knoska
‡ knoska Lems., Zögenhof, comm.,
1) wer sich den Kopf zu kratzen pflegt;
2) ein Trödler.
Avots: EH I, 633
1) wer sich den Kopf zu kratzen pflegt;
2) ein Trödler.
Avots: EH I, 633
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'noska' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'noska' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (41)
noska
noska
noskabīt
nùoskabît (li. nuskabýti "abpflücken"], tr., abästen, abhacken: nuoskabīju sila priedi BW. 15507.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskaidāt
noskaidot
noskaidrēt
nùoskaĩdrêt (unter nùoskaidruôt), Refl. -tiês: debess ... jau pilnīgi nuoskaidrējies Janš. Apsk. 1903, S. 176.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskaidrināt
noskaidrot
nùoskaĩdruôt: akās, kad raka, bēra bē̦rzu malkas uogles; uogles ūdeni nuoskaidruo, tad nav ne˙kādas garšas Siuxt.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskaidrot
nùoskaidruôt, nùoskaĩdrêt, tr., ab-, aufklären: bet viņš vēl nav ticis ne pie kā nuoskaidruota Vēr. II, 954. Refl. -tiês, sich ab-, aufklären: gaiss, laiks, debesis, seja, prats nuoskaidruojas.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskaisties
nùoskàistiês, in Hitze geraten, heftig erzürnen, sehr böse werden: nuoskaisties kâ žīda biezputra Grünh. viņš nuoskaities tīri zili me̦lns.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskaitīt
nùoskàitît [li. nuskaitýti], tr.,
1) abzählen:
viņš sāk naudu nuoskaitīt Purap. suola kungi tirgus placi ar nau-diņu nuoskaitīt BW. 33610. pulkstenis ātri kâ skaitīt nuoskaitīja pieci Vēr. I, 898;
2) hersagen:
pātarus, tē̦vu reizi;
3) aufzählen, abprügeln:
ar sluotas kātu vecenei pa muguru nuoskaitīja nuo vietas vien Dīcm.
Avots: ME II, 847
1) abzählen:
viņš sāk naudu nuoskaitīt Purap. suola kungi tirgus placi ar nau-diņu nuoskaitīt BW. 33610. pulkstenis ātri kâ skaitīt nuoskaitīja pieci Vēr. I, 898;
2) hersagen:
pātarus, tē̦vu reizi;
3) aufzählen, abprügeln:
ar sluotas kātu vecenei pa muguru nuoskaitīja nuo vietas vien Dīcm.
Avots: ME II, 847
noskalas
noskaldīt
nùoskalˆdît, ‡ Refl. -tiês, sich (unversehens) abspalten: man cukurs nuoskaldījās vairāk par mārciņu Frauenb.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskaldīt
noskaldot
nùoskaluôt: vējš visus mākuoņus nuoskaluojis ("izdze̦nājis, nuotīrījis"); saule spīd Frauenb. bē̦das n., den Kummer in Branntwein ersäufen U. (unter skaluot). Refl. -tiês: ūdenī nuoskaluojušies raganu smē̦ri (von der Haut) Pas. XV, 169.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskalināt
(nùoskalinât,
1) abspülen lassen:
n. drēbes Bers.;
2) abspülen:
lietus nuoskalināja dubļus Widdrisch.)
Avots: ME II, 847
1) abspülen lassen:
n. drēbes Bers.;
2) abspülen:
lietus nuoskalināja dubļus Widdrisch.)
Avots: ME II, 847
noskalot
nùoskaluôt [li. nuskaláuti], tr., abspülen: upe kājas nuoskaluoja BW. 28893. viņš nuoskaluojis dusmas ar groku Līv. pienā acis nuoskaluoju BW. piel. 2 2929. Refl. -tiês, sich abspülen.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskaņa
nuõskaņa,
1) der Tonfall, die Nüance, Senkung:
balss vēl nebija pieņēmusi vīriešu nuoskaņu A. XII, 323. viņa balsij bij savāda nuoskaņa XIX, 25. vienai uzskaņai se̦kuo divas nuaskaņas RKr. IX, 104. katram mūža ve̦cumam ir sava seviška nuoskana A. XI, 492;
2) der Nachhall:
tādu pakaļ skanēšanu nuosauksim par nuoskaņu Langvits; ("die Thesis (in der Metrik)" Celm.].
Avots: ME II, 847
1) der Tonfall, die Nüance, Senkung:
balss vēl nebija pieņēmusi vīriešu nuoskaņu A. XII, 323. viņa balsij bij savāda nuoskaņa XIX, 25. vienai uzskaņai se̦kuo divas nuaskaņas RKr. IX, 104. katram mūža ve̦cumam ir sava seviška nuoskana A. XI, 492;
2) der Nachhall:
tādu pakaļ skanēšanu nuosauksim par nuoskaņu Langvits; ("die Thesis (in der Metrik)" Celm.].
Avots: ME II, 847
noskandināt
nùoskañdinât, tr.,
1) absingen, erschallen lassen:
dziesma, kuŗu nuoskandināja kāds gailis MWM. VII, 329;
2) abtönen:
kas oriģinālā skan pasmagi, Fürekers nuozvana un nuoskandina Druva I, 1330. Subst. nùoskandinãjums, die Abtönung: romance, daiļa idējā un nuoskandinājumā A. IV, 445.
Avots: ME II, 847
1) absingen, erschallen lassen:
dziesma, kuŗu nuoskandināja kāds gailis MWM. VII, 329;
2) abtönen:
kas oriģinālā skan pasmagi, Fürekers nuozvana un nuoskandina Druva I, 1330. Subst. nùoskandinãjums, die Abtönung: romance, daiļa idējā un nuoskandinājumā A. IV, 445.
Avots: ME II, 847
noskanēt
nùoskanêt, intr., erklingen, erschallen, nachhallen, hinschallen: nuo kumeļa nuole̦cuot, visi pieši nuoskanēja BW. 32917. kungs aizgāja, ka zābaki nuoskanēja vien Dok. A. viņas balss nuoskanēja kâ sudraba zvanīši Kaudz. dziesma nuoskan tāļu pļavās MWM. IX, 501. nuoskan zeme atjājuot BW. 32970, 2. Refl. -tiês, stark erschallen, erklingen: zuobens nuokritis uz kulu, ka nuoskanējies vien LP. VII, 526. tur viņš tuo nuosviež, ka nuoskanas vien AU.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskaņot
nùoskaņuôt, tr.,
1) abstimmen:
klavieres Poruk. Andrējs sāka nuoskaņuot pijuoli JR. IV, 151;
2) in Einklang, Harmonie bringen, harmonisieren:
ir debesis un zeme nuoskaņuotas Akur.
Avots: ME II, 847
1) abstimmen:
klavieres Poruk. Andrējs sāka nuoskaņuot pijuoli JR. IV, 151;
2) in Einklang, Harmonie bringen, harmonisieren:
ir debesis un zeme nuoskaņuotas Akur.
Avots: ME II, 847
noskapēt
noskapstēt
nùoskapstêt (Schwanb.), intr., beschlagen, anlaufen, verrosten: mans arkls stāv nuoskapstējis Vēr. II, 924.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskapstīties
noskapstot
‡ nùoskapstuôt, = nùoskapstêt: bij gājis ... tuornī pie ... zvana un nuokasījis tam tuo zaļganuo nuoskapstuojumu Vanagu ligzda 264.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskarāt
nùoskarât: nuoskarāj[u]ši (Var.: nuoplīsuši, skarbalaiņi) lindraciņi BW. 10204, 1 var.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskarāt
nùoskarât, refl. -tiês, intr., abfasern, abgelumpt werden: viņš plucina savu svārku nuoskarājušuo apakšmalu Tirzm. drēbes nuoskarajušās Kand.; nuoskarājies šlipsis A. XX, 642.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskarbalēties
nùoskarbalâtiês, intr., abfasern, zerfetzt werden: svārki nuoskarbalājušies Etn.II, 177.
Avots: ME II, 847
Avots: ME II, 847
noskarots
‡ nuoskaruôts, mit skaras behangen Frauenb.: vītnes nuoskaruotas ("pilnas ar pākšu zirņiem") nuo vienas vietas.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskart
nùoskart: ve̦cs, nuoskaris apakšlindraks Janš. Bandavā I, 19. nuoskarušas bikses Gr.-Essern.
Avots: EH II, 85
Avots: EH II, 85
noskart
noskatīt
nùoskatît,
2): Made nuoskatīja nuo puiša ģīmja, ka ... Anna Dzilna 81. drudzis nuoskatīja (= saskatīja) uz ēdiena burbuli Pas. XIII, 344; ‡
4) mit bösem Blick behexen, verzaubern:
mazu bē̦rnu nevajaga rādīt svešiem cilvē̦kiem, juo tie var bē̦rnu n. Irmlau.
Avots: EH II, 85
2): Made nuoskatīja nuo puiša ģīmja, ka ... Anna Dzilna 81. drudzis nuoskatīja (= saskatīja) uz ēdiena burbuli Pas. XIII, 344; ‡
4) mit bösem Blick behexen, verzaubern:
mazu bē̦rnu nevajaga rādīt svešiem cilvē̦kiem, juo tie var bē̦rnu n. Irmlau.
Avots: EH II, 85
noskatīt
nùoskatît, tr.,
1) belauern, zusehen, ansehen:
lai es varu nuoskatīt, kuo tās ciema meitas dara BW. 13250, 6. ganīdama nuoskatīju (Var.: nuoskatuos), kurš puisītis zirgu kūla BW. 9785. dieva acis tevi nuoskata Tr. IV, 26;
2) absehen, abmerken:
nuo īstenības nuoskatīts Kleinb.;
[3) abwarten
U.] Refl. -tiês,
1) ansehen, zusehen, beobachten:
viņa bij visu skaidri nuoskatījusēs Dicm. uotrs tik nuoskatās Dok. A. māte sminē̦dama nuoskatījās dē̦lā A. XI, 101. jaunais pāris tikai nuoskatījās, ka citi ē̦d BW. III, 1, 62;
2) absehen, abschauen, ablernen:
tu jau arī esi nuo citiem nuoskatījies Kaudz,;
[3) zuwarten, abwarten
U.).
Avots: ME II, 847, 848
1) belauern, zusehen, ansehen:
lai es varu nuoskatīt, kuo tās ciema meitas dara BW. 13250, 6. ganīdama nuoskatīju (Var.: nuoskatuos), kurš puisītis zirgu kūla BW. 9785. dieva acis tevi nuoskata Tr. IV, 26;
2) absehen, abmerken:
nuo īstenības nuoskatīts Kleinb.;
[3) abwarten
U.] Refl. -tiês,
1) ansehen, zusehen, beobachten:
viņa bij visu skaidri nuoskatījusēs Dicm. uotrs tik nuoskatās Dok. A. māte sminē̦dama nuoskatījās dē̦lā A. XI, 101. jaunais pāris tikai nuoskatījās, ka citi ē̦d BW. III, 1, 62;
2) absehen, abschauen, ablernen:
tu jau arī esi nuo citiem nuoskatījies Kaudz,;
[3) zuwarten, abwarten
U.).
Avots: ME II, 847, 848
noskats
nuoskats, ‡
2) (gen. s. -ta und -t[u]s), das Ansehen, Aussehen
Sonnaxt: labi cilvē̦ki nuoskatā bij, bet tikums nebij labs. Krišs uz tuo nuoskatu ir (sieht so aus). nuo nuoskat[u]s branga bij.
Avots: EH II, 86
2) (gen. s. -ta und -t[u]s), das Ansehen, Aussehen
Sonnaxt: labi cilvē̦ki nuoskatā bij, bet tikums nebij labs. Krišs uz tuo nuoskatu ir (sieht so aus). nuo nuoskat[u]s branga bij.
Avots: EH II, 86
noskats
noskaudīgs
noskaujš
noskaujš
noskaujš
noskaust
nùoskàust,
1) durch Neid, Missgunst, neidische Blicke schädigen, verderhen:
[nuoskaust var tie, kam skaudīgs skats Janš. Dzimtene V, 115.] ja kādi ļauni cilvē̦ki bē̦rnu uzlūkuoja ar briesmīgām acīm un tuo lišķē̦dami lielīja, tad tas tapis nuoskausts Etn. IV, 187. lai skauģīši nenuoskauž BW. 32473;
2) beschädigen, ausrotten, vernichten:
kārkli plešas pļavā iekšā un nuoskauž zâli A. XIII, 224.
Avots: ME II, 848
1) durch Neid, Missgunst, neidische Blicke schädigen, verderhen:
[nuoskaust var tie, kam skaudīgs skats Janš. Dzimtene V, 115.] ja kādi ļauni cilvē̦ki bē̦rnu uzlūkuoja ar briesmīgām acīm un tuo lišķē̦dami lielīja, tad tas tapis nuoskausts Etn. IV, 187. lai skauģīši nenuoskauž BW. 32473;
2) beschädigen, ausrotten, vernichten:
kārkli plešas pļavā iekšā un nuoskauž zâli A. XIII, 224.
Avots: ME II, 848
Šķirkļa skaidrojumā (6)
mirgot
mir̂guôt,
1): auch Segew.; tāls uguntiņš kuras nelīdzi mirguojuot Rainis Tālas noskaņas 7 65. jāberzē acis,... lai pārliecinātuos, vai tās nemirguo Janš. Līgava I, 404;
3): auch Ramkau.
Avots: EH I, 817
1): auch Segew.; tāls uguntiņš kuras nelīdzi mirguojuot Rainis Tālas noskaņas 7 65. jāberzē acis,... lai pārliecinātuos, vai tās nemirguo Janš. Līgava I, 404;
3): auch Ramkau.
Avots: EH I, 817
pilns
pil˜ns,
1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";
4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,
1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas 7 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡
2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.
Avots: EH XIII, 232
1): cilvē̦ku tik p., ka ir pamaisīt nevar Fest. lai puškuojas mātes meitas ar pilnām maguonēm BW. 4621, 2. "zaķis iesācis vilkt pilnā vējā" ME. III, 216 zu verbessern in "Līpiņš [= zaķis] bij pilnajā ("?") vējā jau iesācis vilkt [= dziedāt], cik nabags vien spēja";
4): viņš vai(r) nav p. (= pilnprātīgs) Seyershof. Subst. pilnums,
1): nāks miers un p., cilvē̦kiem labs prāts Rainis Tālas noskaņas 7 57. šuogad nav tas klēts p. Seyershof. viens mut[e]s-p. vēl bij palicis bļuodiņā ķīselis ebenda. (als Massbezeichnung)
vienu spaiņa pinumu ūdens uzlēja virsū ebenda. pāri pann[u] pinumu iztaukšēja zirņus ebenda; ‡
2) tu dabūsi mugar[a]s pilnumus (Schläge, Prügel)
vie[n], vairāk ne˙kuo Seyershof.
Avots: EH XIII, 232
tvaiks
tvàiks (li. tvaĩkas Lit. Mitt. II, 129, tváikas KZ. LI, 111 "Dunst" ) C., Neuenb., Serbigal, (mit ài 2 ) Kl., Krāslava, Lös., Nerft, Prl., (mit aî) Mar., (mit aî 2 ) Adiamünde, AP., Dond., Iw., Līn., Nigr., Ruj., Salis, tvaîkus 2 (neben tvaîks 2) Siuxt,
1) der Dampf
U.; der Dunst U., (mit ài) PS., Wolm., Kohlendunst (mit aî 2 ) Bauske, Frauenb., Stenden; die Schwüle U.; "schlechte Luft" (mit aî 2 ) Dond., Rnj., Widdrisch: (acc: s.) dūmu tvaiku (Rauchdampf) Glück Apostelgesch. 2, 19. meži... kūpēja mitrā tvaikā JR. N, 137. pāri pļavām rudens tvaika vē̦smu suta Rainis Tāļas noskaņas 58. viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v, I, 46. laiki aizgājuši kā tvaiki Aus. I, 3. tvaiku laist stänkern Bergm: n. U. lē̦ti tvaiku ņemt, leicht zum Zorn gereizt sein, zu Händeln geneigt sein L., U.;
2) der Atem
Bergm. n. U.: voi tev nav stiprāks tvaiks? kannst du nicht stärker blasen? (beim Feueranblasen) Bergm. n. U. Zu tveice, tveikme u. a.
Avots: ME IV, 288
1) der Dampf
U.; der Dunst U., (mit ài) PS., Wolm., Kohlendunst (mit aî 2 ) Bauske, Frauenb., Stenden; die Schwüle U.; "schlechte Luft" (mit aî 2 ) Dond., Rnj., Widdrisch: (acc: s.) dūmu tvaiku (Rauchdampf) Glück Apostelgesch. 2, 19. meži... kūpēja mitrā tvaikā JR. N, 137. pāri pļavām rudens tvaika vē̦smu suta Rainis Tāļas noskaņas 58. viņi piekvēpināja baznīcu biezu tvaiku Dīcm. pas. v, I, 46. laiki aizgājuši kā tvaiki Aus. I, 3. tvaiku laist stänkern Bergm: n. U. lē̦ti tvaiku ņemt, leicht zum Zorn gereizt sein, zu Händeln geneigt sein L., U.;
2) der Atem
Bergm. n. U.: voi tev nav stiprāks tvaiks? kannst du nicht stärker blasen? (beim Feueranblasen) Bergm. n. U. Zu tveice, tveikme u. a.
Avots: ME IV, 288
virgāt
II virgât, -ãju "?": tāļš uguntiņš kuras nelīdzi virgājuot Rainis Tāļas noskaņas 55.
Avots: ME IV, 605
Avots: ME IV, 605
virpu virpām
virpu virpām, wirbelnd, im Wirbel: vējš virpu virpām smiltis dze̦n Rainis Tāļas noskaņas 114.
Avots: ME IV, 609
Avots: ME IV, 609
zemisks
zemisks (li. žẽmiškas "irdisch", aksl. zemьskъ "zur Erde gehörig"),
1) irdisch
L.;
2) niedrig
U., gemein (in moralischer Hinsicht): es nee̦smu tik zemisks kâ tu duomā Vēr. II, 147. šāds mērķis ir zemisks Dz.V. nuo nāves šausmaini zemiskā skata Rainis Tāļas noskaņas 78;
3) zemiska valuoda L., Muttersprache;
s. auch RKr. XX, 131,
Avots: ME IV, 711
1) irdisch
L.;
2) niedrig
U., gemein (in moralischer Hinsicht): es nee̦smu tik zemisks kâ tu duomā Vēr. II, 147. šāds mērķis ir zemisks Dz.V. nuo nāves šausmaini zemiskā skata Rainis Tāļas noskaņas 78;
3) zemiska valuoda L., Muttersprache;
s. auch RKr. XX, 131,
Avots: ME IV, 711