Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'olot' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'olot' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (36)
apskolot
apskolot
atskoloties
ielolot
ieskolot
[ìeskuõluôt,
1) einschulen, abrichten:
uz blēdībām Lis.; ieskuoluots suns Jürg.;
2) zu schulen anfangen:
viņš savu dē̦lu ieskuoluoja, bet neizskuoluoja.]
Avots: ME II, 66
1) einschulen, abrichten:
uz blēdībām Lis.; ieskuoluots suns Jürg.;
2) zu schulen anfangen:
viņš savu dē̦lu ieskuoluoja, bet neizskuoluoja.]
Avots: ME II, 66
izkolot
‡ izkuôluôt 2 Seyershof, auskernen, den Kern (das Innere) herausschälen: es izkuoluoju karpeļus; mizu aizmetu pruom.
Avots: EH I, 460
Avots: EH I, 460
izlolot
izluoluôt, tr.,
1) zärtlich schaukeln, wiegen, liebevoll erziehen:
izluoluojuse, izauklējuse, duod tautām niecināt BW. 17250;
2) hegen:
sirdī izluoluotas cerības Vēr. II, 603.
Avots: ME I, 767
1) zärtlich schaukeln, wiegen, liebevoll erziehen:
izluoluojuse, izauklējuse, duod tautām niecināt BW. 17250;
2) hegen:
sirdī izluoluotas cerības Vēr. II, 603.
Avots: ME I, 767
izskolot
izskuõluôt (unter izskuõlinât ), ‡ Refl. -tiês, sich (in der Schule) ausbilden: par kuo tu gribi i.?
Avots: EH I, 480
Avots: EH I, 480
kolot
laukskolotājs
lolot
lolot
luõluôt,
1) tr., hätscheln, hegen, pflegen:
māte dē̦lu luoluodama šķita pili būvējuot BW. 3336. visu naudu viņš bij izdevis, tuo [Pēteri] skuoluodams un luoluodams Poruk. cerību luoluot, Hoffnung hegen;
[2) wiegen, schaukeln; ein Kind in Schlaf lullen, singen
U.] Subst. luõluojums,
1) die Pflege;
2) das Gepflegte, der Gegenstand der Pflege, der Liebling:
māmiņ, tavu luoluojumu (Var.: luoluomiņu) tautiņās niecināja; luõluôšana, das Hätscheln, Hegen, Pflegen; luõluôtãjs, jemand, der hätschelt, hegt, pflegt: pēc māmiņas žē̦li raud, šūpuotājas, luoluotājas BW. 1001. [Vgl. ai. lātayati "hätschelt".]
Avots: ME II, 526
1) tr., hätscheln, hegen, pflegen:
māte dē̦lu luoluodama šķita pili būvējuot BW. 3336. visu naudu viņš bij izdevis, tuo [Pēteri] skuoluodams un luoluodams Poruk. cerību luoluot, Hoffnung hegen;
[2) wiegen, schaukeln; ein Kind in Schlaf lullen, singen
U.] Subst. luõluojums,
1) die Pflege;
2) das Gepflegte, der Gegenstand der Pflege, der Liebling:
māmiņ, tavu luoluojumu (Var.: luoluomiņu) tautiņās niecināja; luõluôšana, das Hätscheln, Hegen, Pflegen; luõluôtãjs, jemand, der hätschelt, hegt, pflegt: pēc māmiņas žē̦li raud, šūpuotājas, luoluotājas BW. 1001. [Vgl. ai. lātayati "hätschelt".]
Avots: ME II, 526
mājskolotājs
olot
uoluôt, Vogeleier (im Walde) sammeln (mit ùo 2 ) Golg.; Ostereier einsammeln: pa lieldienām iet uoluot Drobbusch, Vīt. lieldienās pēc izšūpuojuma puiši uoluo Saikava. Refl. -tiês "svaidīties ar akmeņiem" Salisb.
Avots: ME IV, 418
Avots: ME IV, 418
oloties
uoluôtiês,
1) "šķuobīties, vaibstīties" (mit uõ ) Sepkull;
2) =tūļât 1: kuo tik ilgi uoluojies? Selb. Zu uolât I.
Avots: ME IV, 418
1) "šķuobīties, vaibstīties" (mit uõ ) Sepkull;
2) =tūļât 1: kuo tik ilgi uoluojies? Selb. Zu uolât I.
Avots: ME IV, 418
olots
ozolot
ozolot
uozuoluôt, steigen (von grossen, klumpenartigen Wolken gesagt) N.-Peb. n. Latv. Saule 1927, S. 617.
Avots: ME IV, 427
Avots: ME IV, 427
ozolots
uôzuoluôts,
1) eichenreich:
uozuoluota tautu zeme VL.;
2) "?": balti uozuoluoti mākuonīši cits pār citu peldēja R. Libeks Sadzīves cīniņi.
Avots: ME IV, 427
1) eichenreich:
uozuoluota tautu zeme VL.;
2) "?": balti uozuoluoti mākuonīši cits pār citu peldēja R. Libeks Sadzīves cīniņi.
Avots: ME IV, 427
pagastskolotājs
palīgskolotājs
pārskolot
‡ pãrskuõluôt Ar. "noch umlernen lassen; noch in eine Schule schicken". Refl. -tiês, zu viel (in einer Schule) lernen Dunika: kâ var pārēsties un pārdzerties, tâ var arī p. Latvis 1933, № 3545.
Avots: EH XIII, 211
Avots: EH XIII, 211
paskolot
paskuõluôt, tr., ein wenig in die Schule gehen lassen, eine gewisse Bildung zuteil werden lassen: viņš liek tuo paskuoluot LP. VI, 1014. tā bija nuo lieliem radiem un arī paskuoluota JR. .V, 63. [Refl. -tiês, eine Zeitlang in die Schule gehen.]
Avots: ME III, 101
Avots: ME III, 101
pieskolot
pìeskuõluôt, genügend schulen: ar kuo es gan varu savus bērnus pieskuoluot? JR. IV, 78.
Avots: ME III, 291
Avots: ME III, 291
pūpolot
pusskolots
pusskuõluôts, halb, halbwegs geschult: tādu pusskuoluotu saimnieku mūsu pusē tik˙pat kâ ne˙maz nav Etn. III, 157.
Avots: ME III, 434
Avots: ME III, 434
saskolot
saskuõluôt,
1) eine gewisse Zeit hindurch in die Schule schicken:
s. dē̦lu trīs gadus;
2) zu Bösem verleiten, schädlich beeinflussen:
māte tâ saskuoluojusi meiteni, ka tā ne˙maz vairs neklausa Jürg., Nigr. - Refl. -tiês, lange und mit unerfreulichen Folgen in die Schule gehen: meita pilsē̦tā tâ saskuoluojusies, ka tā uz laukiem vairs negrib dzīvuot.
Avots: ME III, 735
1) eine gewisse Zeit hindurch in die Schule schicken:
s. dē̦lu trīs gadus;
2) zu Bösem verleiten, schädlich beeinflussen:
māte tâ saskuoluojusi meiteni, ka tā ne˙maz vairs neklausa Jürg., Nigr. - Refl. -tiês, lange und mit unerfreulichen Folgen in die Schule gehen: meita pilsē̦tā tâ saskuoluojusies, ka tā uz laukiem vairs negrib dzīvuot.
Avots: ME III, 735
skolot
skuõluôt: "mācīt ve̦cās tautas gudrības, mācīt tās izlietuot, mācīt burties (māžuoties)" Salis: ve̦cuos laikuos skuoluoja māju būvēšanu (= māju cēla ve̦cā mēnesī). atkal tâ skuoluo, ka svētdienās vajag pēdējuo reizi slaukt, Subst. skuõluôtãjs: s. bagāts vīrs BW. 21060.
Avots: EH II, 518
Avots: EH II, 518
skolot
skuõluôt, skuolêt U., skuõlât C., U., -ãju, freqn. skuolinât Lesten, Segewold, tr., schulen, in der Schule unterrichten U., (aus)bilden: skuolāts, ein Geschulter, Unterrichteter U. skuoluota arī viņa bija A. v. J. 1896, S. 676. ve̦cāki bē̦rnus tik stipri grib skuolināt Apsk. v. J. 1903, S. 458: skuõluôts zirgs, das Schulpferd Brasche. Refl. skuõluôtiês, skuõlêtiês Rutzau n. FBR. VIII, 135, sich (in der Schule) bilden, ausbilden. - Subst. skuõluôtãjs, der Lehrer: Sprw. labs skuoluotājs - labs skuolnieks.
Avots: ME III, 909, 910
Avots: ME III, 909, 910
skolotājene
‡ skuõluôtājene,
1) die Frau eines Lehrers
Schnehpeln, Janš. Līgava II, 402;
2) eine Lehrerin
Schnehpeln.
Avots: EH II, 518
1) die Frau eines Lehrers
Schnehpeln, Janš. Līgava II, 402;
2) eine Lehrerin
Schnehpeln.
Avots: EH II, 518
skolotājīša
tautskolotājs
uzskolot
uzskuõluôt, eine grūndliche Schulbildung geniessen lassen: viņš labi uzskuoluots. Refl. -tiês, durch Schulbildung emporkommen: u. par mācītāju.
Avots: ME IV, 379
Avots: ME IV, 379
vijolots
vizolot
Šķirkļa skaidrojumā (2)
ālēties
ãlêtiês,
1): "ģeķuoties, niekuoties" Kreuzb. Vgl. li. olotis "albern" Arch. Philol. I, 135.
Avots: EH I, 193
1): "ģeķuoties, niekuoties" Kreuzb. Vgl. li. olotis "albern" Arch. Philol. I, 135.
Avots: EH I, 193
rullis
rul˜lis,
1) (rulle Spr.), die Wäscherolle; das Rollholz der Mangel
(vgl. Bielenstein Holzb. 443 mit Abb.) od. eine mit Steinen gefüllte Lade, die auf einem Untergestell hin- und her- gezogen wird;
2) die Feldrolle, -walze
(s. Abbild. bei Bielenstein Holzb. 493);
3) rantainais rullis, die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (vgl. die Abbild. ebenda);
4) ein abgesägtes Balkenende
Naukschen: es nuosēduos uz rullīša, lai atpūstuos. cits bij rulis, cits re̦zgalis VL.;
5) rulle Spr., eine Papierrolle; übertr. - das Verzeichnis (ein jedes Verzeichnis für öffentliche Zwecke)
U.: baznīcas rullis, das Kirchenbuch U. mācītājs ilgi lapuos baznīcas ruļļuos MWM. VIII, 241. akmeņcirtēju kārtības rullis Konv. 2 436. revīzijas ruļļi Konv. 52. ruļļu gramata, Wakkenbuch, Revisionsverzeichnis usw. U. -rullis U., rulle Spr., auch - die Landkarte;
6) jūŗas ruļļi Konv. 1 631, holothurioidea.
Nebst li. rùlis und estn. rul aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 557
1) (rulle Spr.), die Wäscherolle; das Rollholz der Mangel
(vgl. Bielenstein Holzb. 443 mit Abb.) od. eine mit Steinen gefüllte Lade, die auf einem Untergestell hin- und her- gezogen wird;
2) die Feldrolle, -walze
(s. Abbild. bei Bielenstein Holzb. 493);
3) rantainais rullis, die Dreschrolle
Bielenstein Holzb. 508 (vgl. die Abbild. ebenda);
4) ein abgesägtes Balkenende
Naukschen: es nuosēduos uz rullīša, lai atpūstuos. cits bij rulis, cits re̦zgalis VL.;
5) rulle Spr., eine Papierrolle; übertr. - das Verzeichnis (ein jedes Verzeichnis für öffentliche Zwecke)
U.: baznīcas rullis, das Kirchenbuch U. mācītājs ilgi lapuos baznīcas ruļļuos MWM. VIII, 241. akmeņcirtēju kārtības rullis Konv. 2 436. revīzijas ruļļi Konv. 52. ruļļu gramata, Wakkenbuch, Revisionsverzeichnis usw. U. -rullis U., rulle Spr., auch - die Landkarte;
6) jūŗas ruļļi Konv. 1 631, holothurioidea.
Nebst li. rùlis und estn. rul aus dem Deutschen.
Avots: ME III, 557