Paplašinātā meklēšana

àizpaļât: aizpaļāta meita Sessw., ein Mädchen, das man zu verleumden begonnen hat; ‡

2) verleumdend, bekrittelnd entfernen (wegbekommen)
Trik.: a. kuo nuo šejienes.

Avots: EH I, 41

àizpaļât, tadelnd jem. Hindernisse in den Weg legen, verleumden, bekritteln, abraten, besonders beim Heiraten: vēvers šķelmis aizpaļājis, ka es rupju dziju vērpju BW. 8402, 14. kad tu ņemsi ļīgaviņu, mūs māsiņa aizpaļās BW. 8459.

Avots: ME I, 43

‡ àizstaĩpaļât, wiederholt oder mehrere Objekte hinziehen (tr.), -dehnen Dunika: a. diegus takam priekšā.

Avots: EH I, 52

‡ apcir̃paļât Dunika, unordentlich bescheren (beschneiden) Kal., Rutzau: a. avis, matus, diegu galus.

Avots: EH I, 75

apkampaļât, tr., freqn., oft umfassen, betasten (häufig im verächtlichen Sinne: mit unreinen Händen greifen): maizi. apkampaļā galvu, - ce̦pures nav LP. VII, 945.

Avots: ME I, 93

appaļât, freqn. von appelˆt, tr., tadeln, verleumden: mārša mani appaļāja, ka es rupju dziju vērpu BW. 8402.

Avots: ME I, 110

‡ cir̃paļât, -ãju, wiederholt unordentlich schneiden, scheren Dunika, Kal., Rutzau: bē̦rns cirpaļā papīri.

Avots: EH I, 273

[ìepaļât, verleumden: iepaļāt kam viņa līgavu Lis.]

Avots: ME II, 50

izkãpaļât: es nevaru i. pa tādām stāvām trepēm Frauenb. ‡ Refl. -tiês, nach Herzenslust (zur Genüge) steigen, klettern: izkāpaļājās pa klintīm Daugava 1936, S. 141.

Avots: EH I, 454

izkãpaļât [Nigr., izkâpelêt Drsth.], durchklettern: viņa bija jau izstaigājusi un izkāpaļājusi klēts augšu Apsk. I, 192. [izkāpelēt visus kalnus Drsth.]

Avots: ME I, 749

‡ izkãrpaļât Gramsden "dažādi, ruobaini, sukumaini izcirpt".

Avots: EH I, 455

‡ izpaļât, ‡ Refl. -tiês "izkulties (1-2)": viņš laimīgi izpaļājās nuo bakām Linden in Kurl.

Avots: EH I, 470

izpaļât, izpaļuôt, tr., heruntermachen, tüchtig schmähen: dievs duod algu tautiešam, ka tas mani izpaļāja BW. 8364.

Avots: ME I, 778

‡ izstaĩpaļât Dunika, nach allen Seiten ausstrecken, -dehnen: i. dzijas.

Avots: EH I, 483

I iztāpaļât,

1): auch (mit ã ) Schibbenhof.

Avots: EH I, 488

I iztāpaļât, tr.,

1) auf Umwegen etwas zu erfahren suchen, ausfragen:
viņš gribēja nuo manis iztāpaļāt Naud.;

[2) ="izburtuot": bē̦rns lasīt nemāk, bet dažus vārdus tuomē̦r iztãpaļāja Nigr.]

Avots: ME I, 815

[II iztãpaļât, mühsam hinausgelangen: viņš beidzuot iztāpaļāja nuo meža Nigr.]

Avots: ME I, 815

iztãpļâtiês: ta[d] nu iztāpļājuos ("aplinkus un gari izrunājuos") tiku tikām Schibbenhof.

Avots: EH I, 488

‡ *kampaļât, zu erschliessen aus apkampaļât.

Avots: EH I, 582

kâpaļât, kãpaļât Kand., [Līn., Wandsen, Salis], kâpalêt [Kl.], kâpelêt [PS., Trik., Wolm., Drosth., Jürg., N. - Peb., Ruj., kãpelêt Dunika, Gr. - Essern, Salis], - ẽju, demin., freqn. zu kâpt, wiederholt ein wenig steigen, umherklettern, hin - und hersteigen: ieraudzījis pa akmeņiem kāpalējam LP. VII, 1033. ja sievieši kāpelē pār vīra darbiem, tad lietas drīzi nuolietuojas LP. V, 23.

Avots: ME II, 192

‡ *kãrpaļât, zu erschliessen aus ‡ izkãrpaļât.

Avots: EH I, 603

krāpaļât ² [li. krõpalioti dass.], -ãju, tr., demin. zu kràpt, anführen, hinters Licht führen: viņu vis tâ nekrāpaļāja kâ citus Degl., Lub.

Avots: ME II, 266

[krẽ̦paļât,] krẽ̦palāt [?], [krē̦paļât U.], krẽ̦pât, krê̦pât PS.], intr., qualstern, Schleim auswerfen. Refl. -tiês, [krē̦pâties Ar.], oft stark speien.

Avots: ME II, 275

‡ lipaļât Dunika, wiederholt klettern: l. pa kuokiem.

Avots: EH I, 743

nùopaļât, tr., tadeln, schmähen, lieruntermachen: tautiet[i]s mani nuopaļāja BW. 8402.

Avots: ME II, 827

‡ nuopampaļâtiês, sich dicht ankleiden Libau.

Avots: EH II, 73

‡ nuostaĩpaļât Dunika, = nùostàipît 2: visa grīda nuostaipaļāta ar dzivēm.

Avots: EH II, 90

[nùostreĩpaļât MSil., ein wenig taumeln.]

Avots: ME II, 860

‡ I nùotāpaļât "zufällig treffen (vom Kalendermacher, wenn er in seinen Witterungsmutmassungen das Richtige vorausgesagt hat)" BielU.

Avots: EH II, 99

paļât: auch Fest.; paļājis par dārgu Ramkau. Refl. -tiês: kuo te paļājies? Gramsden.

Avots: EH II, 153

paļât,

1) tadeln, schmähen:
tu atkal radus paļāji Aps. jau es biju paļājama (Var.: paļātana), vēl es pati paļājuos BW. 8468;

2) Unsinn schwatzen:
kuo nu paļā? man jau tādas blēņas neiestāstīsi Etn: III, 65. Refl. -tiês, sich, einander tadeln, schmähen: pašas ciema zeltenītes cita citu paļājās BW. 8783. meita meitu paļ,ājās 8690. Zu paļa.

Avots: ME III, 65

[paļâtiês "nicht gut sitzen (von Kleidern)": drēbes paļājas uz kauliem Adiamünde.]

Avots: ME III, 65

‡ II paļâtiês "sirgt" Tdz. III, S. 45: kādēļ ... guovis p. paļājās? Tdz. 53407, 1.

Avots: EH II, 153

pampaļâtiês,

2): auch (mit àm) Burtn.; ‡

3) "?": vērpu, vērpu, pampaļājuos. sunim bikses, kaķim vamzis Tdz. 37189. Sehwers Unters. 85. lässt es in der Bed. 1 aus balt.-d. pampeln "einen dick kleiden, anpampeln" entstanden sein.

Avots: EH II, 157

[papaļât, ein wenig paļât: drusku uotru papaļāt Golg.]

Avots: ME III, 80

rãpaļât PS., Jürg., Bauske, Dunika, rāpaļuôt, kriechen, auf allen Vieren gehen: puiši mani neredzēja, kad es maza rāpaļuoju (Var.: rāpu rāpājuos) BW. 10561, 3.

Avots: ME III, 497

sapaļât: auch AP.

Avots: EH XVI, 434

sapaļât, wiederholt verleumdend heruntermachen: s. meîtu Golg.

Avots: ME II, 696

sapampaļâtiês, sich übermässig anziehen: kad kāds aukstā laikā uzve̦lk vairākus kažuokus, satinas ar lakatiem, tad viņš ir sapampaļājies Alt - Rahden. satinies jeb sapampaļājies kâ pampaļa Lennew.

Avots: ME II, 696

‡ staĩpaļât Dunika, = staipît: s. diegus.

Avots: EH II, 568

straipaļât (unter straipalât): auch Manz. Post. ⁴ , pielik., S. 21.

Avots: EH II, 584

‡ *streĩpaļât, zu erschliessen aus nùostreĩpaļât.

Avots: EH II, 586

I tãpaļât: ausfragen Pankelhof; "šâ tâ runāt, kamē̦r visu izve̦lk" Blieden. "žandarms tas nevarē̦tu būt", Jancis tāpaļāja ("?") Jaun. Ziņas 1938, № 189.

Avots: EH II, 671

I tãpaļât Schibhenhof, Ezere, -ãju, ausfragen Dobl. n. Etn. I, 139, Hofzumberge, Schibbenhof; Unsinn erzählen, lügen Gaiken: tāpaļāja, tāpaļāja, tik˙pat ne˙kā nedabūja zināt Dobl. n. Etn. I, 139; undeutlich, unverständlich reden oder erzählen Rudbaren (mit ã); "=nuopelt" Rönnen; sich beim Sprechen wiederholen; ņurdēt Nötk. (mit ã).

Avots: ME IV, 147, 148

II tàpaļât ² Grawendahl "(ein Dach) mit Schiefer- oder Blechtafeln (Platten) decken".

Avots: ME IV, 148

III tãpaļât Nötk. "kriechen; hocken".

Avots: ME IV, 148

tūpaļât Alksnis-Zundulis, -ãju, tũpaļâtiês Nötk., = tūpuļuôt.

Avots: ME IV, 282

‡ uzkāpaļât, wiederholt hinaufsteigen: zē̦ns mē̦dz kuokuos u. Siuxt. kas tai kalnā var katru dienu u.? Dunika.

Avots: EH II, 724

‡ uztāpaļât Frauenb., fragend erforschen: u., kur viņš dzīvuo.

Avots: EH II, 736

kâpelêt [Serbigal, PS., AP., Preili, Nerft, Ruj., kãpelêt Salis], - ẽju, = kâpaļāt.

Avots: ME II, 192

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

niekaļât(iês),

1) Unsinn, dummes Zeug schwatzen:
kuo viņš niekaļājas? ne viņš tuo redzējis, ne zin! Mitau;

2) niẽkaļât "als ein Nichts behandeln oder zu einem Nichts machen"
Lautb.; niekaļât "paļāt" Wolgunt (mit "iẽ"), Druw.;

3) niekaļâtiês "niekuoties, knibināties" Druw.; "nicht ernstlich arbeiten"
Grüwald.]

Avots: ME II, 750

‡ nuopēļuôt Daugeln "nuopaļāt".

Avots: EH II, 74

svèikt,

3): zellis tūlītās sulaiņiem sveic vaļā, ka šis e̦suot ... Pas. XII, 81 (aus Smilt.). sveicis saimniekam, ka šim ... 116 (aus Serbig.). arī bāliņi sveic par Jersiku Vindedze 106;

4): ņēmās viņu s. (mit eî ² ; = paļāt) Lemb.

Avots: EH II, 613

zemē (li. žẽmėje ), loc. s.,

1) an den, auf den Boden
U., nieder U., herunter, hinunter: tu šņuorīti zemē meti (šnuoriņu zemē laidi piel. ² 7018,

1) BW. 7018, 1. nepaklāja zemē villaini BW. III, 1, S. 18. puika... nebija zemē me̦tams (war nicht zu verachten)
LP. Vl, 388. kuo tīri zemē nuolikt (=nuopaļāt) Ar. ve̦lns sāk... dē̦lu ņemt zemē (überwinden) LP. VI, 478;

2) am Boden
U.: zemē gulēt, krank sein U. sēd zemē Ulanowska Łotysze 9. (fig.) palikt zemē Aahof, Kalnemois, zurückbleiben;

3) Ersatz von nùo- bei imperfektiven Verben (s. Le. Gr. § 746): kāp zemē! steig herunter!
met zemē! wirf hinunter! ej, saulīte, drīz zemē! BW. 4399 var. saule riet zemē Ulanowska Łotysze 9. drēbes zemē mest U., zemē ģērbties U., sich auskleiden: meitas ģērbās atkal zemē Janš. B. 204. Alvīna āva zemē zābakus MWM. XI, 265. zemē jūgt, ausspannen U. tu, tētiņ, zemē mirsi BW. 27822 var. (ähnlich: 19937; Pas. IV, 183 (aus Makašē̦ni); V, 252 [aus Sakstagals]; Ulanowska Łotysze 9). lai sprāgstuot zemē LP. VII, 586. viņš šaus viņu zemē VI, 734. kaut... kâ suni mani zemē šautu Zalktis I, 77. kad būtu jēriņš, tad kautu zemē BW. 2130. es tuo (= uozuolu) likšu zemē cirst 7675. zemē gāzt, mest, sviest, niederwerfen U. griežas nuo lielceļa zemē LP. VII, 109.

Avots: ME IV, 710