Paplašinātā meklēšana

dānenieks, der Zinsbauer V.

Avots: ME I, 447

dìenenieks: dienenieki un dienenieces Janš. Dzimtene I ² , 346.

Avots: EH I, 327

dìenenieks, [auf bestimmte Tage gestellter Arbeiter U.]; auf Tageslohn gestellter Arbeiter: dienenieki ik˙rītus atnāk pie darha un ik˙vakarus, saņe̦mdami savu dienas algu, aiziet.

Avots: ME I, 483

kalneniẽks, kal̂niniẽks, kalneniẽtis Latv., der Bergbewohner.

Avots: ME II, 142

kañnenieks, der Bleigiesser Wid.]

Avots: ME II, 156

kruõneniẽks, ein Kronswirt.

Avots: ME II, 294

‡ luõnenieks Seyershof, ein Lohndiener, -arbeiter.

Avots: EH I, 767

maĩneniẽks, maĩņeniẽks, maĩn(i)niẽks (li. maininiñkas), der Tauscher, Wechsler; zirgu m., der Rosstauscher: mainnieciņa (Var.: mainenieka) līgaviņa ik naksniņas gauži raud BW. 30236. (piecas pirtis kurināju mainenieku ("mitenieku") pirināt Etn. IV, 145.]

Avots: ME II, 550

muõneniẽks, [muõnnieks Salis], ein Knecht, der für eine bestimmte Arbeit Deputat, Löhnung in Naturalien arhält: par muonenieku dažuos apgabaluos sauc kalpu, kam nuoteikts zināms darbs ar sievu kuopā un kas dabū zināmu deputātu (grauduos u. c.) A. XII, 678; MWM. VII, 323; Seg., Paul.

Avots: ME II, 683

naidnenieks, = naîdiniẽks: visi man naidnenieki Kokenhof n. Latv. Saule, S. 799.

Avots: EH II, 3

‡ neniẽks, was nicht als niẽks gelten kann: "tā tev laikam dažādus niekus stāsta" iebilst Cieba pasmiedamās. - nezinu, kâ tuos saukt: niekus, vai neniekus Janš. Līgava I, 324. viņš pinkš vie˙nādi, vai tur nieks vai n. (weint wegen Kleinigkeiten) Seyershof. ja pirkstuos saņe̦mts nieks vai n., uz reizi pirkstuos krampis iekšā ebenda.

Avots: EH II, 16

paunenieks, pauninieks, paunnesis Celm., ein Hausierer, Bündelkrämer: kad daudz pauninieku žīdu staigā apkārt, arī uz lietu zīmējuoties Etn. II, 96. niecīgā pauninieka peļņa Leijerk. I, 205.

Avots: ME III, 128

piẽnenieks, ‡

2) "phylloscopus trochillus" (ein Vogel)
Bers.

Avots: EH II, 263

piẽneniẽks, der Milchverkäufer A. v. J. 1893, S. 4; vgl. li. píenininkas "Milchhändler."

Avots: ME III, 276

‡ plānenieks, die Maskulinform zu plāneniece: panākstnieku meitiņām bȩ̄rni brȩ̄c pabeņķī; speŗ ar kāju, pūš stabules, lai nedzird plānenieki BW. 35239, 1 var.

Avots: EH II, 287

pusmuõneniẽks (f. -niẽce) Etn. lIt, 133. - puspãrniẽks.

Avots: ME III, 431

putneniẽks, ‡

2) f. putneniece, ein Faselweib PK. n.
BielU.

Avots: EH II, 339

putneniẽks Bielenstein Holzb. 599, putniniẽks Mānz., U., der Vogelsteller, Vogelfänger: izglābies kâ stirna nuo mednieka ruokas un kâ putns nuo putninieka ruokas Glück Spr. Sal. 6, 5. ik˙viens nuo tiem glūn, kâ . . . putninieki mē̦dz Jeremia 5, 26.

Avots: ME III, 441

seneniẽks, einer aus alter Zeit, ein sehr Alter U.

Avots: ME III, 817

sẽneniẽks L., U., sēņeniẽks Spr., ein Pilzesammler.

Avots: ME III, 827

‡ šenenieks Fest., der Hiesige.

Avots: EH II, 625

sìeneniẽks,

1): auch Ramkau, (mit siên- ² ) Seyershof; ‡

2) eine Heuscheune
(?): (droška) stāvēja sieneniekā Ciema spīg. 271 (s. auch 275). zāļainas pļavas un nesakrituši sienenieki pa tuo malām Sieva 75.

Avots: EH II, 494

sìeneniẽks U., Lubn., sieninieks Mag. IV, 2, 143, der Heumacher.

Avots: ME III, 858

siksnenieks, der Riemer Elv., L.

Avots: ME III, 837

sūnenieks, einer, der Moos (aus)führt Spr.

Avots: ME III, 1133

vaineniẽks, s. vaininiẽks.

Avots: ME IV, 440

vèlnenieks ² , f. -ce, ein Bösewicht Saikava, Sessw.

Avots: ME IV, 532

viênenieks: ja salmus izve̦lk pārī, tad aitām būs pāra jē̦ru, ja vieneniekuos, - tad tik viens jē̦rs Lttic. 264.

Avots: EH II, 795

viênenieks, s. viêninieks.

Avots: ME IV, 658

‡ dieninieks Strods Par. vōrdn. 69 "?". dieniniece Janš. Bandavā II, 98, das Femininum zu dìenenieks.

Avots: EH I, 327

el̃lenieks Oppek., elnenieks infl. n. U., Adsel, fem. ellenīca BW. 25274, ein durch Kraft hervorragenden Mann, ein Höllenkerl: ellenieki, bāleliņi BW. 15524. atkal vistas, ellenieki, dārzā Kārkliņš.

Avots: ME I, 568

kalnietis Pūrs III, 80, = kalnenieks.

Avots: ME II, 142

‡ pìeninieks ² , = piẽnenieks Kaltenbr.; wer Milch anführt Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 74.

Avots: EH II, 263

vaĩniniẽks, vaĩneniẽks, der Schuldige; der Veranlasser Dr.: lai vainīguo jeb vaininieci izzinātu Etn. III, 42. negribu, lai... vainenieks paliek bez suoda A. v. J. 1900, S. 435. spriest tiesu par vaininiekiem B. Vēstn. nemeklēsim velti vainenieka RKr. VIII, 23. viņš turēja tē̦vu par vaininieku, ka nuospiedis viņa brīvuo gribu Seibolt MWM. v. J. 1897, S. 593. īstās vaininieces nebija... klāt Janš. Līgava I, 317. galve̦nā vaininiece bija leva Jauns. III, 200.

Avots: ME IV, 440

viêninĩeks, viênenieks Lis., viênnieks, der Einer; die Einheit: jāraksta viennieki zem vienniekiem Latv. nuo divniekiem savienuojuoties par vieninieku RA. mē̦ra vieninieks, die Masseinheit Celm. vieninieku komiteja A.XXI, 186.

Avots: ME IV, 659