Paplašinātā meklēšana

pèkšņi ² Warkl., Kl., Kreuzb., pêkšņi ² Widdrisch, Roop, pêkšņi C., Adv., plötzlich Sessw.: pēkšņi apgriezies LP. V, 168. tas e̦suot pēkšņi saņe̦mts LP. VII, 1243. pēkšņi saliecās uz sāniem Vēr. I, 1226. Made pēkšņi nuosē̦stas A. XX, 171; vgl. pēšņi I.

Avots: ME III, 207

apstât,

2): pļāvēji pēkšņi apstāja darbā J. Kļaviņš. ka[d] grib apstādīt (anhalten, scil. dzirnaviņas), pasaka un (dzlrnaviņas) apstāj Pas. VIII, 122 (ähnlich IX, 132), apstājama vieta Frauenb., = mājvieta;

4): apstājuši mani kâ nelabie Jürg. ganības bij apstājis vilks Pas. IV, 471. vādātājs, murgi var cilvē̦ku a. Autz, Ekau u. a. nelaimes apstāts (bedrängt)
Schibbenhof. tiku nuo visām pusēm apstāts ar jautājumiem Pumpurs Raksti II, 174; nicht in Ruhe lassen, bedrängen Autz, Wolgunt u. a.; ‡

5) verdächtigen
Ahs.: visi mājas ļaudis mani apstājuši par zagli, bet es tas nee̦smu. Refl. -tiês, ‡

4) sich ringsum beziehen (bedecken):
piens apstājies ar krējumu BielU., auf der Milch hat sich Sahne abgestanden.

Avots: EH I, 117

ìedergtiês;

1): (plötzlich, für eine kurze Zeit) zu schmerzen anfangen
(mit er̃ ) N.-Peb., (mit èr ² Selsau; ‡

2) "runājuot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, raduot asu, augstu tuoni" AP., Ludsen.

Avots: EH I, 508

‡ ìedzirkstêt "?": Annai pēkšņi sirdī iedzirkstēja suolījums Daugava 1933, S. 327. Refl. -tiês (in Livl. gehört), = ìedzir̂kstîtiês.

Avots: EH I, 512

ìeknaukšķêtiês, ìeknaukšķēties, = ieknakšķêtiês: svārki ple̦cu strpā ieknaukšķas Līv. Brez. un Hav. 244. pēkšņi ieknaukšējās lē̦nas skaņas Druva II, 22.

Avots: ME II, 28

izklìegt Refl. -tiês, ‡

2) sich sehr laut äussern
(?): viņa murguos izkliedzās atsevišķi cīņas momenti, pēkšņi ... blāzmuojumi uz me̦lna fōna Daugava 1928. S. 840.

Avots: EH I, 456

klibt: tuogad, kur kliba luopi Auleja. zirgs braucuot kliba ("pēkšņi pakrita") vairākas reizes Warkl.

Avots: EH I, 616

paduôt,

1): kuŗa tam kuopā ar tē̦vu vārdu (ihr Jawort)
pade̦vusi Ciema spīg. 64;

3): pade̦vuši labu rīt[u] Tdz. 55805; ‡

5) (etwas Schweres) ein wenig weiterrücken (tr.)
Kaltenbr.: šitī istaba vairāk uz vienu galu paduota par kādu pakšu; ‡

6) tagad padeva jaunam mēnešam "jetzt beginnt der Neumond"
Linden in Kurl. Refl. -tiês, ‡

4) ein wenig weiterrücken
(intr.; r. податься): pēkšņi akmins pasadevēs uz sāniem Pas. VII, 325. Subst. pade̦vums: pie tā paša (sc.: ce̦pures) pade̦vuma būsi muna ļaudaveņa BW. 29799, 2 var.

Avots: EH II, 129

[paknaisît, ein wenig kratzen: p. pakausi Warkl. Refl. -tiês,

1) sich ein wenig kratzen
Drosth.: grāvracis nuoņurdeja, paknaisījās, tad pēkšņi... uzlēca sē̦dus Veselis Saules kapsē̦ta

Avots: ,

[pãrplaûzt ^2, -plaustu, plauzu "pēkšņi pārplūst" (?): kad ūdens pārvārījies, tas pārplaust (?) pār trauka malām Mesoten.]

Avots: ME III, 170

pēkšenes, polygala: pēkšņi saslimušus bē̦rnus.. ārstē ar pēkšenēm Etn. I, 29; pẽkšeņi Salis, eine Art Pflanzen (die auf mechanische Einwirkung mit gewissen Tönen reagiere).

Avots: ME III, 207

I pēkši Etn. IV, 164, = pēkšņi: iekrīt pēkši saimniecei vārdā Vīt. 55; vgl. pēši.

Avots: ME III, 207

I pèšņi ² Erlaa, Nerft, Warkh., Bers., Adv., = pēkšņi: bē̦rns pēšņi satrūkstās mieguos Buschh. pēšņi iesaucas Blaum. Pie skala uguns 129.

Avots: ME III, 211

rẽžņi "= pēkšņi (plötzlich)" Ziepelhof, Bixten, Gr.-Sessau, Würzau, Lieven-Bersen.

Avots: ME III, 521

sačerkstelêtiês, sich zusammenkrollen: pākstis sačerkstelējas tik pēkšņi un sparīgi, ka sē̦klas uz visām pusēm sprē̦gāt izsprē̦gā Karls. mati sačerkstelējās tādās nelielās spruodziņās Seifert Chrest. III, 3, 43. kuoku lapiņas sāka sačerkstelēties Celm. viņa duomu pavediens aprāvās un sačerkstelējās Baltpurviņš I, 149.

Avots: ME II, 605

sašļũtêt "gleitend zusammenziehen" MSiI., Schrunden, Schnickern: apsē̦ta lauka stūruos rulii pēkšņi sagrìežuot sašļūtēt (savilkt čupā) zemi Pe̦nkule.

Avots: ME III, 758

šaũt: auch (mit àu ² ) Nerft; prs. šàunu ² Daudsewas, Sonnaxt;

a): schieben
Lng.; š. šaudekli gar šķietu Erlaa (ähnlich Sonnaxt). š. durvis ciet Sonnaxt. šaũjamais Frauenb., ein Türriegel. "ūja, ūja, lielība!" Skriemeltene šauj starpā A. Brigadere Dievs, daba, darbs 118;

b): š. par ādu Sonnaxt. gar ausīm š., ohrfeigen
Diet. š. (cirst) ar izkapti čūskai Seyershof;

c): auch (mit àu ² ) Warkl.;

d): schnell gehen od. fahren
(mit àu ² ) Saikava; mēs varam š. (fahren) tik uz priekšu Jauns. Raksti V, 294; ‡ f) "strauji liet" Seyershof. Refl. -tiês;

1): tu jau tūliņ šaujies Gusta pusē Aps. J. Raksti I2, 162. reizumis viņam šāvās ("pēkšņi radās) tā patiesība sirdī Seyershof; ‡

4) sich erschiessen
Sonnaxt: vai tad šī ar labu guodu šāvēs? Subst. šāvums,

1): izput tavi šāvumiņi BW. 34148; ‡

2) "maizes ce̦pums" Frauenb.: viņas dienas š. neizdevās.

Avots: EH II, 623

šķe̦vuôt: pēkšņi jāšķe̦vuo vienai Fr. Bārda Zemes dēls ⁷ 212. Refl. -tiês: auch Seyershof.

Avots: EH II, 633

šņīkuoņa "?" : šņīkuoņā pēkšņi iedre̦b mežs U. b. 61, 42.

Avots: ME IV, 96

spalgs,

1) grell
(mit alˆ ² ) Berstlof: vakarā pie... debess spalgi spulguoskaidra zvaigzne Vēr. I,1364. dusētgrib (velītis) tuvu man, caurspīdīgs, spalgs Akurater. līdz zilgumam me̦lnam un spalgam Vēr. 1904, S. 637;

2) schrill
(Serben, Laud., Lasd., Durben), sehr laut Schibbenhof, Irmelau, Mitau, Dunika (mit alˆ), Pampeln, Bixten, Bershof, Pe̦nkule (mit alˆ ² ), Bers., Sehren, Sessw., (mit alˆ) Walk, Ronneb., Raiskum, Warkl.: nuo stacijas piepeši atplūda spalgs svilpiens Skalbe Skaņas izt. 44. kliedza spalgā balst A. 1893, S. 352. spalgas skaņas MWM. VIII, 532, mežā ar spalgu truoksni lūst Druva I, 48. pēkšņi ierībējās spalgi II, 9. spalgāk jau dunēja suoļi Duomas I, 480. spalgs šāviens Serben. suns . . . spalgi aizrejas Plūd. LR. III, 53. sāka knaukšķēt spalgi suņa rējieni Krišs Laksts 52. balss apsīkst spalgajā sunu ņargā Duomas IV, 121. dzirdu spalgu lauska spērienu R. Av. 1912, № 302;

3) sehr kalt Fehsen,
(mit alˆ ) Selsau, trocken kalt (mit alˆ ² ) Salis: spalga ziemas nakts Vēr. II, 771. nāca ziema ar . . . spalgām, lauskuotām naktīm Jauns. III, 314. spalga nakts A. XXI, 26 (ähnlich 297, Saul. III, 95). spalgs ziemas aukstums Saul. III, 85. ziema spalga V. Egl. Eleģ. 93. spalgi salts Jauna Raža Saul. IV, 45. pēc spālga vēja grūdiena Leijerk. II, 62. spalgi iede̦rdzas krūtīs Saul. Meža šalkas 126. Subst. spalgums "?": ziemas pirmajā spalgumā (Kälte?) Jauns. III, 334. Wenigstens in der Bed. 1 nebst spalgât zu spilgts: zur Bed. 3 vgl. spe̦lga.

Avots: ME III, 982

trupeknis,

1) trupeknis Drosth., Erlaa, Fehgen, Fehsen, Geistershof, Heidenfeldt, N.-Peb., N.-Schwanb., Sessw., trupeksnis N.-Peb., trupēksnis Jürg., Nötk., ein verfaultes Holzstück;

2) trupêksnis Jürg., Plur. trupekšņi Zvirgzdine, trupēkšņi Spr., (hier auch trupêkņi) Nötk., Verwittertes, Moder:
jau sapuva balkas, vieni trupekšņi palika Zvirgzdine; trupēksnis Spr., Humus;

3) trupeksnis Laud., trupēksnis Allasch "ein Ort, wo Abfall fault";

4) trupēksnis Vīt., trupeksnis Wid., trupēksnis Spr., Vīt., ein Faulpelz:
vai tu, trupēksni, necelsies reiz augšā? Vīt.

Avots: ME IV, 247

tùmst Adsel, Kl. (mit ùm ² ), Bauske, Pgnkule, Siuxt (mit um̂ ² ), Praes. tumstu, Praet. tumsu, dunkel werden: me̦lna nakts starp kuokiem tumst Plüd. še i[r] mana diena ausa, še i[r] tumsa vakariņš BW. 15710. laukā sāk tumst Aps. V, 28. tumst ve̦cais, drūmais sils A. XX, 220. mākuonīši arī sāka tumst Niedra Bār. 14. acs pēkšņi tumst Rainis Gals un sākums 54.

Avots: ME IV, 262, 263

uzgadîtiês: saules laikā ar pē̦rkuons uzgadās Strasden. cilvē̦ks pazuda tik˙pat ātri, cik pēkšņi bija uzgadījies Anna Dzilna 16.

Avots: EH II, 722

uzplaiksnît, Refl. -tiês: pēkšņi uzplaiksnījušās duomas Daugava 1939, 818.

Avots: EH II, 730

uzplûst,

1) sich auf etw. ergiessen
(perfektiv): pļavai uzplūdis ūdens;

2) strömend, sich ergiessend an die Oberfläche (hinauf-)geraten:
viss uzplūdis uz virsus Vēr. II, 811;

3) steigen (vom Wasser;
perfektiv), anschwellen (von Flüssen) LKVv., überströmen: jūra uzplūdusi līdz kāpām. pavasaruos nere̦ti uzplūst visi ūdeņi Ahs. it kâ vare̦ni ūdens plūdi, kas vare̦n uzplūst Jesaias 28, 2. upes e̦suot uzplūdušas nuo ļaužu asarām Latv. uzplūdušajam grāvim nevarēja pāri tikt Aps. IV, 24;

4) aufkommen, über einen kommen:
kâ viļņu plūsma uzplūst atmiņa Vēr. I, 1373. viņš nevarēja nuoturēties nuo pēkšņi uzplūdušiem smiekliem II, 1334;

5) sich (unverhofft) einfinden:
kur tad tu... tâ uzplūdi, pa˙visam ne gaiduot, ne duomājuot? Janš. Precību viesulis 17. Uozuols, kas agrāk dažreiz uzplūda arī uz mūs[u] pusi Bandavā II, 403. - Subst. uzplûdums, = uzplūda: jūŗas uzplūdums Konv. ² 2019; A. v. J. 1897, S. 79. (fig.) jūtu uzplūdums.

Avots: ME IV, 367, 368

veisuolis LP. VII, 703 (aus der Umgebung von Wolm.), veĩsuôls PS., = viesulis; "maza viesuļa pūka, kas gluži rāmā laikā pēkšņi saceļas un gružus riņķī griež" Alksnis - Zundulis: griežas kâ veisuolis.

Avots: ME IV, 525

I žibêt Bielenstein LSpr. I, 443, U., Iw. n. FBR. VI, 52; Rothof n. FBR. VIII, 121, A. - Laitzen, Alswig, AP., Bauske, Bers., Dond., Gr. - Buschh., Grünw., Jummardehn, Kalnmuiža, Kegeln, Kokn., Kreuzb., Lems., Lenzenhof, Lis., Luttr., Memelshof, Meselau, N. - Laitzen, Nötk., N. - Peb., Renzen, Ronneb., Saikava, Salis, Schnehpeln, Segewold, Sessw., Siuxt, Stenden, Tirs., Vīt., -u, -ẽju, = zibêt; "pēkšņi parādīties acīs" Wessen.; von einer sehr schnellen Bewegung gesagt Schibbenhof, Üxküll u. a.: acis žibēt žin aiz dedzības Vīt. žibuošās, gribuošās actiņas Janš. Mežv. ļ. I, 109. rasiņa puķītēs žib Avots II, 6. žibē̦tāju sudrabiņu BW. 5777 var. iet, ka žib vien Schibbenhof. strādā tik ātri, ka ruokas žibēt žib Üxküll. Aus li. žibė´ti "schimmern".

Avots: ME IV, 808