu ² Saikava, guju Siuxt,

1): erwerben, gewinnen: g. panākumus. satiksmē ar viņu tu vari daudz g.; fangen, haschen
Auleja, Kaltenbr., Līvāni, Lubn., Saikava: mežsargi guj viņus ruokā Siuxt. ve̦lns guva (etwa: griff zu) ar ... nagiem plêst spalvas Pas: IV; 51 (aus Višķi). kājas dibe̦nu negūst (erreichen nicht) n. 54. XIII, 42;

2): vai tad es varu g. visu nuoņemt? AP. negūst visus izēst Janš. Dzimtene V, 114. dažreiz ir negūst sagrūst (sìenu) gabanās, ka lietus klāt Heidenfeld; ‡

3) bewältigen, fertig verden mit etwas:
māte viena pati nevarēja g. satvēšanu Janš. Bandavā II, 990. Refl. -tiês,

1): slīcējs aiz cisas gūnas Auleja; ‡

2) = r. спохватываться : cikām tē̦vs guvās, meita jau bija tāli Pas. VI, 144 ähnlich XII, 32; ‡

3) sich fangen lassen:
da nārstam zivis gūnas (r. ловятся) ciešāk Auleja. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w 37.

Avots: EH I, 422

‡ izkor̃kšêt Salis "zu quaken aufhören": kad vardes izkorkš pa dīķi, iznārstejas, tad ruodas kurkuļi. Refl. -tiês Salis, = izlamâtiês.

Avots: EH I, 458

ķeķerêtiês, -ẽjuôs, sich zusammenhalten, sich verbinden: ķeķerējas kâ vardes nārsta laikā Naud.

Avots: ME II, 362

kur̃kulis [auch Līn.], gew. Pl. kur̂kuļi [PS., Trik., Drosth., Jürg., Schujen, N. - Peb., Dond., Dunika, kur̂kuļi ² Ruj., Salis, Bauske], der Laich: lielākā tiesa zivju izlaiž nārsta laikā savas uoliņas kurkuļuos ūdenī Konv. ² 3666. (krupja) mātīte izlaiž 8 - 10 kurkuļus ar vairāk simtām uoliņu Konv. ² 2099. varžu kurkuļi, Froschlaich ;

2) ein Schwätzer
Selg. n. Etn. IV, 99 ; [bei U. auch auzas (?) kurkulis, Erdkrebs] ;

3) kurkulīši, eine Speise, Klösse aus Weizenmehl
Ruhental. Zu kurkt I [wenigstens in den Bed. 1 u. 2] nebst li. kurkulaĩ "Froschlaich"; [vgl. auch Persson KZ. XXXIII, 293].

Avots: ME II, 323

nāre, s. nārs.

Avots: ME II, 701

I nāruôt, tr., mit den Tischlerklammern zusammenklammern L., verklammern, [mit Schrauben zwingen U. - Zu nārs].

Avots: ME II, 701

nar̂stît (li. nárstyti "untertauchen"), -u, -ẽju, nar̂šķît, ņar̂stît, tr., freqn.,

1) einfädeln, einziehen:
nārstīt auklas ragavu kuokuos (narās) Bers., Laud.;

2) verwirren, verknoten:
par kuo tu dziju naršķi? dziju nevajaga ņarstīt Mar. n. Rkr. XV, 127, 128.

Avots: ME II, 693

nar̃vis [Bl.], eine Maschine zur Krümmung der Radfelgen L., St., U.; [ein Eischenklotz zum Biegen der Radbügel Bielenstein Holzb. 543 [Abbild. S. 544)]; ein Klemmholz. Vgl. nārs, [sowie norw. norve "Klammer", ae. niervan "beengen" u. a. bei Fick Wrtb. III ^4. 294].

Avots: ME II, 693

panãcnieki [BW. 35217 var.], panacniẽki [35225 var.], panãčnieki, panãči Karls., panači, (am üblichsten) panãksniẽki, panaksnieki [BW. 35217 var.], panāksni [35217 var.], panākšni, panaksni BW. 6995; 19278, panāksti 19065, [panàksti ² Kl.], panaksti BW. 19238, 4, panākstniẽki 16319, panakstniẽki Kand., panãrsnieki, panãrsni PS., panãsnieki [BW. 35217 var., N.-Peb.], panāsni [BW. 35235], panasni 24153, panāsti 19065; 26164, panasti 6819; 20813, [panāstnieki 35225 var.], panastniẽki 19283, 4, panāšņi 25643,1 [vgl. auch die №№ 26006 und 26122]; das Brautgefolge, die Verwandten und Bekannten der Braut, die Hochzeitsgäste der Braut (eig. die Einholenden, panācēji, die den vedēji, den Entführern der Braut, in alter Zeit nachjagten): panāksti (Var.: panākšņi, panāksni, panači) dancuoja BW. 24153. kuo gaidāt, panāksnieki (Var.: panācnieki, panāčnieki 7, panāsnieki), kad pruojām neejat? panāksnieki (Var.: panastnieki, panāsnieki, panaksnieki, panacnieki) gaļas prasa 19383; 19269, 2. še sanāca panāksnieces 19403, 1. brūtei pa kreisuo ruoku sēdēja brūtes māsas panāksnieces un brūtgānam pa labuo ruoku brūtgāna brāļi, kāzenieki BW. III, 1, 9. pēc panāksniekiem sēdās pie galda kāzenieki jeb vedeji III, 1, 8. panāksnieki jeb puiši nuo brūtes radiem jāja jāšus III, 1, 16. Besonders beliebt der Lok. in Wendungen panākstuos lūgt, braukt, iet, jāt, nākt, einladen, fahren, gehen, reiten, kommen - als ein Glied des Brautgefolges: lūgšu tevi panāksnuos (Var.: panākstuos, panākšņuos, panākšuos, pānāčuos 6, panāsnuos

8) BW. 15840, 4. Nur im Lokativ kommen folgende Formen vor: māsai braukt panaksnīs 15957, panakstīs 13635, 5; 15945; panākstē 2397, 1; panākstēs 2740, 2 (panāksties 26006). [panāsnieki wohl rein lautlich aus panācnieki, und aus panāsn- mit eingeschobenem r panārsn-, panāsti neben panāksti etwa nach dem Nebeneinander von panāsn- < panācn- und panāksn-. Das kurze a hinter n in panaksni u. a. dürfte Ablaut zu ā sein.]

Avots: ME III, 75

panars: "sainis" Heidenfeld; "pānārs (?)" ME. III, 75 zu ersetzen durch "panars"; māte piepildīja viņiem panariņus (= tarbas) ar raušiem Pas. X, 225. māte viņam ielika panariņā šādas tādas salašas ebenda.

Avots: EH II, 159

panars [Kortenhof, Schwanb., Selsau, Tirsen, Aahof], Bers., Mar. n. RKr. XV, 129, panara Lös. n. Etn. IV, 162, [panārs Laud., Ungurmuiža], ein Bündel Bers., Lös., ein Säckchen Mar. n. RKr. XV, 129, [pānārs (?) Biržgalis" tarba, kuŗā zirgam iebeŗ auzas"]: dieva apdāvi nāti ar dziesmu garu, panariņu ple̦cuos, dziedātāji gāja nuo ciema uz ciemu DL.; von schlechtem Essen: ja nu tās pašas panaras! Blaum. [? s. panaras I] sasalasi, tautu meita, visas savas panariņas (Var.: grabažiņas)! BW. 16366 var. [Zu nẽrt, nirt?]

Avots: ME III, 75

I plaûdis Kr., C., PS., Burtn., Kl.; Fest., Demin. auch plaudē̦ns, der Brachsen (abramis brama L.) Natur. XXXVII, 47, RKr. VIII, 103; IX, 94: tas nuotika nārsta laikā, caur kuo arī jaunie plaudē̦ni mantuoja asakas Etn. II, 80. Der Name dieses breiten Fisches gehört (als "der Breite") wohl zu got. flautjan "sich gross (urspr.: breit) machen", ahd. flaozzan "superbire", s. KZ. LI, 258.

Avots: ME III, 324

sadur̃stît, tr., freqn.,

1) (mehrfach) zusammenstechen:
sadurstīt drēbes kniepadatām;

2) (mehrfach) zerstechen, zersticheln:
vilkaci sadursta ar dakšām LP. VII, 857. misiōnārs, kuŗu pagāni sadurstījuši MWM. VI, 274. saskrambāja un sadurstīja kājas ebenda S. 16. manas ruokas sadurstītas Vēr. II, 975.

Avots: ME III, 617

siļ˜ķe Wolm., Ruj., Salis, Serbigal, AP., Līn., Iw., siļķe ² KL, Prl., Nerft, Preili, auch siļķis L., U., RKr. VIII, 103,

1) der Hering
(siļķis Manz. Lettus); ein gesalzener Fisch überhaupt, namentlich der Dorsch Bielenstein Holzb. 6621 (siļķe); der Strömling Kur. Strand n. U., Bielenstein Holzb. 662 (siļķe), Rothof (siļķe): ievas siļķe, der zur Zeit der Faulbaumblüte gefangene Strömling U.; krabu s., der sich von Meerasseln nährt U.; nārstes s., der voll Laich ist U.;

2) dabūsi siļķi ar piecām astēm, du wirst eine Maulschelle bekommen
U.;

3) siļķu kapteine, ein Schimpfwort
U. Zunächst wohl aus li. sil˜kė resp. silkis "Hering" (das leitischer aussehende silce BW. 20233, 2 aus dem Rosittenschen Kr. ist wahrscheinlich fehlerhaft [doch wird auch für Welonen ein silce angegebenj statt. ostle. *siľčę < siļķe), dessen silk- wohl auf sildk- zurückgeht, s. Būga PФB. LXXV, 143, Pedersen Kelt. Gr. I. 72, Fick Wrtb. III ⁴ , 441, Solmsen KZ. XXXVII, 585.

Avots: ME III, 840

tĩtīts Usmaiten, eine Art Wasservogel: kad tītīts brē̦c: tī, tī, tī, tad ir raužu nārsta Usmaiten n. RKr. XVII, 59.

Avots: ME IV, 208

zutis,

1) der Aal (anguilla vulgaris
Flem.): tas nebija upes zutis BW. 34633. zuša ādas zābaciņus BW. 16868. zuša kurpes šūdināja 16984 var. zutis nārstuojas jūŗā RKr. IX, 94. zvejš iet uz zušis Kur. Nehrung. Sprw.: pliks kâ zutis Br. sak. v. 1552. peŗas kâ zutis pa smiltīm 1553. pa vienu caurumu tu zuti gūsi, pa uotru tas aiziet 159. vagars ir tik glums kâ zutis Alm. Meitene no sv. 28. ve̦lni guļ kâ zuši gaŗšļaukus LP. IV, 141. - kviešu zutītis, tylenchus scandens Latv.; smilšu zutis Konv. ² 3667, der Sandaal; zušu māte, die Aalmutter (zoarces viviparus) RKr. IX, 93; zušu bē̦rni, Quappen Bielenstein Holzb. 651;

2) (naudas) zutis, die Geldkatze
U., der Geldbeutel BW. 30907, 3, Arrasch, C., Golg., Gr. - Buschh., Memelshof, Trik., Wolmarshof. Dürfte zu zuvs gehören, s. BB. XXVII, 190.

Avots: ME IV, 753