Paplašinātā meklēšana

nuõma [auch Bl., Līn., nuôma Prl.] (li. núoma ), die Pacht, Miete, die Abgabe: visi kuoki nuomu deva, priede, egle vien nedeva BW. 2821. [nuomas nauda U., Pachtsumme, Steuer. Nach U. in Livl. nicht gebräuchlich. Zu nemt; vgl. Walde Wrtb.2 528 f., Mahlow AEO. 119, Meringer IF. XVIII, 239.]

Avots: ME II, 815

‡ nuomačât Behnen, zertrampeln: n. uogas. Refl. -tiês Frauenb., sich ohne Erfolg abmühen: es visu cēlienu nuomačājuos te vien uz panta (mīdīdams pantu labības šķūnī).

Avots: EH II, 65

‡ nùomadaruôt, mit Krapp färben (perfektiv): nuomadaruojusi dažus baltu dziju gabalus sarkanus Janš. Paipala 11.

Avots: EH II, 66

‡ nùomadzêt Auleja "nuonīkt"; sausumā sē̦ta labība nuomadzē vien.

Avots: EH II, 66

nùomaidît, tr., bestecken, bepfählen, mit Maien schmücken: celiņš uz klēti nuomaidīts eglītēm Austr.

Avots: ME II, 815

[nùomaidzît,

1) drückend abquälen:
n. kaķi Drosth.;

2) hier und da abzwicken:
n. maizi Bers.;

3) abstecken:
n. ziemā ceļu ar skujām Lis., N.-Peb.;

4) "nuolìekt": n. priekšautam malu Bauske.]

Avots: ME II, 815

nuomaigâ, im Schlaf Spr.

Avots: ME II, 815

‡ nùtomaigât Lüdern "ar maiglēm nuoraut".

Avots: EH II, 66

‡ nùomaikt, abreissen (?): nuomaice ādu (ruokām) Pas. III, 453 (aus Lettg.). jā tu ... nenuomaiksi ("maikt = maigt, spiest, raut") ādas ebenda.

Avots: EH II, 66

nùomaiņât, nùomainît, überstehen, zu Ende führen [?] Spr.

Avots: ME II, 815

[nùomainît, ersetzend ablösen (Wachen, Arbeiter): n. sargus, strādniekus. Refl. -tiês, sich ablösen: strādnieki, sargi nuomainījās.]

Avots: ME II, 815

nùomaisît, Refl. -tiês,

2): "šâ tâ, ne visai kārtīgi dzīvuot" Frauenb.: tâ viņa nuomaisās pa pasauli.

Avots: EH II, 66

[nùomaisît,

1) zum zweiten Mal aufpflügen:
n. zemi Warkl., Lis., PS.;

2) mischend od. rührend entfernen:
n. putas Bauske, Bers. - Refl. -tiês,

1) lange
maisīt: ilgi nuomaisījuos putras Bauske;

2) ohne Arbeit lebend andern hinderlich sein:
n. bez darba visu dienu.]

Avots: ME II, 815

nùomàitât: n. (nuokaut) cūku Sonnaxt.

Avots: EH II, 66

nùomàitât, tr., vernichten, umbringen: tūlīn astuoņas galvas bij nuomaitātas LP. V, 44. sieva pieteikuse, lai vīrs rauga kungu nuomaitāt LP. IV, 55.

Avots: ME II, 815

nùomakņât: eine schwere Arbeit mit Mühe vollenden Vank.

Avots: EH II, 66

nùomakņât, eine Arbeit auf sumpfigem Boden bewältigen Spr.

Avots: ME II, 815

[nùomaksa Wolm., C., PS. u. a.], nuõmaksa, die Abzahlung: nuomaksas dienu nuo dienas lielākas Purap. tai vasarā mēs bijām uz nuomaksu iepirkuši zemes gabalu A. XX, 307.

Avots: ME II, 815

[nùo˙maksams Dond., = nuo˙luokāms (s. nùoluocît 4).]

Avots: ME II, 815

nùomaksât: jam ... labi nuomaksāja, un jis atgāja uz sē̦tu ... bagāts Pas. V, 40.

Avots: EH II, 66

nùomaksât, tr., ab-, bezahlen: viņš visas pagasta maksas nuomaksāja A. XX, 266. tas ir par mani nabagu nuomaksājis grē̦ku parādu GL. Refl. -tiês, seine Zahlungen machen Spr.

Avots: ME II, 816

‡ nùomakšķerêt, mit der Angel fangen: n. ... divi līdakas Janš. Dzimtene V, 365.

Avots: EH II, 66

‡ nùomaļ ² Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 89, Prl. n. FBR. Vl, 113, = nuõmaļi: paņēma n. nuoliktuo kuokli R. Ērglis Pel. bar. vectēvi 14. liec kur n., lai nemaisās zem ruoku! Auleja.

Avots: EH II, 66

nuõmala,

1): vanags aizne̦s putnu kur nuomalā Seyershof.

Avots: EH II, 66

nuõmala, nuõmale, nuõmalis,

1) ein abgelegener Ort, Winkel
[nuomala U.]: es brāļiem viena māsa, neduos manis nuomalē (Var.: nuomalā) BW. 10453;

2) nuomalis [Siuxt, Mitau, Gr.-Memelshof, nuõmala U., Wohlf., nuõmale PS.], ein Schalbrett, die Schalkante, das von der Seite des Balkens abgesägte Brett
Nigr., Kand., Bers., Laud.: dedz, skaliņ, nuomalīti, kad es tevi dedzināju! BW. 26689;

3) nuomalīte, ein unbedeutendes Frauenzimmer
BW. 19774, 3.

Avots: ME II, 816

nùomàldinât,

1): dzērvi var n. Salis; ‡

2) "?": pus˙nakts nuomaldinava ar dziesmām Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 63; ‡

3) hin und her gehen machen:
n. guovis pa tukšām ganībām Meselau. mēs šuodien ne˙kā nee̦sam padarījuši; mūs tikai nuomaldināja Veļķi (bei Pebalg).

Avots: EH II, 66

nùomàldinât, tr., auf Irrwege bringen, auf Abwege führen Janš.

Avots: ME II, 816

nùomàldîtiês, ‡ Subst. acc. s. nùomaldījumuôs: atģidu savu n. PV., ich wurde meine Verirrung gewahr.

Avots: EH II, 66

nùomàldîtiês, vom Wege abkommen, auf Irrwege geraten, sich verirren: precībnieki sacīja, ka nuomaldījušies BW. III, 1, 17.

Avots: ME II, 816

nuõmale (unter nuõmala),

1): nuostājās viena pate nuomalē AP.;

2): auch AP., Dunika, Grob.; ‡

3) "ādas vē̦de̦ra daļa, kas paliek pāri sagriêžuot ādu gaŗās sluoksnēs pastalu taisīšanai" Siuxt: nuo nuomalēm taisīja pastalas bē̦rniem un ganiem.

Avots: EH II, 66

nuõmalẽjs, abgelegen: nuomalējā ielā A. XII, 92.

Avots: ME II, 816

nuõmalene, der Rand der Pasteln Naud.

Avots: ME II, 816

nuõmaļi: dzīvuot n. Sonnaxt.

Avots: EH II, 66

nuõmaļi, nuomaļis, nuomaļu, nuõmaļus, nuõmaļš, Adv., abgelegen, abseits: es turējuos nuomaļi Bers. nuost nuo ceļa nuomaļis Apsk. sunītis sēdēja nuomaļš Blaum. es pagāju drusciņ nuomaļus Stari I, 269. [viņas izre̦dzē̦tais sarunā tikai aplinkus un it kâ nuomaļis ņēma dalību Janš. Dzimtene ² I, 38.]

Avots: ME II, 816

[nuomaliene, das Randgebiet: pagasta nuomaliene Bers.]

Avots: ME II, 816

nuõmaliẽtis, nuomalniẽks, der Bewohner eines entlegenen Ortes, der Bewohner eines Vorortes in der Stadt: nuomalieši istabā luocīt luoka valuodiņu BW. 14626. nuomaliešu bērniņš biju, atkal iešu nuomalē 22365. nuomalnieki sūdzas par nelabajām ielām pilsē̦tas nuomalēs Dz. Vēstn.

Avots: ME II, 816

‡ nùomalīgs ² Sonnaxt, = nuõmaļš: n. gabals (laukā).

Avots: EH II, 66

[I nùomalinât "abrunden, eben machen" Bauske; "bekanten": n. dēli Bers.]

Avots: ME II, 816

[II nùomalinât "mahlend abglätten": n. dzirnu akmeni Warkl.]

Avots: ME II, 816

nuõmalis (unter nuõmala),

1): māsiņ mana, ruotaliņa, nuomalie nuove̦dama BW. 21618, 1 var. (aus Selb.);

2): auch Kaltenbr., Naud., Orellen, Pampeln, Ramkau, Salgaln, Sonnaxt, Tirs., Wessen: dedz, skaliņ, nuomalīti! BW. 18000. spuodru guntiņ[u] ... iededžu nuomalīša skaliņā 15030;

3): = nuõmaliẽtis: kādi ļaudis istabā: nuomalīši (Var.: nuomalieši, nuozarieši) istabā, luocīt luoka valuodiņu BW. 14626; ‡

4) Adv., = nuõmaļi (mit ùo ² ) Warkl.

Avots: EH II, 66

[nuômalis ² "ein kleiner Anbau" Irmelau; s. auch nuõmala.]

Avots: ME II, 816

‡ nuõmaļīte Schrunden n. FBR. XIII, 100 "?".

Avots: EH II, 66

[nùomalkuôt, ein Getränk abschmecken: es ar lielākuo baudu būtu nuomalkuojis pirmuos malkus Leijerk. I, 119, Bauske, Arrasch.]

Avots: ME II, 816

‡ nuomaļnieks

1) = nuõmaliẽtis Riga, (mit -ļn- ) Auleja;

2) "tas, kas nepiedalās, stāv malā" (mit -ļn- ) Auleja: tē̦vs māte pa˙priešku, tuoreiz (dann)
svāti, panāksni, tuoreiz visi nuomaļnieki.

Avots: EH II, 66

nuõmaļš: nuomaļa vieta, nuomaļas mājas Sonnaxt.

Avots: EH II, 66

nuõmaļš, nuõmals B. Vēstn., A. XII, 91, abgelegen: grāmata iespiežas vis˙nuomaļākā kaktiņā Plūd.

Avots: ME II, 816

‡ nùomalšât "vertrödeln" Grawendahl.

Avots: EH II, 66

nùomalšêt ("sajukt" (?) Bauske]: tuos cimdiņus brāļam devu, kam rakstiņi nuomalšēja (Var.: sajukuši) BW. 25490 [aus Salis od. Allendorf; -šēja wohl für ein gesprochenes -šej, das in Salis vielleicht aus -šāja entstanden ist].

Avots: ME II, 816

[nùomal˜šuôt Grünh. "Verleumden" (?).]

Avots: ME II, 816

nùomal˜t: linus n. un izkulstīt FBR. XVI, 93. Refl. -tiês,

1): mahlend sich abquälen
Delle Neg. nieks 78; ‡

2) an od. in einer Maschine den Tod finden
Segew.

Avots: EH II, 66

nùomal˜t, tr., abmahlen: cilvē̦ks ar nuomaltajām kājām Vēr. I, 905; nuomaltākie dzejas priekšme̦ti, die abgedroschensten Motive der Poesie Vēr. II, 735. Refl. -tiês, sich abmahlen, sich mit dem Mahlen abquälen, mit dem zu Mahlenden fertig werden: melderis nuomalies visu maļamuo; sudmalas stāv Ahs.

Avots: ME II, 816

[nùomalžât "eine Zeitlang ohne Arbeit od. ohne Erfolg umherirren" Bers.]

Avots: ME II, 816

nùomalzîtiês: visu dienu n. (nuoslinkuot) bez darba Warkl. tē̦vs visu nakti nuomalˆzījās (slims, muocīdamies, staigādams, negulē̦dams) Saikava.

Avots: EH II, 66

[nùomalzîtiês Saul., eine Zeitlang ruhelos herumirren.]

Avots: ME II, 816

nuomaņa: jis ... likās bez ... nuomaņas uz zemes Pas. X, 273. kaķine ar nenuogaisināja savas nuomaņas (Geistesgegenwart) XIII, 56.

Avots: EH II, 66

nuomaņa Spr., das Bewusstsein, die Wahrnehmung: viešas nuomaņā dabas sakara raksturs Pūrs III, 92. [esiet nuomaņan in nuomuodan, seid nüchtern und wachet! Für. I, unter gadīgs.]

Avots: ME II, 816

‡ nùomanguôt wegbetteln: tu jau te mātei nuomanguosi visu Daugava 1933, S. 5.

Avots: EH II, 66

nùomanît: tuo (dziesmu) bērniņi nuomanīj[u]ši BW. 1016, 4 var. Refl. -tiês: n. gar malu Saikava.

Avots: EH II, 66

nuomanît [li. numanýti], tr., abmerken, bemerken, wahrnehmen; entnehmen: kāds puisis tuo nuomanījis Etn. III, 79. pie viņas bija nuomanāms, ka tā nelika viņas piktuma ne˙maz vē̦rā Kaudz. Refl. -tiês, sich schnell davonmachen Spr.: viņš žigli nuomanījās pruom.

Avots: ME II, 816

nùomañtuôt, tr., verhexen: pienu Tr. 479. lai dzīvuojuot nedabūtu kaunu, šīs kauna saites rauga nuomantuot JR. VI, 24.

Avots: ME II, 816

‡ nùomaracît, mit Mühe (eine gewisse Zeit) verbringen Saikava: gadu vien ar muokām nuomaracīja tur.

Avots: EH II, 66

nùomarguôt,

1): cieti n. cimdu ("=cieti nuoadīt") Prl.; ‡

3) "?": augstu zied kļava ziedi, nevar margu n. (Var.: salasīt ) BW. 5869 var.; ‡

4) "?": margiem Rīga nuomarguota BW. 31775 var.; ‡

5) "?": caur margiem (saule) nuomarguoja BW. 31775 var.

Avots: EH II, 66

nùomarguôt, nùome̦rguôt, tr.,

1) zuwege bringen, fertigbringen:
pa dieniņu cimdu pāru kâ marguot nuomarguoju BW. 7276;

2) fein abregnen:
nuomarguojis smalks lietutiņš MWM. VI, 569.

Avots: ME II, 816

‡ nuomarinât Rutzau, = nùomirdinât 2.

Avots: EH II, 67

‡ nuomašīnêt Dunika, (Getreide resp. Milch) durch eine Maschine resp. einen Separator lassen: n. pienu.

Avots: EH II, 67

nùomaskuôt, tr., maskieren, verdecken: viņš nuomaskuo un nuoslēpj šuo vājību Stari III, 131.

Avots: ME II, 816

nùomašuôt Nabben, nùomatuôt Gold., [um Mitau, Stenden, Bers.], die Metze in der Mühle nehmen; [auch übertr.: Juris krietni nuomatuojis cukuru Kalleten; n. (heimlich, stehlend ein wenig nehmen) ēdienu Grünh., Kurs. u. a.]

Avots: ME II, 817

[nùomastît juôstu U. (unter mastît), einen Gurt fertig mastît.]

Avots: ME II, 817

[nùomatît (li. numatýti), merken, empfinden Bauske, Lautb.]

Avots: ME II, 817

[nuomaudnieks "stipendiarius" Elger Dictionar. 106.]

Avots: ME II, 817

nùomaujâtiês,

1) sich ablösen:
ādiņa nuoiet, nuomujājas, kādai rē̦tai sadzīstuot;

[2) sich abplagen:
n. visu dienu, bet ne˙kā nepadarīt C., Lis.;

3) sich beschmutzen:
nuomujājies bē̦rns Lautb., Bauske.]

Avots: ME II, 822

nuomauka,

1) (n. U. auch nuomauks), abgestreifter Balg:
nuomauku, pulverī sadedzinātu, duod guovīm, lai raganas tās neapbuŗ Naud. čūskas nuõmaûka ² [Salisb.] - tā āda, kuo čūska pa laikam me̦t, izmaukdamās nuo ve̦cā uzvalka LP. IV, 43;

2) nuomauka, das Hurenkind - (ein Schimpfwort)
L.

Avots: ME II, 817

‡ nuomaũkâtiês Dunika, = nùomaũkuôtiês.

Avots: EH II, 67

nuomaukna, Tannenrinde: egļu nuomauknas A. XI, 153.

Avots: ME II, 817

nùomauknuôt, die Rinde ablösen: egli.

Avots: ME II, 817

nùomaũkuôtiês, sich abbuhlen, sich abhuren: cits savā jaunumā nuomaukuojas un savu mantu izšķērž St.

Avots: ME II, 817

[nuomaukša, der abgestreifte Balg der Schlange Drobbusch.]

Avots: ME II, 817

nùomàukt,

1): n. bikses zemē Kaltenbr. n. mizu Ramkau; ‡

2) Perfektivform zu màukt 3, = nùorakt 1: tupeņi nuomaukti Jürgens 36 (ähnlich AP., KatrE.). Refl. -tiês: guovs nevar n. Iw.

Avots: EH II, 67

nùomàukt [li. numaũkti], tr., abstreifen, abziehen, abnehmen: cimdus, zeķes, kurpes, gre̦dze̦nu, zirgam apaušus. nuomaukšu ādu kâ mici pār acīm! Etn. II, 31. Refl. -tiês, sich abstreifen, abziehen, sich befreien: nuomaucies zābakus! zirgs nuomaucies nuo iemauktiem Kand. Subst. nùomàucẽjs, wer abstreift, abzieht; nùomàukšana, das Abziehen; nùomàukums, das Abgestreifte, die Abstreifung: tuo darīja meitu grē̦ki par gre̦dze̦na nuostmaukumu (gew.: nuomaukumu) BW. 6272, 8.

Avots: ME II, 817

‡ nuomaũŗât Dunika, brüllen und zugleich mit den Hörnern zerstossend ebnen (vom Stier): bullis nuomauŗāja puopi.

Avots: EH II, 67

‡ nuomaũŗâtiês Dunika, = nùotraipîtiês: puišelis nuomauŗājies kâ vē̦rsē̦ns.

Avots: EH II, 67

nùomaũruôt Spr., = nùomaût(iês) III.

Avots: ME II, 817

I nùomaut: auch Rutzau. Refl. -tiês: auch Rutzau.

Avots: EH II, 67

I nùomaut [li. numáuti], für nuomaukt: tur nuomāvu zābaciņus BW. 19954; [abzäumen U.] Refl. -tiês, sich abstreifen, sich wegwenden: lai nuomaujas lielkunga dusmas nuo manis, kâ balts jē̦rs nuomaujas nuo mātes Etn. II, 168.

Avots: ME II, 817

II nùomaut, wegschwimmen, hinschwimmen Spr.

Avots: ME II, 817

III nùomaut, Refl. -tiês: tu kâ bullis nuômausies Tdz. 42724.

Avots: EH II, 67

III nùomaut Spr., nùomaûtiês, einen brüllenden Ton von sich geben: guotiņa žēlīgi nuomāvās U. b.

Avots: ME II, 817

nuõmazgas, Pl. t., das Abspülicht.

Avots: ME II, 817

nùomazgât: n. (= izmazgāt, apmazgāt) kre̦klus Fraueub. Refl. -tiês, ‡

2) sich
(Dativ) abwaschen Franenb.: teicu, lai nuomazgājas kaklu un kājas.

Avots: EH II, 67

nùomazgât [li. numazgóti], tr., abwaschen, abbaden: es mutīti nuomazgāju te̦kuošā ūdenī BW. 13843. Refl. -tiês, sich abwaschen, sich abbaden: viņš nuomazgājās upē.

Avots: ME II, 817

‡ nuomazglât. (falsch für *nùomazgât? Vgl. li. nùmezgu, numègzti "fertig stricken"), fertig stricken (?): trīs vasaras cimdu adu, kai mazglāt nuomazglāju Tdz. 39791.

Avots: EH II, 67

nùomazinât, ‡ Refl. -tiês, sich verkleinern; geringer (schwächer) werden Salis: vakarā paliek le̦ns un nuomazinājas vējš.

Avots: EH II, 67

nùomazinât [li. numãžinti], tr., verkleinern L.: žē̦lastību par daudz tad nuomazinātu Dünsb. nuomazināt parādu A. XX, 141.

Avots: ME II, 817

ass: asa grants, Grand, der zum grösseren Teil aus Kieselsteinen, zum geringeren Teil aus Sand besteht Siuxt. a. sniegs Siuxt: de̦sas nomazgā tīras un nuoberž asā sniegā vai sālī.

Avots: EH I, 131

atskribu, ein onomatopoetisches Adv.: skribu, skrabu, vāvere atskribu le̦c Biel. R. 63.

Avots: ME I, 192

bankš, ein onomatopoethisches Wort zur Bezeichnung des dumpfen Geräusches beim Fall eines schweren Genstandes: nuokrīt ābuols dārzā - bankš Austriņ.

Avots: ME I, 263

barkš [li. barkš], ein onomatopoetisches Wort zur Bezeichnung des Gepolters: burkš, barkš, iebrauc rati sē̦tā R. A.

Avots: ME I, 264

baũkš, baũks Smilt., onomatopoetisches Schallwort vom Schlagen, Fallen [Vgl. būkšêt "dumpf schallen", r. dial. бу́кать "laut schlagen, klatschen, knallen", čech. boukati "brüllen", kymr. bugad "mugitus", gr. βυχάνη "Trompete" u. a. bei Berneker Wrtb. I, 97 und 99.]

Avots: ME I, 267

bekste RKr. XV, 107, Schwnbg., ein altes stumpfes Messer oder Beil. be̦ku und biku, eine onomatopoetische Interj. ("mekernd"): apēda Anniņa auniņa gaļu; auniņš gāja biku be̦ku pa Anniņas vēderiņu BW. 19191.

Avots: ME I, 278

blãc, bla˙dāks, [bļa˙dāks U.], bla˙daũks, bla˙dāc Widdrisch, onomatopoetisches Schallwort zur Bezeichnung des Fallens eines Gegenstandes, namentlich ins Wasser:2 šī blāc gar zemi LP. VII, 1061. atvarā viņš ievēlās kâ bla˙dāks Stari II, 114.

Avots: ME I, 310, 311

blakš, blākš, onomatopoethisches Schallwort: uola nuokrita blakš nuo galda, ūdens gāzās blākš pār dambi; vgl. blīkš.

Avots: ME I, 308

blĩkš, blĩks, ein onomatopoetisches Schallwort zur Bezeichnung eines mit einem Lärm verbundenen Schlages, Falles, Flintenschusses: blīks! drāžu (pīlēm ar bisi) virsū A. XX, 722. blīkš, blākš! vējš airauj smagās piedarba durvis JR. IV, 70.

Avots: ME I, 316

briksnājs, briksnis, gew. Pl. brikšņi [PS., Salisb.], auch brikstala(s), brikstulis Dünsb., onomatopoetische Bezeichnung für Gestrüpp, Gesträuch, mit Strauch verwachsenes Weidenland, Abfall von Strauchwerk (zu briks): caureja briksnājā iespējama ar cirvi ruokā Etn. II, 75. gravas vidū bijusi cietāka zeme un šķidrāki brikšņi Etn. II, 75. nuo susekļa izcēlās biezi krūmi un brikstalas LP. VI, 486. skrien pa brikšņiem, ka brīkš vien Plm.

Avots: ME I, 332

cìrcenis, [circē̦ns Manz. Lettus], circis BW. 2720, das Heimchen, die Grille: circenis dzied, čakst, čirkst aizkrāsnē. viņa parādam ne circenis nedziedās pakaļ. ieskrēja kâ circenis pe̦lnuos. circeņa nauda "einige Schillinge, so die Verlobten, ich weiss nicht wem, hinwerfen" L., St., U. circeņus skaitīt, = gražuojuoties kaktā līst Mar. n. RKr. XV, 109. [Etweder nebst li. kirklỹs "das Heimchen" zu cirkstêt "zirpen", li. kir̃kti, "schreien, kreischen", oder eine unmittelbare onomatopoetische Bildung, wie z. B. d. dial. Zirke, Zirse, Zirpe dass. bei Falk - Torp 971.]

Avots: ME I, 385

kaĩja C., [Salis., Selg., Dond., Wandsen, Dunika], kaîja ² Kand., die Sturmmöve (larus canus). [Wohl eher entlehnt aus einer livischen dem finn. kaija entsprechenden Form als eine dovon unabhängig entstandene onomatopoetische Bildung; vgl. auch Thomsen Beröringer 255 f.]

Avots: ME II, 132

ķauku, eine onomatopoetische Interjektion: le̦dus gāja briku braku, zuobeniņi ķiuku ķauku BW. 31971, 7.

Avots: ME II, 357

ķikuts,

1) die Bekassine, Heerschnepfe, Moosschnepfe
RKr. VIII, 96; die Pfuhlschnepfe U.: ķikuts - purva putns, kas sauc savu paša vārdu Serb. [dürfte nebst li. kikùtis (vgl. auch le. ķikukaza) od. tikùtis und estn. tikutes onomatopoetisch sein];

2) ķikuti ["die Jungen von Wassertierchen"
N. - Peb.]: nuo uoliņām izperinās bezkājainie ķikuti [= ķikuri 1?] A. XX, 42. nuo gurcakļa sāks izšķilties galvaiņi (varžu ķikuti) A. XX, 226.

Avots: ME II, 379

ķilu ķalu od. ķilu ķe̦lu, ein onomatopoetisches Wort zur Bezeichnung des Hundegebelles: rej sunīši ķilu ķalu BW. 15627, 7 var. (Var.: ķilu ķe̦lu).

Avots: ME II, 381

klejuôt, intr., herumschlendern, umherirren, umherziehen: viņš klejuoja pa lauku Vēr. I, 829. un skats klejuo tam tālumā B. Vēstn. Subst. klejuôšana, das Umherirren; klejuôtãjs, der Herumtreiber, Vagabund, der Nomade. [Vgl. li. klejóti "блуждать".]

Avots: ME II, 221

nezinãms [li. nežìnomas], nicht gewusst, unbekannt: suoli tuo, kas tev nezināms mājā, tad palīdzēšu! LP. IV, 154. kam tu ņēmi pār nuovadu nezināmu līgaviņu? BW. 22442.

Avots: ME II, 741

‡ pãrstaĩguļuôt M. 373, hinübersiedeln (von Nomaden).

Avots: EH XIII, 212

I pũce Lin., Iw., Salis, Ruj., Serbigal, Wolm., AP:, pùce ² Kl., Nerft,

1) die Eule:
pūce brē̦c, bļauj, kliedz, vaid, die Eule schreit. sirdīgs od. nikns kâ pūce, von einem bösen Menschen gesagt. gaidi, kad pūcei aste ziedēs! od. tas nuotiks tad, kad pūcei aste ziedēs, das wird niemals geschehen. - ausainā pūce, Waldohreule (otus vulgaris L.) Natur. XXXVII, 27; baltā p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; gaŗastes p., Habichtseule, uralische Eule (syrnium uralense Pall.) Natur. XXXVII, 25; meža p., Waldkauz (syrnium aluco L.) Natur. XXXVII, 26; A. v. J. 1899, S. 369; purva p., Sumpfohreule (otus brachyotus Forst.) Natur. XXXVII, 28; strīpainā p., Sperbereule (surnia nisoria Volf.) Natur. XXXVI1, 32; vaimanu p., strix flammea Konv. ² 1881; ziemas p., Schneeeule (nyctea nivea) Natur. XXXVII, 33; zvirbuļu pūcīte, Sperlingseule (surnia passerina L.) Sassm.;

2) Demin. pũcĩte, zur Bezeichnung einiger Schmetterlingsarten:
kāpuostu pūcīte, mamestra brassicae L. Balt. Lauksaimnieks; kviešu p., agrotis tritici L.; priežu p., panolis piniperda Panz.; vasarāju p., hydroecia nictitans L.; zâles p., charaes graminis L.; zirņu p., mamestra pisi L.; ziemāju p., agrotis segetum Hübn.;

3) fig., zur Bezeichnung (vorzugsweise) böser Menschen:
gatava pūce tā bijuse, ne cilvē̦ks LP. IV, 146. tautu meita, dusmu pūce (Var.: nikna p.) BW. 21719, 10. tautu dē̦ls, dusmu pace 10781. ja būs laba vīra māte, tad uzsegšu villainīti, ja būs kāda nikna pūce, ne rādīt nerādīšu 25341, 4. miega pūce BW. 6906, die Schlafmütze. Nebst li. pūcė "Nachteule" (aus dem Kurischen ?) wohl onomatopoetisch.

Avots: ME III, 444

puputis U., RKr. VIII, 89, pupute Sussei, Dubena, Saucken, Pas. I, 373, der Wiedehopf (upupa epops L.). Onomatopoetisch, vgl. Suolahti Deutsche Vogeln. 12.

Avots: ME III, 415

šņukstêt U., Fest., Stelp., Wessen, Wolm., -u, -ẽju, freqn. šņukstinât Wid., (beim Weinen) schnucken, schluchzen, leise weinen: ļaudis raudāja šņukstē̦dami Kra. Vīt. 78. vīrs šņukstēja un vaimanāja Turg. Muižn. per. 43. māte neatbild, bet tikai šņukst . Purap. Kkt. 152. zē̦ns atbildēja šņukstē̦dams Kaudz. M. 24. darbinieki žē̦li šņukstināja žē̦las raudas Krišs Laksts 3. (fig.) karsti šņukstuošas ģīgas Duomas I, 281. lakstīgala tâ nedziedāja, negavilēja, nešņukstināja aiz prieka MWM. X, 323. šņukstē̦dami nuogāzīsies stiebriņi kūlītis pie kūlīša Purap. Kkt. 4. Nach Leskien Abl. 312 nebst li. šniukštúoti "schnauben" zu šņàukt; nach Berneker Wrtb. I, 391 onomatopoetisch wie d. schnucken und slav. xnykati

Avots: ME IV, 97

staigalniẽks* Norw. 48, Balss, Zaravič, der Nomade.

Avots: ME III, 1038

staĩgulis C., Karls.,

1) (f. -le), ein Unstätiger, der von einem Ort zum andern zieht
U.; der Nomade Konv. ² 1070; 1312; ein Umhertreiber: pasaules staigulis LP. VI, 895; Kaudz. M. 69. nakts staigulis B. Vēstn., einer, der sich in der Nacht umhertreibt. ielas staigule Stari II, 921, eine Dirne. starp šīs zemes staiguļiem Kronw. staiguļu tauta Konv. ² 3998, Wid., ein Nomadenvolk. neauglīguo zemes gabalu . . . apdzīvuojušas rupjas staiguļu ciltis Pūrs I, 9. staiguļu zivis RKr. IX, 94;

2) der Widder;

3) der Pendel (an der Uhr):
pulkstenis . . . kustina savu staiguli Purap. Kkt. 8.

Avots: ME III, 1039

‡ uzmuļinât, = uzmuļ˜ļât: cik nu man tās zemītes! tuo es tâ˙pat vien uzmuļinu bz kāda agronoma Veldre Dēli un meitas 126.

Avots: EH II, 729

zinãms (eigentlich part. prs. pass.[= li. žìnomas " bekannt" ] zu zinât), Adv., natürlich, freilich L., versteht sich: zināms - lai nu cik mazas kristības - taču baltmaize jāparauga LP. V, 318. zināms, tâ jau nav, kâ kad lielskungs bij Mag. XIII, 11. kad es sāku meklēt,tad zināms atradu.

Avots: ME IV, 721

zinât (li. žinóti, apr. -sinnat), zinu, zinãju,

1) wissen, kennen, verstehen:
skaidri zinu, ich weiss genau Mērn. l. 11. labāk zini daudz, saki maz! 20. kas daudz zin, tas daudz min Br. sak. v. 1515. zināt paduomu LP. III, 75. rašuoties kāds labu... paduomu zinus VI, 433. tu kuo zini? tu esi nakti dzimusi! Bērziņš. kuo zin (Var.: kas zin; was weiss man, wer weiss), pats vai mācēji cūkai sili pataisīt BW. 22595, 10. var. tu precies un daries, - es nezinu ne rīta, ne vakara (ich weiss davon nichts) Janš. B. 209 (ähnlich LP. II, 49, Manzel Post. III, 141). ne brālīši mani zina (wissen, wo ich bin), ne es zinu bālenīšus BW. 26660. kau es būtu zinājusi tādu suni tautu dē̦lu (gewusst, das der tautu de̦ls ein solcher Hund ist) 21675. ja tu zini lielu pūru (dass die Aussteuer gross ist) 7654. zināju Anniņu bagātu meitu BW. I, S. 883, № 1304 ^1. zināj[u] tē̦vu klausījusi (ich wusste, dass ich dem Vater gehorcht hatte) BW. 16418, 4. Pēterim... plekste gul skutulā; nezin dūris (er weiss nicht, ob er die plekste stechen soll), nezin griêzis, nezin bāzis kabatā. bāz jel, muļķi, kabatā! 19355. man līkstiņa sen zināma 1664. man vietiņa sen zināma 7833. mūsu dienas gan zināmas 29139. nav laivīnu es ielaidis, - jau zināms bālīnuos 13688. nu, zināma lieta Mērn. l. 45. nezināmais (von dem jem. nichts weiss) brālis LP. VII, 450. viņam bijis tāds vīriņš zināms VI, 6. nuolika bļuodu zināmā vietā VII, 287. zināmu darīt, bekannt machen, zu wissen geben: lai daru jums zināmu, ka... LP. VII, 371. ka[d] likšu tev reiz, tad nezināsi, cik ve̦cs esi Sadz. viļņi 156. nezināja, kuo darīt, kuo ne Dīcm. pas. v. I, 54. nezināja vairs, kas ļauns vārds LP. I, 187. neliekuos (ne) zinuot (zinis LP. VI, 773, zinīts A. XXI, 43, zinus Puriņš Nauda 35, zinīties LP. VI, 219. VII, 1062, zinuots MWM. X, 203, zinīt) sich stelle mich an, als ob ich (von jem. oder etwas) nichts wüsste, ich ignoriere, nehme keine Rücksicht auf: kungs... nelicies gar saņēmējiem ne zinuot LP. III, 110. kam... piede̦ŗ tas neliekas zinuot RKr. VII, m. 1381. šī klausās, klausās, - nezin ne krustiem, ne šķē̦rsām (weiss gar nichts) LP. VI, 311 (ähnlich IV, 153). ne manuot, ne zinuot gultiņa bij aizne̦suse Daiļu pie tē̦va LP. III, 94. kas zin, wer weiss, vielleicht U. kas tad zin, wer maģs wissen, Gott weiss U. lai kâ zin (kas zin) kâ strādā St., man mag noch so gut arbeiten U. tur nezin kas nāk St., da kommt irgend jemand U. viņš nezin kur ies St., er wird Gott weiss wo hingehen. ne zināt nezinām, das ist uns völlig unbekannt U. lai dievs par tuo zin, darüber möge Gott richten! U. bij man tevi sen zināt (kennen)! BW. 24904; 26821. māte savu dē̦lu teica; kas tuo dē̦lu nezināja? 15601. vai tie bija nezināmi? 15606. zināma tautinu maize 19413. zināja (verstanden) padarīt 6853 var. dar[i]. māsī, kâ tu zini! 15457. manis dēļ dari, kâ zini! A. XI, 99. pieciet mani, māmuliņa, kâ tu pate zinādama! BW. 17330. zē̦ns ietinies pakulu būkšķī, kâ nu zinājis LP. III, 94. apse̦dz tuos, cik nu zin un pruot VI, 496. zinājis nu tâ labi slaidi pa trepēm lejā un kaņepēs iekšā (scil.: skriet) A. XX, 118. nuotvert ne zināt Etn. II, 87;

2) zinât paŗ sorgen für
U.: tad nu jūs ar... par tuo manu dē̦lu zināt! A. XI, 104. es par tām zināšu JlgRKr. III, 68. Refl. -tiês,

1) gemeinschaftlich etwas wissen; untereinander im Einverständnis sein:
tie divi nu zinājās kuopā, kas še... nuotiek Pas. II, 299. gadiem tâ kuopā tie zinājās abi Lapsa-Kūm. 14. mums pašiem jārunā, mums pašiem jāzinas BW. 15062, 6;

2) sich kennen
U.;

3) sich bewusst sein
U.: es jau tuo zinuos Mag. XIII, 13. es ne˙kā nezinuos LP. II, 26. es sirdī ļauna nezinuos A. XXI, 595. tik vien dzēru kruodziņā, kâ var [u] sevi zināties BW. 20069. zinājuos tautu galdu trīs gadiņi nemazgātu 26006, 7. rudzi auga liela ceļa maliņā; zinājās naudas rudzi 27944; 27946. cik daudz gan tu par citiem pārāks zinies? Götes dzejas 5. zinies grūti auklējusi! BW. 15079, 2. zinuos tē̦va klausījuse 16440. zinājuos nemākuot... audekliņa 7327. ruokas darba nebijās, zinājās padaruot (Var.: padarīt) 6853. zinājuos valkādama (vaiņagu); šī beidzama vasariņa 5878; (mit abhängigem Infinitiv) voraussehen, dass: zinājuos ar tautieti visai mīļi nedzīvuot BW. 7479. ja zinies neizbēgt 13341; vorhaben, beabsichtigen: ja zinies neklausīt manas... māmuliņas BW. 15702. ja zinies (Var.: gribēji) ļaužu būt 4693;

4) sich verstehen
U.: mēs zināmies U.;

5) zusehen, sorgen:
lai nu zinās paši Alm. Kaislību vārdā 77. zinies nu, kâ ar šādu gudrinieku tiec galā! Janš. Bandavā I, 115. par tuo jāzinās un jārūpēs jums pašiem 104. - Subst. zinâšana, das Wissen, Kennen, Verstehen: varējis iet uz māju pa zināšanai LP. VII, 949. plaša zināšana Ar. Mat. Kr. Vald. 53; zinâšanas, Kenntnisse, Wissen: jāiegūst zināma izglītība un zināšanas Vēr. II, 162; zinâtãjs (li. žinótojas),

1) wer etwas weiss, kennt, versteht, ein Kenner Frauenb.:
ja nu tāds zinātājs, tad stāsti! Mērn. l. 325. tas būšuot... dievvārdu zinātājs BW. I, S. 184;

2) wer zu wissen, zu sorgen hat:
Anuža nav par Lienu sen vairs ne˙kāda zinātāja Mērn. l. 44;

3) ein Zauberer
Frauenb., U. Nebst pazĩt und zìme zu li. žénklas "Zeichen", apr. ebsentliuns "bezeichnet", ai. jānāmi "ich weiss", jñātá-ḥ, gr. γνωτός, air. gnàth "bekannt", lat. ignōtus "unbekannt", av. paiti-zānatā "ihr erkennt an", apers. adānā "er wusste", got. kunnan "(er) kennen", kann "ich kenne", arm. caneay "ich erkannte", aksl. znati "wissen, kennen", ahd. urknāt " Erkenntnis" u. a., s. Walde Vrgl. Wrtb. I, 578 ff., Trautmann Wrtb. 370 f., Boisacq Dict. 148 f., Meillet Bull. de la Soc. de ling. de Paris XXVII, 55 und Mèl. ling. ff. à Vendryes 275 ff. Slav. znati ist vielleicht wenigstens mundartlich aus zьnati entstanden, vgl. russ. знамо "извѣстно" (= li. žinoma?).

Avots: ME IV, 721, 722, 723