Ozolnīca
Uozuolnīca Liewenhof n. Lvv. II, 171, Uozuolnīce Kreuzb. n. Lvv. II, 169, Wiesennamen.
Avots: ME IV, 426
Avots: ME IV, 426
Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'uolnīca' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'uolnīca' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda oriģinālpierakstā (3)
pūpolnīca
pūpuolnīca Mar. n. RKr. XVII 104, pūpuoļnīca Oppek., Bers. n. Etn. II, 52, der Palmsonntag.
Avots: ME III, 448
Avots: ME III, 448
sīpolnīca
‡ sīpuolnīca,
1) die Zwiebelschale
(?): sīpuolnīcās vārīta un skudru pūznī raibuota uola A. Brigadere Dievs, daba, darbs 281;
2) = ‡ sīpuolnica N.-Peb.;
3) ein Gefäss für Zwiebeln
C., Schwitten.
Avots: EH II, 493
1) die Zwiebelschale
(?): sīpuolnīcās vārīta un skudru pūznī raibuota uola A. Brigadere Dievs, daba, darbs 281;
2) = ‡ sīpuolnica N.-Peb.;
3) ein Gefäss für Zwiebeln
C., Schwitten.
Avots: EH II, 493
Šķirkļa skaidrojumā (12)
ābolnīca
aizcilas
àizcilas,
1) das Pfand, das Versetzte.
Konv. 1;
2) eine Art Pforte:
vai tu uolnīcas galā aizcilas aizcēli? Tirs.
Avots: ME I, 20
1) das Pfand, das Versetzte.
Konv. 1;
2) eine Art Pforte:
vai tu uolnīcas galā aizcilas aizcēli? Tirs.
Avots: ME I, 20
klunkurot
klunkuruôt, ‡
2) (sch)wanken, (gerütteit) sich auf- und abwärts bewegen
C.: Jurītis (kas bij kautiņā stipri cietis) klunkuruoja pa ... kuokasniekiem vaidē̦dams ..., kad riteņi dauzījās pa uolnīcas ... grambām Ciema spīg. 223.
Avots: EH I, 623
2) (sch)wanken, (gerütteit) sich auf- und abwärts bewegen
C.: Jurītis (kas bij kautiņā stipri cietis) klunkuruoja pa ... kuokasniekiem vaidē̦dams ..., kad riteņi dauzījās pa uolnīcas ... grambām Ciema spīg. 223.
Avots: EH I, 623
lakstīt
lakstît (li. lakstýti), - u, - ĩju, lakstuôt, intr.,
1) springen
[A. - Schwanb.], hüpfen, hin - und herlaufen [N. - Schwanb.]: gāju ceļu dziedādama, kâ cielava lakstīdama (lakstuodama) BW. 473. tâ lakstīja tautu dē̦ls nuo uolnīcas uolnīcā 23568. suns sāk lakstīt N. - Schwanb. viņam nu gan sirds lakstīja A. XIII, 462. [tie kalni lakstīja kâ tie jēriņi Manz. G. L. 184];
2) frech sein
Manz. Refl. - tiês
1) schwärmen, flattern:
tauriņi lakstās ap puķēm SDP. VIII, 45; [sich umhertreiben U.];
2) scherzen, den Hof machen:
atstāj nuost, kalpa puisi, kuo gar mani lakstuojies? BW. 9358. alus puisis kambarī ar meitām lakstuojās 19511. [ar viņu knakstīties un lakstīties Janš. Dzimtene V, 199.] Subst. lakstîšana, das Hüpfen, Springen; lakstîšanâs, das Scherzen, Charmieren; lakstîtãjs, der Springer, Hofmacher. [Zu lèkt.]
Avots: ME II, 416
1) springen
[A. - Schwanb.], hüpfen, hin - und herlaufen [N. - Schwanb.]: gāju ceļu dziedādama, kâ cielava lakstīdama (lakstuodama) BW. 473. tâ lakstīja tautu dē̦ls nuo uolnīcas uolnīcā 23568. suns sāk lakstīt N. - Schwanb. viņam nu gan sirds lakstīja A. XIII, 462. [tie kalni lakstīja kâ tie jēriņi Manz. G. L. 184];
2) frech sein
Manz. Refl. - tiês
1) schwärmen, flattern:
tauriņi lakstās ap puķēm SDP. VIII, 45; [sich umhertreiben U.];
2) scherzen, den Hof machen:
atstāj nuost, kalpa puisi, kuo gar mani lakstuojies? BW. 9358. alus puisis kambarī ar meitām lakstuojās 19511. [ar viņu knakstīties un lakstīties Janš. Dzimtene V, 199.] Subst. lakstîšana, das Hüpfen, Springen; lakstîšanâs, das Scherzen, Charmieren; lakstîtãjs, der Springer, Hofmacher. [Zu lèkt.]
Avots: ME II, 416
olīca
ornīca
sētstarpis
šļūkšēt
‡ šļūkšêt, = šļūkstêt (?): ceļš bija slapjš; arī riteņi šļūkšēja pa uolnīcas grambām Jauns. B. gr. II 3 130.
Avots: EH II, 647
Avots: EH II, 647
šļūšķēt
ūlināt
ūlinât,
2): luopi tuvuojās uolnīcas galam, gaidīdami, kad tuos ūlinās mājā ... : ūlū mājā, ūlū, ūlū! Austriņš Raksti VII, 215.
Avots: EH II, 741
2): luopi tuvuojās uolnīcas galam, gaidīdami, kad tuos ūlinās mājā ... : ūlū mājā, ūlū, ūlū! Austriņš Raksti VII, 215.
Avots: EH II, 741
vančīt
vànčît 2 , ‡
2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".
Avots: EH II, 756
2) "?": vančī savus rukšus uz uolnīcas pusi Kraujiņš Spoka dzirn. 26. ‡ Subst. vančītājs P. W. Šis ar mani tiesāties? 11 "?".
Avots: EH II, 756