Paplašinātā meklēšana

‡ I knosa, comm., "wer sich das Haar od. das Gefieder kratzt" Salis.

Avots: EH I, 633

‡ II knosa,

1) "ein kleines Kind, ein winziges Tier"
Seyershof;

2) der Kopf
(pejorativ) Salisb.: dabūsi pa knosu!

Avots: EH I, 633

kuõpnùosàukums ,* der Gesamtname.

Avots: ME II, 346

nenùosakãms, unbestimmbar: viņš izdzirda nenuosakāmu ļaužu truoksni Alm.

Avots: ME II, 725

‡ nenuosaliecīgs BielU., = nenùosliecîgs, unnachgiebig.

Avots: EH II, 16

nùosa,- auch nùoza-, Präfix.

infigiertes Reflexivpronomen im hochlettischen, zum Teil auch im mittellettischen und tahmischen Dialekt, z. B. nùosabīt statt nùobītiês. nùosabrēkt od. nùosabrēktiês st. nùobrēktiês. lm Volksliede zuweilen noch vom Verb getrennt: nuosa skaņi gavilēju BW. 223; 632; 739, 3; 28329, 1.

Avots: ME II, 842

nuosalîgs, verfroren Burtn.

Avots: ME II, 843

nùosalˆt [li. nušálti], intr.,

1) ab-, verfrieren:
nuosalis luoceklis vis˙pirms jāberž ar sniegu LP. IV, 118. Jāņa bē̦rni nuosaluši BW. 32627. pameita zila nuosaluse LP. IV, 217;

2) tot-, erfrieren:
divi, divi, kas tie divi, kas aukstumā nenuosala? BW. 27957, 8;

3) befrieren:
nuosaluse tā laipiņa BW. 8760.

Avots: ME II, 843

nùosacît, Refl. -tiês, ‡

2) beteuern:
pie krūtīm dauzīdami, nuosacījās, ka ne˙vienam neļaušuot ... Kaudz. Izjurieši 98.

Avots: EH II, 83

nùosacît [li. nusakýti], tr.,

1) anbefehlen, [vorschreiben, bedingen, entscheiden
U.], festsetzen, verordnen: tē̦vs mirdams nuosaka, lai visi dzīvuo saderīgi LP. IV, 5. [tā ir nuosacīta lieta U., das ist eine einmal bestimmte, entschiedene Sache.] nuosacītais laiks Etn. III, 93;

2) angeben, vorschützen:
pate pienu izē̦duse, runča vainu nuosacīja BW. 31127, 1;

3) betonen, mit Nachdruck sagen, das letzte Wort sagen:
"ar˙dievu!"viņa nuosaka aizgriezdamas MWM. X, 270. "gan būs labi", es nuosaku MWM. XI, 222. Refl. -tiês "заречься" Spr. - Subst. nùosacĩjums, die Bestimmung, Bedingung; nùosacîšana, das Bestimmen: tu esi saimnieks, tev tā nuosacīšana Seib.; nùosacîtãjs, wer bestimmt, anordnet.

Avots: ME II, 842, 843

‡ nùosadinât (mit hochle. a od, ā aus e, resp. ē, ?) bepflanzen: visu ceļu ... nuosadinās ar augļu kuokiem Pas. VII, 980 (aus Rositten). In Višķi mit â aus ê̦

Avots: EH II, 83

‡ nuostaĩdzinât Frauenb., lange (bis zur Ermüdung) gehen lassen: saimniece mani nuostaidzina visu cēlienu.

Avots: EH II, 90

‡ nuostaĩģinêt Dunika, wiederholt abwandern (abschreiten): kas tādu lielu gaisa gabalu tik daudz reizas var n˙!

Avots: EH II, 90

[nùosaimêt, schlecht wirtschaftend herunterbringen: n. māju uz leju Lis.]

Avots: ME II, 843

[nùosàimniẽkuôt,

1) = nùosaimêt;

2) eine Zeitlang wirtschaften:
nuosaimniekuoja tur 2 gadus un tad aizbrauca uz citu vietu C.]

Avots: ME II, 843

[nùosaimuôt Warkh., Warkl., = nùozaimuôt.]

Avots: ME II, 843

nùosàistît, tr., festbinden, fesseln: dzejnieka sirdi nevar nuosaistīt darbs Druva II, 114.

Avots: ME II, 843

‡ nùosakstît, eine gewisse Zeit hindurch witternd suchen (perfektiv): suns zaķam pe̦das vien nuosakstīja, bet nedabūja, der Hund suchte die verlorene Spur des Hasen, fand sie aber nicht U. (unter sakstīt).

Avots: EH II, 83

‡ nùosala ² "le̦dus uz ūdens gar upes malām" Linden in Kurl.: kur ir parāmes, kur nav straumes, tur ir nuosalas. le̦dus gabali gar nuosalām drīvējas. dažreiz nuosalas tiktāl iet, ka pa vidu paliek šaura strīpa.

Avots: EH II, 83

nuõsala, eine verfrorene, frostige Person Salisb., Burtn.

Avots: ME II, 843

‡ nùosalêt Kl.-Roop n. FBR. XV, 155, Pernigel, Salis, = nùosalˆt.

Avots: EH II, 83

nùosalˆdêt, nùosalˆdinât, fakt., abfrieren lassen, totfrieren lassen: vīri bij nuosaldējuši ausis A. XX, 219. nuosaldinaja sev kājas MWM. VIII, 384. brālīt[i]s manu līgaviņu pārve̦zdams nuosaldēja BW. 18834. Refl. -tiês, erfrieren, totfrieren.

Avots: ME II, 843

‡ nùosaldît, = nùosalˆdêt: saltums sāce stiprāk saldīt, cikām juo nuosaldīja Pas. V, 451.

Avots: EH II, 83

nùosaliecîgs: gönnerisch Vank.

Avots: EH II, 83

[nùosaliecîgs, nachgiebig; nùosaliecĩba, Nachgiebigkeit Oppek., Lubn. n. U.; mit infigiertem Reflexivpronomen -sa-; vgl. nùoliecîgs, nùoliecĩba, nùosliecĩba.]

Avots: ME II, 843

‡ nuosalîgs Seyershof, = salîgs 2: ve̦cais bij briesmīgi n.

Avots: EH II, 83

‡ nuõsaļîgs Seyershof, = salîgs 2: traki nuosaļīgas vistas, ne˙maz ziemā nevar nākt ārā.

Avots: EH II, 83

nùosalˆkt Spr., Kand., = izsalkt.

Avots: ME II, 843

nùosalˆnêt, intr., sich mit Reif bedecken Spr.

Avots: ME II, 843

nùosalˆt,

1): nuosalis kâ pīrāgs Lesten n. FBR. XV, 31;

3): ūdens sāk salt un nuosalst - pārve̦lkas kâ ar līmi Kaugurciems.

Avots: EH II, 83

‡ nuosapnuôt Dunika, Popen, = nùosapņuôt.

Avots: EH II, 83

nùosapņuôt,

1) im Traum sehen:
viens saimnieks nuosapņuojis, ka... LP. VII, 1026. pa˙tiesi ierauga nuosapņuotuo ceļu V, 361. ejiet un izruociet nuosapņuotuo naudu! Purap.;

2) verträumen: laiku.

Avots: ME II, 843

‡ nuosapt "nuokrist, nuožūt (tikai par šķidrumu)" Gramsden: pļava (kas bija pārplūdusi) nuosapusi Ruhental; "nuoplakt" Ruhental: kaudze jau līdz pusei nuosapusi.

Avots: EH II, 83

nùosar̂cinât, fakt. zu nùosar̂kt, erröten machen: šie vārdi nuosarcināja abus RA.

Avots: ME II, 843

nùosar̂gât, tr., aufpassen: viņš ņe̦mas iemigt; nenuosargā ne˙kā LP. IV,. 59. ļuoti grūti nākuoties tuo minūti nuosargāt JK. V, 8. Refl. -tiês, sich erwehren.

Avots: ME II, 843

nùosar̂kt [li. nusarkti], intr., rot werden, erröten: es nuosarku kâ brūklene BW. 15680. gaisa gali nuosarkuši Rainis.

Avots: ME II, 843

nùosar̂muôt, Refl. -tiês: ja tie (= zari) nuosarmuojušies, tad dārzu augļi labi izduosies Dünsb. Apakš Ziemassvētku egl. III, 20.

Avots: EH II, 83

nùosar̂muôt, nùose̦rmuôt, refl. -tiês, sich mit Reif bedeckėn: nuoskatījuos nuosarmuojušuos kuokuos A. XII, 366.

Avots: ME II, 843

nùosãrmuôt, ablaugen Br.

Avots: ME II, 844

nùosàuciêns,

1): auch Blieden (mit nuõ-): katrai lāmiņai bij savs n. Siuxt; ‡

2) die Aussprache (?):
pienavniekiem tāds strups n. - "vards", "zarciņš" Siuxt.

Avots: EH II, 83

nùosàuciêns, der Ruf, die Benennung: katram savs nuosauciens Sackenhausen.

Avots: ME II, 843

nùosaucinât, tr., verfluchen: jāliek katuoļu baznīcā nuosaucināt B. Vēstn. zvanītājs bija tuo nuosaucinājis LP. VII, 693. tikkuo nuosaucinājuse, teļi tūlīt nuosprāguši RKr. XVI, 20. [par šīs baznīcas spē̦ku liecināja arī senāk daudzinatā nuosaucināšana: ja kāds aizriebj, tad vajaguot tikai uzduot katuoļu mācītājam nuosaucināt un tūlīt nuokalst ruoka Austriņš M. Z. 8.]

Avots: ME II, 843

[nùosaudzêt, behüten, (für sich) erhalten: kuŗš cilvē̦ks savu kaklu ir nuosaudzējis! Leijerk. II, 199. laiva, kuŗu... bij izdevies nuosaudzēt zvejai ruobežu tuvuma II, 62.]

Avots: ME II, 843

nuosaukas, der Jammer, der Schaden: kur kāju speŗ (raganas), tur tikai nuosaukas gaidi! LP. VI,10. reiz dzīvuojis milzenis, padarīdams ganāmiem pulkiem lielas nuosaukas V, 97. tu brīnumus un nuosaukas vien izdari A. VIII, 1, 207. [pēc lielas vē̦tras, kad zvejnieki uz jūŗas, būs lielas nuosaukas am kurl. Strande.] Zu nùosaukt.

Avots: ME II, 843

nùosaũkât, tr., freqn. zu nùosàukt, wiederholt herabrufen, benennen. Refl. -tiês, wiederholt rufen, sich abmühen zu rufen: Pēteris velti nuosaukājas pēc Annas Purap.

Avots: ME II, 843

nùosàukt, Refl. -tiês: vienmē̦r nuosaukusies, ka tak viņai būtu kāds bē̦rns! Pas. III, 219.

Avots: EH II, 83

nùosàukt [li. nušaũkti], tr.,

1) herabrufen:
nuo kalna leja;

2) nennen, benennen:
viņš tuo nuosauca par muļķi;

3) abrufen (vom Nachtwächter).
Refl. -tiês, ein Jubelgeschrei [od. einen Schrei] erschallen lassen: nuokliedzuos, nuosaucuos, izte̦k saule smilkstē̦dama BW. 30606. Miķelītis nuosaucās auzu kaudzes galiņā BW. 33045. [viņi tik nuosaucās vilkam pakaļ Frauenb.] Subst. nùosàucẽjs, wer herabruft, nennt; nùosàukšana, das Herabrufen, Nennen; nùosàukums, die Benennung: ik˙vienai lietai savs nuosaukums.

Avots: ME II, 843, 844

‡ nuosàule ² Liepna, der Schatten (ein schattiger Ort): līd kur ne˙būt nuosaulē!

Avots: EH II, 83

nùosàusêt, s. nùosàust.

Avots: ME II, 844

nùosàusinât, Refl. -tiês: nuotīrīties un n. Pas. XI, 398.

Avots: EH II, 83

nùosàusinât, nùosàusît, tr., abtrocknen, trocken legen: viņa nuosausina savu seju Vēr. II, 704. viņas nuosausīja nuo sejas asiņainās pē̦das MWM. VI, 597. nuosausināt e̦ze̦rus, purvus. slapjas pļavas nuosausina ar grāvjiem Sassm. [Refl. nùosàusinâtiês, sich abtrocknen.]

Avots: ME II, 844

nùosàust, nuôsaûsêt ² Ahs., intr., abtrocknen, trocken werden (perfektiv): kārkļiem gali nuosausuši BW. 21384, 2.

Avots: ME II, 844

nùosaut: auch Pas. II, 439, VI, 476, VII, 171, VIII, 401 ; XII, 299, Tdz. 49206, (nuosaũti) PlKur.

Avots: EH II, 83

[nùosaut Warkl. u. a. (li. nušáuti), = nùošaũt.]

Avots: ME II, 844

[nùosàutêt,

1) bähend erweichen
(tr.): n. kārkla rīkstes N.-Peb.; n. sēnes, Pilze aufkochen;

2) n. kartupeļus Sessw., abgekochte Kartoffeln nach dem Weggiessen des Wassers, in dem sie abgekocht wurden, noch eine Weile im Kochtopf auf dem Feuer halten, um sie von den nachgebliebenen Wasserteilen möglichst zu befreien;

3) in der Nässe wund werden lassen:
n. kājas slapjumā Wolm.;

4) durchprügeln
Lis.]

Avots: ME II, 844

pamatnùosacĩjums,* die Grundbedingung Vēr. II, 251.

Avots: ME III, 67

pašnùosacîšana,* pašnùotèikšana*, -šanâs, die Selbstbestimmung: pašnuosacīšanās tiesības Vēr. II, 601; Stad III, 57.

Avots: ME III, 116

actiņa, Demin. von acs,

1) das Äuglein.
kur tu ņēmi tuo dziesmiņu, kas actiņas slapināja Ar. 23;

2) als Zärtlichkeitsausdruck:
mana actiņa; mans ačiņš Kand.; māsiņai, actiņai, galvā ruožu vaiņadziņš BW. 6041, 1;

3) uneigentl.:

a) pasaules actiņa, die Sonne,

b) Zündloch eines Gewehrs,

c) Bienenzelle,

d) augu actiņas, die Zellen der Pflanzen,
Kronw.,

e) actiņu prauls, das faule Mark des Baumes,
Biel. H. 190,

f) biezputrā actiņu ielikt, im Brei eine Vertiefung machen und darin die Zukost tun,

g) bezdelīgas actiņa, die Mehlprimel (Primula farinosa),

h) mazā a., Wiesennelke (Dianthus deltoides U.),
mazactiņa RKr. II, 70.

Avots: ME I, 9

àlksnis, èlksnis, Demin. -ītis, Erle, Erlenbaum, me̦lnmeža alksnis od. me̦lnalksnis, Schwarzerle (Alnus glutinosa), pe̦lē̦kais a., graue Erle (A. incana) RKr. II, 66. [Li. al˜ksnis, alksnỹs, alìksnis, el˜ksnis, ksl. ельха, russ. ольха, ольша, ёлха, елоха ad. elira, aisl. alr, ǫlr, ae. al (o) r, la. alnus. Hierher wohl auch die Ortsnamen: pr. Alxwangen oder Alexwange und kur. Aliswangis oder Alswanghen, jetzt Al˜sunga, v. Bielenstein Grenzen 284. Vgl. dazu Būga Изв. XVII, 1, 16 und 50 und Kalba ir senovè I, 251, Berneker Wrtb. 453 f., Walde Wrtb ² 27 f., Persson Beitr. 893 f., Fick Wrtb. III ⁴ 26, von der Osten-Sacken IF. XXXIII, 192 mit Literaturangaben].

Avots: ME I, 68

asara (li. ašarà), Demin. asariņa, Träne, Tränchen, gew. Pl.:

1) eig., baltas, gaudas, gew. gaužas, rūgtas, sūras, karstas, klusas, lielas, žē̦las asaras, prieka as., Tränen der Freude,
straujas as., strömend, ze̦lta as., goldene, schöne Tr., Ar. 173; raudāja, kā mē̦dz sacīt, kuoka asaras, Krokodilstränen (LA.);

2) als Subj.: asaras birst kā pupas od. zirņi, od. baltas asaras plūst aumaļām - nuo acīm - pār vaigiem, dicke Tränen ergiessen sich in Strömen - aus den Augen - über die Wangen.
Sprw.: bāriņa asaras kāpj pie dieva. visas asaras nekrīt zemē. asaras līst, rit, fliessen: vecīšam nuoritēja divas lielas asaras. asaras spiežas acīs, stürzen ins Auge; asaras aizspiež rīkli, schnüren die Kehle zu, Purap. uz kundziņa dvēselītes manas gaužas asariņas Ar. 984;

3) als Obj., Tränen vergiessen:
(gaužas) asaras birdināt, liet LP. V, 66, raudāt III, 48, auch raudāt gaužām asarām Purap.; riest: es neriestu dzīvuodama vienas gaudas asariņas Ar. 1168, BW. 1206, 3500. nuolaiž žē̦las asariņas 4101. tas dzers sievas asariņas Ar. 450, er wird seine Frau durch schlechte Behandlung weinen machen; als asaru dzē̦rājiņš, Trinker der Tränen, wird der Ehemann, zuweilen auch die Stiefmutter (as. dzē̦rājiņa BW. 252) bezeichnet. asaras slaucīt, nuoslaucīt, abwischen, trocknen; asaras izspiest, entlocken, auspressen; as. valdīt, zurückhalten, hemmen;

4) Gen.: asariņu upe te̦k, es fliesst ein Strom von Tränen
Ar. 230. asariņu palti bridu, ich zerfloss in Tränen Ar. 246;

5) Dat. - Instr.: bē̦rni raud asarām, zur Verstärkung des Verbalbegriffs, die Kinder weinen bittere Tränen
BW. 2883; acis apskrēja asarām, die Augen füllten sich mit Tränen Dok. A. saimnieks lūdzies ar asarām LP. IV, 171 (asarās lūgties LP. IV, 201). Sprw.: raud kā žīds bez asarām;

6) Lok.: vaigi mirka asarās Ar. 228; vienās asarās dzīvuot, asarās slīkt, sich in Tränen baden.
Sprw.: tu nebē̦dātu, ka es asaru krūzītē nuoslīkstu;

7) bāreniņu oder gŗūtdieņu asaras, Regen beim Sonnenschein
(cf. Ar. 1919); zvaigžņu asariņa, Sternschnuppen Jaun. Dr. 12. Im VL. wird vielfach auch von den Tränen der Sonne gesprochen: es pārvedu div' māršiņas kā saulītes asariņas;

8) asariņas, die Mehlprimel (Primula farinosa)
RKr. III, 72, auch bezdelīgu actiņas, gaigaliņi genannt Konv. ^{2 -} Māŗas asaras RKr. IIi, 130, rote Auflagerungen. [Zu ai. às`ru oder às`ra-m "Träne". Unsichere über die weitere Verwandtschaft bei Prellwitz Wrtb. ² 104, Walde Wrtb. ² 406, Güntert Reimw. 200 und Petersson Heterokl. 196.]

Avots: ME I, 142, 143

‡ bezdelīgactiņa AP., Ramkau, bezd[e]līgačiņš Pussen, primula farinosa.

Avots: EH I, 214

èlksnis, die Erle, die Eller Selb., AP., Kalzenau, Ogershof, Sawensee, Roseneck, Nerft, Erlaa, Fest., Illuxt, Laud., Lub., Bers., Odensee, Schwanb., Meiran, Aahof, Grawendahl, Sessw., Borchow, Warkl., Welonen [überhaupt in Oberkurland, Lettgalen und teilweise in Livland]: ja pavasarī elkšņi... pilni ar ziediem, ce̦rams uz labām auzām Etn. II, 73. mell - elksnis U., me̦lnais elksnis, die Schwarzeller (alnus glutinosa); pe̦lē̦kais elksnis, graue Eller (alnus incana); das Demin. elksnīši, auch elksnītes, Erlenschwämme (agaricus). [Vgl. alksnis (wozu auch Ильинскiй Slavia II, 258 ff.), woneben auch aluksnis dass. in Hopfenhof, Mahlup, Semershof.]

Avots: ME I, 567

gàidelīte [Serben], primula farinosa Kav.

Avots: ME I, 583

[gaĩgala N. - Bartau, Markgrafen, gàigala C., AP., gaîgala Kreuzb., gàigala ² Kl.], gaigale [Edw., Ekau n. Izgl. min. Mēn. 1923, 1379], gaigalis [Manz. Lettus], gaîgals ² [Tr., gaigula Golg., gaigule Edw. n. Izgl. Min. Mēn. 1923, 1379], gaigulis BW. 28399,

1) der Taucher
n. Manz., Bürgereisters Möwe (larus glaucus): jūŗas putni, gaigalīši (Var.: gaigaliņas, gaigaliņi), traucēja manu kumeliņu BW. 11204. jau ciemā gaiļi dzied, gaigalīte (Var.: gaigaliņa) e̦ze̦rā 26229. aiz upītes me̦lni alkšņi pilni baltu gaigalīšu (Var.: gaigaliņu) 13323, sargies, meita, vairies meita! gaigals egles galiņā 13512. e̦ze̦ra gaigalītis 18512;

2) [gaigalītes], Schlüsselblume (primula officinalis)
Konv. ² 986; [gaigaliņi], mehlige Primel (primula farinosa) RKr. III, 72, [gaigales], Seerose (nymphaea alba) RKr. II, 74;

3) gaĩgala, ein rasch laufender Mensch od. ein solches Tier:
tava guovs ir tāda gaigala, ganuos ne˙maz nevar panākt Dond. [Vgl. li. gaĩgalas "Enterich" gagalas "Storch", giegals "Taucher", apr. gegalis "kleiner Taucher", r. гóголь "Quäkente", poln. gogoł "clangula glaucion". Wohl eher nach Bezzenberger BB. I, 253, Meillet MSL. XII, 217 ^1, Berneker Wrtb. I, 318, Trautmann Wrtb. 74 reduplizierte Bildungen von der Wurzel von aksl. glagolъ "Wort", гологóлить "plappern" u. a. (bei Berneker Wrtb. I, 321) als nach Niedermann (Festgabe A. Kaegi 90 ¹ zu li. gagė´ti "schnattern" gehörig (indem ein gagal - als eine reduplizierte Bildung aufgefasst und nach dem Muster anderer Formen im Le. zu gaigal - umgebildet sei).]

Kļūdu labojums:
ciema gaiļi = ciemā gaiļi
11234 = 11204

Avots: ME I, 583, 584

‡ jum̃pravpuķe Salis, primula farinosa.

Avots: EH I, 567

knosâtiês: auch N.-Wohlfahrt, (knosaties) Salis.

Avots: EH I, 633

naskuôt,

1): auch Trik.;

2): auch Nötk.; ‡

3) "?": es viņu (scil.: puiku) mizuošu, es viņu naskuosu A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 69; ‡

4) naschen
Ronneb. Refl. -tiês,

1): "ne˙kā prātīga nedarīt; niekuoties" Allendorf;

2): "kārtīgi neēst" Katlakalns.

Avots: EH II, 6

plũmãjs Wid., plũmãji U., Pflaumengesträuch; meža plūmāji, Schlehdorn (prunus spinosa) U., Mag. IV, 2, 78 u. 83.

Avots: ME III, 362

plũme, plũma Ruj., die Pflaume; meža plūme, die Schlehe (prunus spinosa) Mag. IV, 2, 31, Brasche. Nebst li. pliúmė und estn. plūm aus mnd. plume.

Avots: ME III, 362

‡ puskritā (loc. s.) "?": plūdi stāvēja p. A. Laiviņš Nosarkušie mākoņi 64.

Avots: EH II, 332

‡ tabãcene Ramkau, primula farinosa.

Avots: EH II, 663

‡ I verene "?": atve̦lk verenes priekšā aizbāztuo sprudzeni A. Laiviņš Nosarkuši mākoņi 60.

Avots: EH II, 771