izmaĩnît (li. išmainýti), tr., austauschen, auswechseln:zirgu, naudu; auch vārdus: nav ne˙viena, ar kuŗu varē̦tu izmainīt vārdus MWM. VIII, 862. Refl. - tiês,abwechsen, sich verteilen:gāze starp asinīm un e̦lpuojamuo gaisu var svabadi izmainīties Konv. 2 832.
maĩnîgs, veränderlich:cilvē̦ka prāts, laiks ir mainīgs; mainīga parādība Stari II, 290. bezgalīgi mainīgus veidus viens un tas pats priekšme̦ts var manās acīs pieņemt Plūd. vienumē̦r ir bijis ļaužu liktenis mainīgs Adam. bet arī Gaimas jēdziens ir mainīgs A. XVI, 536.
pãrmaĩnît, tr., umtauschen, umändern, ablösen:laumes pārmainuot bē̦rnus LP. VII, 160. viņš ātri pārmainījis savus uzskatus Latv. es stāvu uz vakti te ilgus gadus, un ne˙viens mani nepārmaina LP. I, 93. Refl. -tiês,
1)sich verändern: viss var ātri pārmainīties;
[2)einander ablösen: kalpuotāji pārmainījās nuoteiktā laikā Jürg.;
I maĩņa [auch Wohlf., màiņa2 Kl., maîņa Kr.], maĩna [li. maina Miež.], mains (li. maĩnas) U., Dünsb., n. U. auch maiņus,der Tausch, Wechsel:viņš gre̦dze̦nu tai pirkstā sprauž, nuo viņas maiņā citu ņe̦m A. XI, 186. gada maina,Jahreswechsel;iekšejās dzīves maiņa,Sinnesänderung;duomu maiņa,änderung der Ansichten.
maiņuôt (unter maĩnît): auch (mit aĩ ) Schnehpeln: ... mums abām bāleliņi; maiņuosim bāleliņus... VL. aus Schnehpeln. nu maiņuotu ... ar kaimiņa cūkgaņiem Tdz.45783.