Paplašinātā meklēšana

neveĩkls, missraten, ungeschickt: kur bij man nu palikt ar neveiklu tē̦va dē̦lu? BW. 21889; [ungedeihlich; schwächlich, kränklich U.].

Avots: ME II, 739

drukns, stämmig, klein und recht dick, vierschrötig, kräftig, stark: viņš drukns, plecīgs, neveikls kâ lācis Purap. drukns augums, kuoks, uozuols, jē̦rs PS. puikas saķēra putnu, nevis lē̦ni un mīlīgi, bet īsti drukni Aps. [Nebst drukts. drūkts wohl zur Wurzel von li. drútas od. drūktas "stark, dick", kymr. drûd "fortis, strenuus", ai. dhruvá-ḥ "fest stehend, beständig", gr. δροόν. ἰσχυρόν Hes. u. a. bei Trautmann Wrtb. 61.]

Avots: ME I, 503

‡ dũjãns C. u˙a. "neveikls">neveikls, neizvedīgs cilvē̦ks". Aus d. dial. Dojahn "Einfaltspinsel".

Avots: EH I, 346

‡ jèznieks ^2,

1) "ein junger, unverstandiger Mensch"
Kalz., ein ausgelassener (grösserer) Knabe Kalz., Saikava: kaimiņu puikas ir lieli jēznieki Saikava. Jānis tāds j. vien ir Kalz. mūsu j. uzmeties šiem par barvedi ebenda;

2) "neveikls, liela auguma cilvē̦ks" Fest.;

3) ein Tyrann
("kakla kungs") Prl.: uzmesties uotram par jēznieku.

Avots: EH I, 565

kablis,

3): (f. kable) "kas liels, neveikls" Gr.-Buschh.: nū tuo kabli (eine Kuh)
pārde̦vuši; ‡

4) = kaplis 1 Kegeln.

Avots: EH I, 572

‡ kàmsā̀ns ² Oknist "liels, dūšīgs, neveikls cilvē̦ks"; kam̃sāns N.-Peb. "?": tāds kâ k. (sagt man von einem grossen, ungewandten Menschen).

Avots: EH I, 583

‡ ļâps (mit hochle. ā aus ē, ?) Mahlup "gļē̦vs, neveikls kustībās, darbā": ļ. cilvē̦ks.

Avots: EH I, 769

lemesnĩca;

1): smilgā šķēļu lemesnīcu BW. 30261; 2 var.; ‡

2) Schimpfname für eine weibliche Person:
slinkā lemesnica tāda! Janš. Mežv. ļ. II, 481; "neattapīgs, neveikls cilvē̦ks" Warkl.

Avots: EH I, 733

miruonis: es visiem miruoņiem ūdentiņa nesējiņa BW. 27357; ein Schimpfname ("rāms, neveikls cilve̦ks") Frauenb.

Avots: EH I, 818

‡ neļuômans, = nestiprs, nedruošs Lasd. u. a. n. FBR. IX, 157: n. uz kajām; "neveikls">neveikls" Grawendahl: tāds žļuogans, n. cilvē̦ks.

Avots: EH II, 15

‡ nũžulis Seyershof "neveikls cilvē̦ks": viņš tāds n. ir, ne˙kur negrib kustēties.

Avots: EH II, 29

‡ II pam̂pis ² Gr.-Essern n. Blese Latv. pers. v. stud. 70 "neveikls cilvē̦ks".

Avots: EH II, 158

‡ pastumdeklis Pilda "neveikls, stumjams cilvē̦ks".

Avots: EH II, 177

pìepalĩdzîgs, behilflich: mācītājs šai ziņā izturējās īsti patiesīgi un piepalīdzīgi Kundz. Kronv. 218. metējs bij tik neveikls, ka bez Tiltiņa piepalīdzīgās ruokas maz vien varēja padimāt uz priekšu Blaum. Pie skala uguns 9.

Avots: ME III, 278

pļugavs (unter pļugava): "= ‡ pļuga" Nerft; "neveikls, slinks cilvȩ̄ks" Gr.-Buschh.

Avots: EH II, 309

‡ rom̂slaka ² Seyershof, comm., "re̦sns, neveikls cilvē̦ks, kustuonis".

Avots: EH II, 380

skruķis: auch BW. 20929 (aus Lettin und Līvāni), 23334, 4 (aus Ruj.), Alswig, AP., Borchow, C., Daudsewas, Fest., Gr.-Buschh., Kalupe, Kegeln, Lemb., Liepna, Lubn., Marzen, Nerft, N.-Peb., Oknist, Ramkau, Selb., Sessw., Smilt., Trik., Wessen, Višķi,

1): auch Kaltenbr., Seyershof, Sonnaxt, Warkl.;

2): ve̦lna skruķi (auf Räuber bezogen)
Pas. XV, 285 (aus Sessw.); "ve̦cs, neveikls kustuonis, cilvē̦ks, lieta" Seyershof; ‡

3) ein Gerät (ein etwa 2 Fuss langes und ¹
/ ₂ Fuss breites Brettchen mit einem Stiel in der Mitte) zum Abscharren des Weges od. Hofes od. zum Zusammenscharren des ausgedroschenen (noch nicht gewindigten) Getreides Nötk.; ‡

4) die Krücke
Lettg. n. BielU.: klibais uzkāp[j] aklajam ar visiern saviem skruķiem uz platās muguras Bankins Šis un tas I, 1. kab tu sazaliektib kai s. (poln. "jak hak") Ulanowska Łotysze 11.

Avots: EH II, 513

stabausis,

1): "ein steifer, trotziger Mensch"
Sermus; "ein Eigensinniger" Neuhausen; "ein plumpes, dummes, faules Wesen" Jērcēni; "neveikls, neapķērīgs cilvēks" Grünh.; "ein sehr ungeschickter, teilweise auch träger Mensch" Grundsahl; "sliņķis; nemākulis; stulbs, stīvs cilvē̦ks" Drobbusch, Ronneb., Salisb.; ‡

5) "luopiņš, īpaši jē̦rs ar ļuoti stīvām ausīm" Grünh.

Avots: EH II, 566

stablis,

1): "sauss prauls" Nautrēni; ‡

2) "stīvs, neveikls zirgs vai cilvē̦ks" Bērzgale. - stablis: stabļa für stabis: stabļa < stabja?

Avots: EH II, 567

stagaris,

1): ein gewisser Fisch
Kolberg, Pabbasch;

3): stagars Seyershof "liels, neveikls cilvē̦ks; liels priekšme̦ts": lieli stagari ir tie ciguriņi izauguši. Zur Etymologie s. auch Wood Postconson. w in Indo-European 124.

Avots: EH II, 567

stakāns (unter stakans II): "drukns, plecīgs, ļuoti stiprs, bet neveikls vīrietis" Saikava.

Avots: EH II, 569

‡ ste̦bē̦ns "nuopuvis kuoka stumburs; sapuvis bluķē̦ns; (fig.) truls, neveikls cilvē̦ks" Nötk.; brāļa bē̦rni kai ste̦bē̦ni ("?") Tdz. 37891, 1 var.

Avots: EH II, 575

‡ stel̃berĩgs Salis "neveikls">neveikls".

Avots: EH II, 576

I stem̂pis ² ,

1): "re̦sns, lē̦ns, neveikls cilvē̦ks" (mit em ) Ermes; ‡

3) "stampa saspaidīšanai" (mit em ) Libau.

Avots: EH II, 576

‡ II tàmza ² Meiran "tūļa, neveikls cilvē̦ks". Vgl. tàmža ² II.

Avots: EH II, 666

teļaks Bers., Golg., teļaks U., Mag. XIII, 2, 50, 57, = teļāks, Schimpfwort Mag. XIII, 2, 57, Bers.; ein roher Mensch Neik. n. U., Mag. XIII, 2, 50, "neveikls">neveikls, jē̦ls cilvē̦ks" Golg.

Avots: ME IV, 161

‡ topums Lems. "kaut kas re̦sns un neveikls, kas tup un sēž": sēž kâ t. tas t. iesēdies pašā ceļā, - netiek ne gaŗām.

Avots: EH II, 688

tumaļa, comm., einer, dem die Arbeit nicht vonstatten geht Vīt., ein Unentschlossener Kav., "neveikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Ruhental. Zu tauņât II.

Avots: ME IV, 261

vamzîgs,

1) sich warm anzukleiden liebend
(mit am̃ ) C.;

2) schlecht anliegend,
(Grünwald, mit am̃ ), dick (von Kleidern gesagt) Trik., Schibbenhof (mit am̃): neglīti uzšūts praks tiek saukts par vamzīgu Frauersb.;

3) unbeholfen ("neveikls">neveikls, lempīgs") Kokn., N.Schwanb. (mit àm ^2), Grünwald, Nötk., Trik., Schibbenhof (mit am̃).

Avots: ME IV, 467

veĩkls (li. *veiklas Lit. Mitt. II, 238 und 240 oder veiklùs "gewandt, tätig") AP., C., Iw., Līn., PS., Ruj., Salis, Serbigal, Wolm., (mit èI ) Linde, (mit èi ² ) Kl., Lös., Nerft, Preili, Prl. (unbek. in Dunika, Oknist),

1) fleissig
L., U., (mit èi ² ) Sessw.; munter, hurtig U., Spr., (mit èi ² ) Bers., Sessw.; geschickt, gewandt (mit eĩ ) Frauenb.: veiklas kājas, hurtige Füsse Mag. IV, 2, 155, U. Sprw.: jauns cilvē̦ks, veiklas kājas RKr. VI, 104. kas veikls - apgriežas uz pimberi, kas neveikls - uz pūravietas sējuma Br. sak. v. 906. puisis ar veiklākuo mēli Etn. I, 116. rudzu trauku... veikli izmalušas LP. VI, 66;

2) gedeihlich
L., St.; wohl geraten U., (mit eĩ ) C.; frisch, gesund U.: veikls darbs C. veikls bē̦rns, ein körperlich und geistig wohlgeratenes Kind U.;

3) possierlich, komisch
W. - Livl. n. U.; sonderbar Salisb.: sviekstam veikla gaite (sonderbarer Geschmack) Salisb. n. A. Melnalksnis Mazsalaca 54, kāda apelsīnam garša ? - tāda veikla ir, - kâ tuo lai nu izsaka Salisb., Wolm.;

4) etwas dumm, beschränkt
(mit eĩ ) Ruj., Wainsel, Wolmarshof: veikls cilvē̦ks Ruj., Wolmarshof. veikla galva Wainsel. - Subst. veĩklums,

1) die Behendigkeit, Geschicklichkeit
U., Gewandtheit;

2) das Wohlbestelltsein
U.;

3) ein gewandter, dienstfertiger Mensch
Frauenb. Wenigstens in den Bedd. 1 - 2 zu veikt; zur Bed. 3 vgl. die Bedd. von vendîgs.

Avots: ME IV, 523, 524

‡ ve̦m̂pulis ² Salis n. FBR. XV, 64 und 79 "resnītis, piem., mazs, neveikls, re̦sns sivē̦ns vai kuce̦ns."

Avots: EH II, 770

zvalsts,

1) "kas zvalstās" Vīt., (mit al̂ ) Bers., C., Erlaa, PS.; wer wankend geht
(mit al̂ ) Gr. - Buschh.; wer ungelenke Bewegungen hat (mit al̂ ) Lubn.; "slinks, neveikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Nötk., (mit al̂) Jürg.;

2) = svalsts 2, ein Herumtreiber, Faulenzer Bers., Bewershof, Nötk., N. - Peb., Pērse (mit al̂ ), C., Lennew., Sessw., Stockm., Vīt., Wessen: tas nav ne˙kāds strādnieks, tikai tāds zvalsts Nötk. vārtās kâ zvalsts ebenda.

Avots: ME IV, 764, 765

II zveiris "līču luoču gājējs, neveikls%20cilv%C4%93%CC%A6ks">neveikls cilvē̦ks" Ellei, Sessau. Könnte zur gleichen Wurzel wie zveiris I gehören.

Avots: ME IV, 769