Paplašinātā meklēšana
Meklējam 'osas' mūsdienu pierakstā, oriģinālpierakstā un šķirkļu saturā
'osas' ir atrasts šādos šķirkļu elementos:
Šķirkļvārda mūsdienu pierakstā (4)
kosas
kuosas, in asu kuosas, Hornhauttrübung, Hornhautflecken (maculae corneae) Preip. 36.
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
osas
ùosas 2 : auch Fest., Marzen, (mit uo) Kreuzb., Tdz. 41737 (aus Vīpe), BW . 20197 (aus Lettg.); auch singularisch: atskrēja svāteņš ar vienu ùosu 2 BW. 20127 (aus Lixna, Warkh., Višķi).
Avots: EH II, 744
Avots: EH II, 744
osas
ùosas 2 Bers., Kalzenau, KL, Laud., Saikava, Sessw., = ũsas, det Schnurrbart Infl, n. U., Jummardehn. Kaum zu entscheiden, ob verwandt mit apr. wanso "der erste Bart", slav. vǫsъ "Bart, Schnurrbart", mir. fés "Haupthaar" (bei Walde Vrgl. Wrtb. I, 262), oder nebst ūsas und usas entlehnt aus dem Slavischen.
Avots: ME IV, 421
Avots: ME IV, 421
Šķirkļa skaidrojumā (24)
auru
auru, Interj. der Aufforderung, des Ausrufes: suku, suku, auru, auru, kur mans maisiņš BW. 21072. auru, auru, klapu, klapu, jaunu kungu medinieki 30445. auŗu, auŗu nuosasaucu BW. 26193.
Avots: ME I, 226
Avots: ME I, 226
dracis
dracis (unter draca),
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
1) "tracis" Sonnaxt; "ein lärmvolter Vorfall" Seyershof; ‡
2) Schelte
Mahlup, Schwanb.; ‡
3) "kas pluosas" Gr.-Buschh, n. FBR. XII, 76; "draiskulis" Zvirgzdine; verächtl. Bezeichnung für einen Unruhigen (häufiger von Kindern gesagt)
Warkl.; ein nückisches Kind Bērzgale.
Avots: EH I, 329
izbadīt
izbadît [li. išbadýti], tr.,
1) ausstechen:
kad man kniepadata, es tai acis izbadītu (Var.: izbakstītu) BW. 21239;
2) ausstochen:
vēl neesi nuolauzis mežā zariņu, ar kuo pīpi izbadīt A. XX, 721. izbadīt pastalai uosas, rijā se̦ru;
3) stechend, stochernd durchwühlen, durchsuchen:
izbadījuši ar dzelzs pīķiem LP. VI, 217. [Refl. -tiês, zur Genüge badît.]
Avots: ME I, 714
1) ausstechen:
kad man kniepadata, es tai acis izbadītu (Var.: izbakstītu) BW. 21239;
2) ausstochen:
vēl neesi nuolauzis mežā zariņu, ar kuo pīpi izbadīt A. XX, 721. izbadīt pastalai uosas, rijā se̦ru;
3) stechend, stochernd durchwühlen, durchsuchen:
izbadījuši ar dzelzs pīķiem LP. VI, 217. [Refl. -tiês, zur Genüge badît.]
Avots: ME I, 714
izbakstīt
izbakstît, tr.,
1) ausstechen:
acis;
2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;
3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;
4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.
Avots: ME I, 715
1) ausstechen:
acis;
2) ausstocnen:
nav ne˙kā, ar kuo zuobus izbakstīt Etn. IV, 123. pļavu vien izbakstījis ar kaltu LP. V, 165. izbakstīja pažuobeles VII, 378;
3) stechend hervorbringen, durchstechen:
lai tārpi lapas neē̦stu cauras, kâ ar adatām izbakstītas Etn. II, 37. izbakstīt pastalai uosas;
4) stechend zerstören:
lapsenes punduri, putnu ligzdas.
Avots: ME I, 715
knosīt
knùosît, ‡
2) gierig essen
(mit ùo 2 ; praes. -īju) PV.: puika knuosīja maizes gabalu, ka druskas vien grìezas. kumeļš knuosī auzas. Refl. -tiês: mit uô N.-Wohlfahrt, mit ùo 2 Fest.,
1): sich kratzen
Renzen, Wessen, (mit ùo 2 ) Skaista, Warkl., (mit uô 2 ) AP., Dunika. Kal., sich lausen Wolm. n. BielU., sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen Frauenb., (mit ùo 2 ) Saikava: mani visu nakti rēja blusas un kuoda knauši; nevareju beigt k. vien Dunika. uz negaisiem vistas knuosas Saikava; einander mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken PV., Renzen: zirgi knuosas;
2): (bei der Arlieit) trödeln
Laidsen, Renzen. (mit ùo 2 ) Warkl.: nevaru vairs tâ k. bez darba Anna Dzilna 25; ‡
3) "?" stīguotāji jautri par stīgām knuosās Janš. Apsk. 7902, S. 20.
Avots: EH I, 635
2) gierig essen
(mit ùo 2 ; praes. -īju) PV.: puika knuosīja maizes gabalu, ka druskas vien grìezas. kumeļš knuosī auzas. Refl. -tiês: mit uô N.-Wohlfahrt, mit ùo 2 Fest.,
1): sich kratzen
Renzen, Wessen, (mit ùo 2 ) Skaista, Warkl., (mit uô 2 ) AP., Dunika. Kal., sich lausen Wolm. n. BielU., sich mit dem Schnabel das Gefieder reinigen Frauenb., (mit ùo 2 ) Saikava: mani visu nakti rēja blusas un kuoda knauši; nevareju beigt k. vien Dunika. uz negaisiem vistas knuosas Saikava; einander mit den Zähnen leichthin nagen, zwicken PV., Renzen: zirgi knuosas;
2): (bei der Arlieit) trödeln
Laidsen, Renzen. (mit ùo 2 ) Warkl.: nevaru vairs tâ k. bez darba Anna Dzilna 25; ‡
3) "?" stīguotāji jautri par stīgām knuosās Janš. Apsk. 7902, S. 20.
Avots: EH I, 635
kosa
I kuosa (li. kuosa), die Dohle (corvus moneduca) Manz., RKr. VIII, 91, Kurl. n. U.: pār eglēm kliedz kuosas Apsk.
Avots: ME II, 348
Avots: ME II, 348
kosa
II kuõsa,
1) kuose, der Schachtelhalm (equisetum arvense) Kand., Gr. - Sessau, [Dond., Wandsen, kùosa 2 Kreuzb.], Nigr. ; Spargeln U. ; cūku kuosa, ļaužu kuosa Mag. IV, 2, 40, 69 ; purva kuosa, Waldschachtelhalm: purva kuosas aug miklās, purvainās pļavās Sassm. sievai bijis bē̦rnu kâ kuosu, bet bagātai ne˙viena LP. VI, 1014 ;
2) kuõsa Kemmern,
auch kuose, der junge Anwuchs der Fichten, frischer Tannentrieb: kad luobjas priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72 ;
3) junge Hopfenranke
Bergm.
Avots: ME II, 348
1) kuose, der Schachtelhalm (equisetum arvense) Kand., Gr. - Sessau, [Dond., Wandsen, kùosa 2 Kreuzb.], Nigr. ; Spargeln U. ; cūku kuosa, ļaužu kuosa Mag. IV, 2, 40, 69 ; purva kuosa, Waldschachtelhalm: purva kuosas aug miklās, purvainās pļavās Sassm. sievai bijis bē̦rnu kâ kuosu, bet bagātai ne˙viena LP. VI, 1014 ;
2) kuõsa Kemmern,
auch kuose, der junge Anwuchs der Fichten, frischer Tannentrieb: kad luobjas priežu kuosēm miziņas nuost, tad jāsēj mieži Etn. II, 72 ;
3) junge Hopfenranke
Bergm.
Avots: ME II, 348
kosa
III kuõsa, kùosa C., [N. - Peb., kùosa 2 Kl., Bers.],
1) der Widerrist am Halse des Pferdes
Kav., - zirga kakla virsus saku vietā A. XVII, 187: sakas zirgam kuosu nuobe̦ržušas Serb. me̦lns zirgs cauru kuosu (Var.: kausu) RKr. VII, 742 ;
2) kuosa, der Nacken, Buckel:
es ņemšu malkas gabalu un duošu par kuosu A. XI, 100. druoši vien būs savi trīsdesmit gadi uz kuosas Blaum. Auch auf Berge übertragen: kalnu kuosa, der Bergrücken [Wesselshof], D. ; die Bergkette Wenden.
Avots: ME II, 348
1) der Widerrist am Halse des Pferdes
Kav., - zirga kakla virsus saku vietā A. XVII, 187: sakas zirgam kuosu nuobe̦ržušas Serb. me̦lns zirgs cauru kuosu (Var.: kausu) RKr. VII, 742 ;
2) kuosa, der Nacken, Buckel:
es ņemšu malkas gabalu un duošu par kuosu A. XI, 100. druoši vien būs savi trīsdesmit gadi uz kuosas Blaum. Auch auf Berge übertragen: kalnu kuosa, der Bergrücken [Wesselshof], D. ; die Bergkette Wenden.
Avots: ME II, 348
loss
luõss, falb, gelbgrau Dond., [Wandsen): luoss zirgs ir zirgs lūša spalvā Naud. luosais - iedze̦lte̦ns zirgs ar me̦lnu strīpi mugurā Brasche. caur klajuma dzīvi izskaidruojas lauvas spalvas krāsa - luosa Wid. pie ce̦lmiem aug luosas piepes JK. VI, 32. [Dazu ein substantiviertes (verächtl.) Deminutiv luošelis, ein gelbbraunes Pferd Janš. Dzimtene 2 II, 333. Etwa (nach Zubatý BB. XVIII, 251 und Loewenthal AfslPh. XXXVII, 378) zu slav. lasića "Wiesel"?)
Avots: ME II, 528
Avots: ME II, 528
maurums
nokratīt
nùokratît, Refl. -tiês, ‡
2) unabsichtlich abgeschüttelt werden:
netīšām nuokratījās negatavs auglis; ‡
3) eine Zeitlang geschüttelt werden (?):
žīdiņš brauca muižiņā: muižas meitas nuosaskata, žīds uz maisa nuosakrata Tdz. 52652; ‡
4) eine Zeitlang sich schütteln:
apsavilku, nuosakratu me̦lnu jē̦ru kažukā Tdz. 55475.
Avots: EH II, 55
2) unabsichtlich abgeschüttelt werden:
netīšām nuokratījās negatavs auglis; ‡
3) eine Zeitlang geschüttelt werden (?):
žīdiņš brauca muižiņā: muižas meitas nuosaskata, žīds uz maisa nuosakrata Tdz. 52652; ‡
4) eine Zeitlang sich schütteln:
apsavilku, nuosakratu me̦lnu jē̦ru kažukā Tdz. 55475.
Avots: EH II, 55
nosist
nùosist, Refl. -tiês,
1): pakrita caur gultu un ļuoti nuosasita Pas. X, 377 (aus Rositten);
3): n. ar kraupi Segew., grindig werden.
nuositās tāda kŗaupe Siuxt; ‡
4) = atsistiês 4: bē̦rni bij nuositušies sievā Azand. 11. ‡ Subst. nùositums, das Geschlagen-, Erschlagenhaben:
tas kŗupja n. arī nebija labs darbs Janš. Mežv. ļ. I, 357.
Avots: EH II, 85
1): pakrita caur gultu un ļuoti nuosasita Pas. X, 377 (aus Rositten);
3): n. ar kraupi Segew., grindig werden.
nuositās tāda kŗaupe Siuxt; ‡
4) = atsistiês 4: bē̦rni bij nuositušies sievā Azand. 11. ‡ Subst. nùositums, das Geschlagen-, Erschlagenhaben:
tas kŗupja n. arī nebija labs darbs Janš. Mežv. ļ. I, 357.
Avots: EH II, 85
nosvilpēt
nozīst
nùozîst: Jānīšam ... re̦tas uosas palikušas: Apalīte nuozīduse ... ilgi mīlē̦dama Tdz. 57580.
Avots: EH II, 109
Avots: EH II, 109
posa
posa
‡ II pùosa 2 Heidenfeld, PV., Saikava, (n. Fil. mat: 29) Kalz., = puoss 1 (in Heidenfeld auch - 2): kūpuošuos puosas gabaliņus Janš. Dzimtene III, 249.
Avots: EH II, 347
Avots: EH II, 347
posejāds
puosejāds "puosas tīkatnē" (?) Lös. n Etn. IV, 166, "puosai 1 = puosam?) līdzīgs" izkurtêjis rācenis ir puosejāds Vīt.
Avots: ME III, 457
Avots: ME III, 457
sabozt
sabuôzt: sarieztais, sabuoztais Anītei ce̦kuliņš Tdz. 57571, 1. sabuoztas svātiņam uosas 57687. suns sabuozis spalvu PV.
Avots: EH II, 399
Avots: EH II, 399
samelt
šķūt
šķūt: auch (mit ù 2 ) Pilda; šķuva bārdu, šķuva ("?") bikses Tdz. 44016 (aus Liepna). šķūtas uosas 57632, 4 (aus Sakstagals).
Avots: EH II, 641
Avots: EH II, 641
slasts
slasts,
1): auch Pilda, Skaista, (slasti) Kaltenbr.; sieviņ[a] ... slastiņā nuosasita Tdz. 49239; ‡
2) "nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piem., ve̦cs jumts, tilts u. c." Warkl.
Avots: EH II, 521
1): auch Pilda, Skaista, (slasti) Kaltenbr.; sieviņ[a] ... slastiņā nuosasita Tdz. 49239; ‡
2) "nedruoša vieta, kas var ātri sabrukt vai apgāzties, piem., ve̦cs jumts, tilts u. c." Warkl.
Avots: EH II, 521
tālīms
tālīms: auch (mit â) Kaltenbr., Kalupe, Zvirgzdine; tālīmās tautiņās Tdz. 48965 (aus Kapiņi und Auleja); weit: tālīma staigāšana, - nuosastaigāja cieš Auleja.
Avots: EH II, 670
Avots: EH II, 670
zāpass
zāpass Bilsteinshof n. Etn, II, 81, das Ersparte; der Nachtisch. Nebst li. zoposas aus r. запас "Vorrat".
Avots: ME IV, 699
Avots: ME IV, 699
ziemciete
zìemcìete, zìemcìetis (li. žiemkentis Miežinis) PS., Plur. ziemcieši Dr., (mit ìe ) C., (mit iê 2 ) Nigr., eine überwinternde Pflanze; Immergrün Dr.; ziemcietis Mag. IV, 2, 45; RKr. II, 76, Ar., auch ziemciesis (?) U., Plur. ziemcieši St., U., Mag. IV, 2, 83, ziemas (?) cieši L., U., Wintergrün (pyrola L.); ziemcietĩte, eine Blume A. XX, 266, AP.; ziemcieši Schwalbenäuglein PS.: ziemciešu puķes Kaudz. M. 247. tumšās, stingrās ziemcietes (= kuosas) Janš. Bandavā I, 211. pie... rūtīm nuo ārpuses pieliekuši ziemcieši savas slapjās galviņas Vēr. I, 1377. Der nom. s. ziemciesis ist, wenn überhaupt zuverlässig, irrtümlich aus den Kasus mit š (aus tj) abstrahiert.
Avots: ME IV, 742
Avots: ME IV, 742