Paplašinātā meklēšana

âbuõlnīca (unter âbelnĩca): âbuolnīca - auch Lös., âbuôlnice Saikava.

Avots: EH I, 192

uõlnĩca,

1): ein Viehweg
(mit uo) Fest., Ramkau, (ùolnìca ² ) Sonnaxt; eine Strasse (iela; mit ùo ² ) Kalupe, Pilda, Višķi; lai ruok grāvjus uolnicā BW. 14262; ‡

4) ein Dorf
(ùolnîca ² ) Oknist n. Fil. mat. 30.

Avots: EH II, 743

uõlnĩca C., Wenden, ùolnica ² Prl.,

1) ein Steinweg
(uolnice) L.; ein gepflasterter Gang (uolnice) Wenden n. U.; ein Viehweg, der mit einer Art Pflaster versehen ist Nigr., Selb., Serben, Sunzel; eine Gasse zwischen zwei Zäunen (St., O.-Livl. n. U. [uolnice]), wo das Vieh zur Weide getrieben wird N.-Peb. n. Latv. Saule 1925, S. 378, Memelshof, (uõlnĩca) AP., Arrasch, Drosth., Jürg., Schujen, (ùolnîca ²⁾ Golg., (ùolnīca ²⁾ A.-Laitzen, Bers., Erlaa, Kaltenbrunn, KatrE., Kl., Mahlup, Ogershof, (ùolnica ² ) Saikava, Sessw., (uolnica) Ruj.; eine Allee (uolnice) U.; eine Strasse (auch in der Stadt) Asūne, (ùolnīca ² ) Zvirgzdine: kumeliņa galvu glaudu uolnīciņas galiņā BW. 13978, 4 var.;

2) ein kieselreiches Ufer
(uõlnīca) Bauske;

3) der Eierstock*.
Zu uola.

Avots: ME IV, 418

Uozuolnīca Liewenhof n. Lvv. II, 171, Uozuolnīce Kreuzb. n. Lvv. II, 169, Wiesennamen.

Avots: ME IV, 426

pūpuolnīca Mar. n. RKr. XVII 104, pūpuoļnīca Oppek., Bers. n. Etn. II, 52, der Palmsonntag.

Avots: ME III, 448

‡ sīpuolnīca,

1) die Zwiebelschale
(?): sīpuolnīcās vārīta un skudru pūznī raibuota uola A. Brigadere Dievs, daba, darbs 281;

2) = ‡ sīpuolnica N.-Peb.;

3) ein Gefäss für Zwiebeln
C., Schwitten.

Avots: EH II, 493

àizcilas,

1) das Pfand, das Versetzte.
Konv. ^1;

2) eine Art Pforte:
vai tu uolnīcas galā aizcilas aizcēli? Tirs.

Avots: ME I, 20

klunkuruôt, ‡

2) (sch)wanken, (gerütteit) sich auf- und abwärts bewegen
C.: Jurītis (kas bij kautiņā stipri cietis) klunkuruoja pa ... kuokasniekiem vaidē̦dams ..., kad riteņi dauzījās pa uolnīcas ... grambām Ciema spīg. 223.

Avots: EH I, 623

lakstît (li. lakstýti), - u, - ĩju, lakstuôt, intr.,

1) springen
[A. - Schwanb.], hüpfen, hin - und herlaufen [N. - Schwanb.]: gāju ceļu dziedādama, kâ cielava lakstīdama (lakstuodama) BW. 473. tâ lakstīja tautu dē̦ls nuo uolnīcas uolnīcā 23568. suns sāk lakstīt N. - Schwanb. viņam nu gan sirds lakstīja A. XIII, 462. [tie kalni lakstīja kâ tie jēriņi Manz. G. L. 184];

2) frech sein
Manz. Refl. - tiês

1) schwärmen, flattern:
tauriņi lakstās ap puķēm SDP. VIII, 45; [sich umhertreiben U.];

2) scherzen, den Hof machen:
atstāj nuost, kalpa puisi, kuo gar mani lakstuojies? BW. 9358. alus puisis kambarī ar meitām lakstuojās 19511. [ar viņu knakstīties un lakstīties Janš. Dzimtene V, 199.] Subst. lakstîšana, das Hüpfen, Springen; lakstîšanâs, das Scherzen, Charmieren; lakstîtãjs, der Springer, Hofmacher. [Zu lèkt.]

Avots: ME II, 416

uolīca A.-Laitzen, = uõlnīca, ein Weg zwischen 2 Zäunen. Anscheinend aus aruss. ynuua "Strasse", woher auch li. ũlyčia und estn. ūlits "Gasse"; le. uo- entweder aus einem vorruss. ō- (> y-), oder aus uolnīca entnommen.

Avots: ME IV, 417

ùornīca ² Schwanb., = uolnīca: angelehnt an uore I.

Avots: ME IV, 420

sẽ̦tstar̂pis (unter sẽ̦tstaipa): "uolnīca 1" Orellen, Seyershof; die Viehtrift Segew. iejāj[u] ciema sē̦tstarpī BW. 13250, 18.

Avots: EH II, 484

‡ šļūkšêt, = šļūkstêt (?): ceļš bija slapjš; arī riteņi šļūkšēja pa uolnīcas grambām Jauns. B. gr. II ³ 130.

Avots: EH II, 647

šļūšķêt, šļūškât U., -ãju, glitschen U., gteiten, rutschen: riteņi šļūšķēja pa uolnīcas grambām Druva II, 1052.

Avots: ME IV, 79

ūlinât,

2): luopi tuvuojās uolnīcas galam, gaidīdami, kad tuos ūlinās mājā ... : ūlū mājā, ūlū, ūlū! Austriņš Raksti VII, 215.

Avots: EH II, 741

vànčît ² , ‡

2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".

Avots: EH II, 756

vārstala,

1): uolnīcas galā pie vārstalām Pas. XV, 92.

Avots: EH II, 765