Paplašinātā meklēšana

Meklējam 'nenieks' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā

'nenieks' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:

Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (27)

dienenieks

dìenenieks: dienenieki un dienenieces Janš. Dzimtene I 2 , 346.

Avots: EH I, 327


dienenieks

dìenenieks, [auf bestimmte Tage gestellter Arbeiter U.]; auf Tageslohn gestellter Arbeiter: dienenieki ik˙rītus atnāk pie darha un ik˙vakarus, saņe̦mdami savu dienas algu, aiziet.

Avots: ME I, 483


kalnenieks

kalneniẽks, kalˆniniẽks, kalneniẽtis Latv., der Bergbewohner.

Avots: ME II, 142




lonenieks

luõnenieks Seyershof, ein Lohndiener, -arbeiter.

Avots: EH I, 767


mainenieks

maĩneniẽks, maĩņeniẽks, maĩn(i)niẽks (li. maininiñkas), der Tauscher, Wechsler; zirgu m., der Rosstauscher: mainnieciņa (Var.: mainenieka) līgaviņa ik naksniņas gauži raud BW. 30236. (piecas pirtis kurināju mainenieku ("mitenieku") pirināt Etn. IV, 145.]

Avots: ME II, 550


monenieks

muõneniẽks, [muõnnieks Salis], ein Knecht, der für eine bestimmte Arbeit Deputat, Löhnung in Naturalien arhält: par muonenieku dažuos apgabaluos sauc kalpu, kam nuoteikts zināms darbs ar sievu kuopā un kas dabū zināmu deputātu (grauduos u. c.) A. XII, 678; MWM. VII, 323; Seg., Paul.

Avots: ME II, 683



nenieks

neniẽks, was nicht als niẽks gelten kann: "tā tev laikam dažādus niekus stāsta" iebilst Cieba pasmiedamās. - nezinu, kâ tuos saukt: niekus, vai neniekus Janš. Līgava I, 324. viņš pinkš vie˙nādi, vai tur nieks vai n. (weint wegen Kleinigkeiten) Seyershof. ja pirkstuos saņe̦mts nieks vai n., uz reizi pirkstuos krampis iekšā ebenda.

Avots: EH II, 16


paunenieks

paunenieks, pauninieks, paunnesis Celm., ein Hausierer, Bündelkrämer: kad daudz pauninieku žīdu staigā apkārt, arī uz lietu zīmējuoties Etn. II, 96. niecīgā pauninieka peļņa Leijerk. I, 205.

Avots: ME III, 128


pienenieks

piẽneniẽks, der Milchverkäufer A. v. J. 1893, S. 4; vgl. li. píenininkas "Milchhändler."

Avots: ME III, 276


pusmonenieks

pusmuõneniẽks (f. -niẽce) Etn. lIt, 133. - puspãrniẽks.

Avots: ME III, 431


putnenieks

putneniẽks, ‡

2) f. putneniece, ein Faselweib PK. n.
BielU.

Avots: EH II, 339


putnenieks

putneniẽks Bielenstein Holzb. 599, putniniẽks Mānz., U., der Vogelsteller, Vogelfänger: izglābies kâ stirna nuo mednieka ruokas un kâ putns nuo putninieka ruokas Glück Spr. Sal. 6, 5. ik˙viens nuo tiem glūn, kâ . . . putninieki mē̦dz Jeremia 5, 26.

Avots: ME III, 441


senenieks

seneniẽks, einer aus alter Zeit, ein sehr Alter U.

Avots: ME III, 817




sienenieks

sìeneniẽks,

1): auch Ramkau, (mit siên- 2 ) Seyershof;

2) eine Heuscheune
(?): (droška) stāvēja sieneniekā Ciema spīg. 271 (s. auch 275). zāļainas pļavas un nesakrituši sienenieki pa tuo malām Sieva 75.

Avots: EH II, 494




sūnenieks

sūnenieks, einer, der Moos (aus)führt Spr.

Avots: ME III, 1133



velnenieks

vèlnenieks 2 , f. -ce, ein Bösewicht Saikava, Sessw.

Avots: ME IV, 532


vienenieks

viênenieks: ja salmus izve̦lk pārī, tad aitām būs pāra jē̦ru, ja vieneniekuos, - tad tik viens jē̦rs Lttic. 264.

Avots: EH II, 795


Šķirkļa skaidrojumā (5)

dieninieks

dieninieks Strods Par. vōrdn. 69 "?". dieniniece Janš. Bandavā II, 98, das Femininum zu dìenenieks.

Avots: EH I, 327


ellenieks

el˜lenieks Oppek., elnenieks infl. n. U., Adsel, fem. ellenīca BW. 25274, ein durch Kraft hervorragenden Mann, ein Höllenkerl: ellenieki, bāleliņi BW. 15524. atkal vistas, ellenieki, dārzā Kārkliņš.

Avots: ME I, 568


kalnietis

kalnietis Pūrs III, 80, = kalnenieks.

Avots: ME II, 142


vaininieks

vaĩniniẽks, vaĩneniẽks, der Schuldige; der Veranlasser Dr.: lai vainīguo jeb vaininieci izzinātu Etn. III, 42. negribu, lai... vainenieks paliek bez suoda A. v. J. 1900, S. 435. spriest tiesu par vaininiekiem B. Vēstn. nemeklēsim velti vainenieka RKr. VIII, 23. viņš turēja tē̦vu par vaininieku, ka nuospiedis viņa brīvuo gribu Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 593. īstās vaininieces nebija... klāt Janš. Līgava I, 317. galve̦nā vaininiece bija leva Jauns. III, 200.

Avots: ME IV, 440


vieninieks

viêninĩeks, viênenieks Lis., viênnieks, der Einer; die Einheit: jāraksta viennieki zem vienniekiem Latv. nuo divniekiem savienuojuoties par vieninieku RA. mē̦ra vieninieks, die Masseinheit Celm. vieninieku komiteja A.XXI, 186.

Avots: ME IV, 659